Latvijā
Politika

Kas ietekmē Latvijas drošību? DP nāk klajā ar secinājumiem 16

Ekrānšāviņš no DP gada pārskata

Pārskats

Drošības policija pulicējusi pārskatu par 2017. gadu, lai informētu par dienesta paveikto, kā arī sniegtu vērtējumu par aktuālākajiem procesiem, kas ietekmēja Latvijas nacionālās drošības intereses.

“Starp Kremļa prioritārajiem darbības virzieniem ārvalstīs aizvadītajā gadā līdzās jau ierastajām informatīvās ietekmes aktivitātēm ierindojās humanitārās ietekmes pasākumi, kuru mērķis bija saglabāt, izplatīt un uzturēt Krievijas vēsturisko atmiņu, īpašu uzmanību veltot militāro memoriālu apzināšanai un atjaunošanai,” norāda drosības policija.


Krievijas specdienestu darbība

Krievijas specdienestu ietekmi Latvijā veicina dažu pašvaldību orientācija uz Krieviju, valsts amatpersonu zema nodrošināšanās pret pretizlūkošanas riskiem un atsevišķu valsts un pašvaldību amatpersonu iespējamie kontakti ar pārrobežu kontrabandā iesaistītiem noziedzīgiem grupējumiem, secinājusi Drošības policija (DP).

DP vērtējumā, arī aizvadītajā gadā Latvijas nacionālajai drošībai būtiskāko apdraudējumu radīja Krievijas specdienesti, kurus Latvija interesēja ne tikai kā kaimiņvalsts, bet arī kā NATO un Eiropas Savienības austrumu robeža un teritorija, kurā izvietoti NATO partnervalstu spēki, norādīts šodien publicētajā DP darbības pārskatā par 2017.gadu.

Kā uzskata DP, Krievijas specdienestu ietekmi veicina augsts Latvijas valstspiederīgo ceļošanas uz Krieviju apjoms, zema valsts amatpersonu nodrošināšanās pret pretizlūkošanas riskiem un maldīgi priekšstati, ka Latvijas iedzīvotāji Krievijas specdienestiem nav interesanti. Tāpat apdraudējumu veicinot vairāku valsts pārvaldes iestāžu, pašvaldību un uzņēmēju orientācija uz pārrobežu sadarbības projektiem ar Krieviju un NVS iepretim Rietumvalstīm, kā arī atsevišķu valsts un pašvaldību amatpersonu iespējamie kontakti ar pārrobežu kontrabandas grupējumiem.

Tieši iebraucot un uzturoties Krievijas teritorijā, Latvijas iedzīvotāji bijuši pakļauti būtiskākajiem pretizlūkošanas riskiem, uzsver DP, īpaši izceļot vervēšanas risku, kam visvairāk pakļauti bijuši tie Latvijas iedzīvotāji, kuri iesaistījušies prettiesiskās darbībās – kontrabandā vai koruptīvās darbībās, valsts vai pašvaldību institūciju amatpersonas vai darbinieki, kā arī Latvijas iedzīvotāji, kuriem ir iespēja tieši vai pastarpināti piekļūt dažādām valsts nozīmes datu bāzēm, informācijas sistēmām un citādai sensitīvai informācijai, tajā skaitā personu datiem.

Krievijas specdienesti interesi iesaistīšanai slepenajā sadarbībā var izrādīt par jebkuru Latvijas iedzīvotāju, neatkarīgi no tā, vai personai ir piekļuve valsts noslēpumam, ja vien tiek saskatīta iespēja tūlītēji vai ilgtermiņā šo personu izmantot savu interešu realizēšanā, uzskata DP. Policija atzīmē, ka savas valsts teritorijā Krievijas specdienestiem nav jāuztraucas par pretizlūkošanas pasākumiem, tādēļ tie var izmantot pēc iespējas plašu tiem pieejamo instrumentu klāstu, lai piespiestu Latvijas valstspiederīgos iesaistīties slepenajā sadarbībā.

Pēc DP novērojumiem, lielāko izlūkdarbību intensitāti pret Latviju no Krievijas teritorijas īstenoja Krievijas Federālais drošības dienests (FSB). Aizvadītajā gadā FSB turpinājusi savu interešu īstenošanai aktīvi izmantot robežas šķērsošanas procedūras, proti, dokumentu pārbaudes, intervijas robežas šķērsošanas laikā, muitas un migrācijas procesu kontroli. Šo pasākumu piesegā tiekot iegūta informācija par notiekošo Latvijā un sabiedrības reakciju uz Krievijai būtiskiem procesiem, kā arī vākta personiska rakstura informācija par personām, kuras potenciāli iesaistīt slepenajā sadarbībā.

Lai izveidotu situācijas, kurās Latvijas iedzīvotāji piekristu sadarbībai, FSB sadarbojoties ar citām Krievijas spēka struktūrām – Federālo muitas dienestu un Iekšlietu ministrijas Galveno migrācijas jautājumu pārvaldi. Šīs struktūras piesaistītas, lai, izmantojot šķietamas nepilnības ceļošanas dokumentācijā vai pārkāpumus robežšķērsošanas procedūrā, inkriminētu Latvijas iedzīvotājiem administratīvus vai kriminālus pārkāpumus, tādējādi izdarot uz tiem psiholoģisku spiedienu un mudinot uz sadarbību.

Latvijas austrumu pierobežas teritorijā pretizlūkošanas riskus pērn radījis arī FSB atbalsts kontrabandai uz “zaļās robežas”. DP iegūtā informācija apstiprinājusi citu Baltijas valstu drošības dienestu ziņas, ka FSB nodrošina kontroli pār pierobežas teritorijā aktīvām kontrabandistu grupām. Šīs grupas tiek izmantotas informācijas iegūšanai par Latvijas Valsts robežsardzes personālsastāvu un ekipējumu, procedūrām robežas šķērsošanas laikā, konkurējošiem kontrabandistu grupējumiem, kā arī drošības infrastruktūru Vidzemes un Latgales reģionā.

Pieprasījums pēc kontrabandas ceļā ievestām akcīzes precēm un ievainojamības robežkontroles režīmā turpināja radīt labvēlīgus priekšnoteikumus arī Latvijas iedzīvotāju iesaistei akcīzes preču kontrabandā, atzīmē DP. Šādu Latvijas organizētās noziedzības grupējumu dalībnieki nereti kontaktējušies ar FSB kontrolētajiem Pleskavas apgabala kontrabandistu grupējumiem, tādējādi arī Latvijas kontrabandisti nonāca FSB redzeslokā kā iespējami vervēšanas mērķi ziņu iegūšanai par situāciju Latvijas un Krievijas pierobežā.

DP novērojusi, ka Krievijas specdienesti pērn turpināja meklēt iespējas iegūt informāciju, izmantojot starptautiski aktīvus Krievijas organizētās noziedzības grupējumus. Pēdējo gadu gaitā vairāki šādu grupējumu pārstāvji ir devušies uz pastāvīgu dzīvi Eiropas Savienības valstīs, arī Latvijā. Lai mazinātu šādu personu radītos pretizlūkošanas riskus, DP aizvadītajā gadā rosināja iekšlietu ministram anulēt uzturēšanās atļauju diviem Krievijas organizētās noziedzības pārstāvjiem, kā arī rekomendēja iekļaut šīs personas to ārvalstnieku sarakstā, kam iebraukšana un uzturēšanās Latvijā ir liegta.

Krievijas specdienestu redzeslokā pērn bijuši arī prokremliskie aktīvisti, kuri īsteno Kremļa humanitārās ietekmes pasākumus Latvijā – tautiešu politiku, Krievijai labvēlīgas vēsturisko notikumu izpratnes veicināšanu un propagandas kampaņu izvēršanu.

Savukārt viena no humanitāro pasākumu prioritātēm 2017.gadā aizvien bijusi tā dēvēto prokremlisko aktīvistu jaunās paaudzes audzināšana. Šī iemesla dēļ pretizlūkošanas riskiem bija pakļauti jaunieši, kas izvēlējās studēt Krievijas augstskolās vai izceļoja uz šo valsti, lai piedalītos jauniešiem domātās nometnēs, konferencēs un semināros, vērtē DP. Tā kā Krievijas ietekmes pasākumu pret Latviju ilgtspēja ir tieši atkarīga no jaunas prokremlisko aktīvistu paaudzes izveidošanās, Latvijas valstspiederīgie vecumā no 18-30 gadiem šādos pasākumos riskējuši nonākt Krievijas specdienestu redzeslokā.

Īstenojot pretizlūkošanas pasākumus, DP identificējusi vairākas tā dēvētās “sistēmiskās ievainojamības” – apstākļus, kuri var atvieglot Krievijas specdienestiem kontaktu dibināšanu ar Latvijas iedzīvotājiem, piemēram, aizvadītajā gadā bijusi vērojama atsevišķu nozaru pārstāvju iesaistīšanās pārrobežu sadarbības projektos ar Krieviju, pietiekami neizvērtējot nereti niecīgos ieguvumus salīdzinājumā ar augstajiem pretizlūkošanas riskiem.

Šādos projektos ir iesaistītas vairākas pretizlūkošanas riska grupas – akadēmiskās un zinātniskās vides profesionāļi, tiesībaizsardzības iestāžu darbinieki un pašvaldību amatpersonas. Nereti šo grupu pārstāvjus turpināja vienot kopīga īpašība – nespēja atrast sadarbības partnerus rietumvalstīs kā profesionālu, tā personīgu, piemēram, vāju svešvalodu zināšanu iemeslu dēļ. Šīm grupām sadarbība ar austrumvalstīm saglabājas kā reputācijas celšanas vai pieredzes apmaiņas avots, un šo apstākli savās interesēs var izmantot arī Krievijas specdienesti, uzsver DP.

Krievijas militārā izlūkošana var skart arī Latvijas uzņēmumus

NATO kontingenta ilgtermiņa klātbūtne Baltijas valstīs padara šo reģionu par prioritāti Krievijas militārajai izlūkošanai, kura var skart arī tiesībaizsardzības iestādes, sabiedrisko pakalpojumu un loģistikas nodrošinātājus, kā arī būvniecības uzņēmumus, secinājusi Drošības policija (DP).

Minētās nozares pilda atbalsta funkcijas aizsardzības sektoram, teikts DP pagājušā gada darbības pārskatā.

Paredzams, ka arī tuvākajā nākotnē Krievijas specdienestu aktivitātēs pret NATO valstīm arvien plašāk tiks izmantotas netradicionālas darbības metodes un ietekmes kanāli, kuru mērķis ne vienmēr ir informācijas ieguve, bet drīzāk priekšnoteikumu radīšana Krievijas ārpolitisko interešu īstenošanai, uzsvērusi DP.

Šogad turpināsies arī Krievijas tautiešu aktīva iesaiste pret Latviju vērstās Krievijas informatīvajās kampaņās. Paredzams, ka Latvijā izvietotās NATO vienības arī turpmāk būs viens no galvenajiem šādu kampaņu mērķiem, lai tādējādi censtos diskreditēt Latvijas valsts aizsardzības centienus un sabiedrotos.

Tāpat var prognozēt, ka Krievijas specdienesti var izrādīt pastiprinātu aktivitāti saistībā ar 2018.gada Saeimas vēlēšanām un Latvijas simtgades norises pasākumiem, lai diskreditētu šos procesus un labvēlīgu apstākļu gadījumā ietekmētu to norisi atbilstoši Krievijas ārpolitiskajām interesēm, secinājusi DP.

DP pārskatā arī minējusi pērn septembrī Baltijas valstīs satraukumu radījušās Krievijas un Baltkrievijas mācības “Zapad 2017”. Lai gan nozarēs, kurās DP nodrošina pretizlūkošanas režīmu, mācību aktīvās fāzes laikā netika identificēti agresīvi Krievijas specdienestu mēģinājumi iegūt klasificētu informāciju, tie tomēr bija ieinteresēti Latvijas valsts amatpersonu un sabiedrības reakcijā uz šīm mācībām, kas izpaudās gan kā pastiprināta atklāto informācijas avotu izpēte, gan šo jautājumu iekļaušana intervijās ar Latvijas valstspiederīgajiem Krievijas robežas šķērsošanas laikā.


Lasi pilnu ziņojumu

ŠEIT

LA.lv