Latvijā
Politika

Pensionāri uz nabadzības sliekšņa: Reirs pēc OECD pētījuma 16

Foto – LETA

OECD pētījums

Ekonomiskās sadarbības un attīstības organizācija (OECD) izvērtējusi Latvijas pensiju sistēmu, sniedzot vairākus ierosinājumus, ko valstij vajadzētu darīt. Šodien ar saviem komentāriem klajā nācis labklājības ministrs Jānis Reirs.

LM priekšlikums celt minimālo pensiju līdz 96 eiro

Minimālās pensijas apmērs noteikti jāpalielina, taču tam nevajadzētu izmantot sociālā budžeta uzkrājumu, komentējot Ekonomiskās sadarbības un attīstības organizācijas (OECD) priekšlikumus par pensiju sistēmu Latvijā, aģentūrai LETA norādīja labklājības ministrs Jānis Reirs (V).

Viņš norādīja, ka sociālais budžets ir apdrošināšanas budžets, kurš nodrošina pakalpojumu tiem cilvēkiem, kuri veikuši sociālās iemaksas pilnā apmērā, tāpēc nebūtu pareizi, ka minimālo pensiju palielināšanu finansētu no šo cilvēku veidota uzkrājuma.

Reirs uzskata, ka minimālās pensijas celšanā “jāpieslēdzas” valstij. Iespējams, jāmeklē mehānisms, kā izmaksāt cilvēkam pensiju viņu iemaksu veiktajā apmērā, bet, lai nodrošinātu minimālās pensijas apmēru, no valsts budžeta būtu jāsedz šī starpība. “Sociālais budžets nedrīkst ciest no minimālās pensijas palielināšanas, šeit jāiesaistās valstij,” uzsvēra Reirs.

OECD ieteica Latvijai ievērojami palielināt minimālo pensiju apjomu. Ministrs norādīja, ka minimālā pensija jau 12 gadus nav mainīta, un šī iemesla dēļ Labklājības ministrija (LM) iesniegusi Ministru kabinetā (MK) grozījumus Noteikumos par vecuma pensijas minimālo apmēru, nosakot palielinājumu no 65 eiro līdz 96 eiro. Pagaidām gan likumprojekts iestrēdzis MK, atzīst Reirs.

Viņš ir pārliecināts, ka OECD paustais nav tikai tukši ieteikumi, bet tiek balstīts uz visu dalībvalstu pieredzi, šī iemesla dēļ LM izvērtēs katru no ieteikumiem, lai saprastu, kā iespējams vai nav iespējams rekomendācijas ieviest.

Vienu no OECD rekomendācijām Latvija jau izpildījusi, proti, uz pusi samazinājusi komisijas makstu 2.pensiju līmenim, kā rezultātā nodokļu maksātāju “maciņos” palikšot 27 miljoni eiro, sacīja Reirs.

Vienlaikus viņš norādīja, ka OECD vērsis uzmanību, ka Latvijā 2.pensiju līmenis ir maz ienesīgs un tas saistīts ar konservatīviem instrumentiem. Pagaidām gan šajā jomā nav plānotas izmaiņas, jo valstij esot pieredze, ka “ar riskantiem gadījumi nav labi”, līdz ar to cilvēki gatavi pieciest mazāku ienesību, jo vēlas, lai nauda nekur nepazūd.

Tāpat pagaidām, vismaz līdz 2025.gadam, neesot plānots pārskatīt pensionēšanās vecumu. Reirs teica, ka OECD iesaka meklēt veidu, kā pensionēšanās vecumu pielīdzināt paredzamajam mūža ilgumam. Dažas valstis šādu praksi piekopj, bet lielas pieredzes, kā to darīt neesot. “Es uzskatu, ka mēs pensionēšanās vecumu nemainīsim līdz 2025.gadam, kad beigsies pāreja no 62 gadiem uz 65 gadiem. Patlaban pensiju sistēma no lietotāju skaita ir stabilizējusies, nav vairs tā, ka pieaug pensionāru skaits un samazinās darbavietu skaits, līdz ar to LM ieturēs lēmumu par 65 gadiem [..], pēc tam vismaz gadu analizēsim sistēmu un tikai tad domāsim par izmaiņām,” sacīja Reirs.

Vienlaikus neesot skaidrs, kā risināt jautājumus par iemaksas periodu, kas nepieciešams minimālās pensijas saņemšanai. Līdz 2025.gadam šo periodu iecerēts palielināt līdz 20 gadiem, kaut arī OECD ierosina esošo 15 gadu iemaksas periodu samazināt. Reirs piekrīt, ka šajā jautājumā nepieciešama lielāka fleksibilitāte, taču situācija tiks analizēta, tāpat piemeklēti atbilstoši risinājumi, pagaidām gan uz šo rekomendāciju valstī neesot atbildes.

Jau ziņots, ka OECD izvērtējumā par Latvijas pensiju sistēmu norādīja – Latvijai būtu nepieciešams ievērojami palielināt minimālo pensiju apjomu un izmantot tādus pašus indeksācijas noteikumus kā nosacīto noteikto iemaksu pensiju shēmā.

OECD norāda, ka šobrīd ir ievērojamas iespējas palielināt pamata pensijas līmeni no pašreizējā līmeņa, kas veido 8% no vidējā atalgojuma, līdz OECD vidējam līmenim aptuveni 20% apmērā.

Latvijas pensiju sistēmas izvērtējumu OECD veica no pērnā gada aprīļa līdz 2018.gada janvārim. Tā mērķis bija izanalizēt Latvijas pensiju sistēmu, tai skaitā valsts obligāto nefondēto pensiju shēmu (1.līmenis), valsts fondēto pensiju shēmu (2.līmenis), kā arī privāto brīvprātīgo pensiju shēmu (3.līmenis), īpašu uzmanību pievēršot pensiju sistēmas finanšu ilgtspējai un pensiju atvietojamības jautājumiem.


Izdienas pensija ir atliktais algu maksājums

Izdienas pensija pēc būtības nav nekāda pensija, bet gan atliktais algu maksājums, šādu viedokli aģentūrai LETA pauda labklājības ministrs Jānis Reirs (V).

Viņš sacīja, ka sabiedrībā valda nepareizs viedoklis par izdienas pensiju, jo patiesībā šajā jautājumā neesot nekāda sakara ar pensiju. Tas ir atliktais maksājums, proti, cilvēkam maksā algu, bet, lai noturētu šo cilvēku, tiek piedāvāts, ka nākotnē tiks samaksāts, kas, pēc Reira domām, nav pareizi.

Ministrs uzskata, ka jāmaksā uzreiz, jo nozarēs, kurās ir izdienas pensijas, darbu pamet vecie darbinieki, bet jaunajiem cilvēkiem šāda kārtībā nav pievilcīga. Šim cilvēkam neinteresē, ka kaut kad viņam būs izdienas pensija, viņam interesē adekvāts atalgojums uzreiz, uzsvēra Reirs, piebilstot, ka izdienas pensiju kontekstā būtu jārisina atalgojuma jautājums nozarēs, kur ir izdienas pensijas.

Viens no Ekonomiskās sadarbības un attīstības organizācijas (OECD) priekšlikumiem par pensiju sistēmu Latvijā bija no jauna iekļaut izdienas pensijas galvenajā pensiju shēmā, kas, pēc ministra teiktā, nozīmē pārtraukt šo praksi.

OECD norādīja, ka gandrīz 40% izdienas pensiju saņēmēju ir jaunāki par 50 gadiem un vairums no viņiem apvieno darbu ar pensiju saņemšanu.

Arī Reirs sliecas piekrist šim apgalvojumam, tomēr atzīst, ka Latvijas ministriju un parlamenta vēlmes ir pretrunā ar OECD ieteikumu. “Šeit ir ļoti dažādi viedokļi gan Ministru kabinetā (MK), gan parlamentā, un Labklājības ministrija (LM) nespēj piedāvāt risinājumu, kurš tiktu atbalstīts,” norāda ministrs.

Viņš sacīja, ka LM veikusi izpēti par izdienas pensijām. Dažas ministrijas uzskata, ka nekas nav jāmaina, dažas uzskata, ka ir jāmaina, tomēr tās, kuras vēlas sistēmu mainīt, vēlas paplašināt izdienas pensijas saņēmēju loku, nevis likvidēt šo sistēmu. “Zināmā veidā te ir strupceļš, un LM nav redzējuma, kā pārvarēt šo politisko strupceļu. Nav nevienam no lēmumiem nav atbalstošs vairākums, ne MK, ne parlamentā,” atzina Reirs.

Saistītie raksti

Jau ziņots, ka OECD izvērtējumā par Latvijas pensiju sistēmu norādīja – būtu no jauna jāiekļauj izdienas pensijas galvenajā pensiju shēmā, jo gandrīz 40% šo pensiju saņēmēju ir jaunākie par 50 gadiem un vairums no viņiem apvieno darbu ar pensiju saņemšanu.
OECD uzskata, ka šādam izņēmumam ir nepietiekams pamatojums.

Latvijas pensiju sistēmas izvērtējumu OECD veica no pērnā gada aprīļa līdz 2018.gada janvārim. Tā mērķis bija izanalizēt Latvijas pensiju sistēmu, tai skaitā valsts obligāto nefondēto pensiju shēmu (1.līmenis), valsts fondēto pensiju shēmu (2.līmenis), kā arī privāto brīvprātīgo pensiju shēmu (3.līmenis), īpašu uzmanību pievēršot pensiju sistēmas finanšu ilgtspējai un pensiju atvietojamības jautājumiem.

LA.lv