Pasaulē
Eiropa

10 svarīgi šā gada lēmumi, kas ietekmēs dzīvi Eiropas valstīs 16

Foto – LETA

10 lēmumi

Eiropas Parlamenta birojs Latvijā ir apkopojis 2017. gadā pieņemtos EP lēmumus, kas būtiski ikvienam ES un Latvijas iedzīvotājam – tādās jomās kā bizness, darbs, drošība un dzīves kvalitāte.

Eiropas Parlaments šogad pieņēmis un parakstījis 74 jaunus tiesību aktus, piemēram, lai stiprinātu robežkontroles un drošību kopumā, saistībā ar jauniem ES tirdzniecības līgumiem, enerģētisko drošību, viesabonēšanas pilnīgu atcelšanu.

Iepirkšanās tiešsaistē

EP novembrī pieņēma ES mēroga noteikumus labākai patērētāju aizsardzībai un ātrākai negodīgu tirgotāju apturēšanai. ES dalībvalstu varas iestādēm būs plašākas pilnvaras atklāt un apturēt patērētāju tiesību pārkāpumus tiešsaistē. Grozītā regula par sadarbību patērētāju tiesību aizsardzības jomā arī ļaus saskaņotāk rīkoties ES mērogā.

Vieglāk pieejami produkti un pakalpojumi cilvēkiem ar invaliditāti

EP atbalstījis Eiropas Pieejamības akta projektu, kas paredz padarīt pieejamākus virkni produktu un pakalpojumu cilvēkiem ar invaliditāti. Piemēram, tādus būtiskus produktus un pakalpojumus kā telefonus, biļešu automātus un banku pakalpojumus.

Noteikumi ātrākam “spaisa” aizliegumam ES līmenī

EP oktobrī apstiprināja noteikumus, kas ļaus ievērojami ātrāk noteikt jaunu psihoaktīvo vielu kā “spaisa” nodarīto kaitējumu un nepieciešamības gadījumā ierobežot to apriti ES līmenī. Sodi par ražošanu un izplatīšanu tiks pielīdzināti sodiem par citu aizliegto vielu apriti. Jaunie noteikumi arī stiprina Eiropola lomu, nosakot organizētās noziedzības iesaisti narkotiku ražošanā un izplatīšanā.

Abonētā tiešsaistes satura pieejamībai jebkur Eiropā, gan bezmaksas interneta pieejamībai ES

Iemīļotās filmas un TV pārraides tiešsaistē, arī atrodoties ārzemēs. EP maijā apstiprināja noteikumus, kas paredz atcelt ierobežojumus piekļūt mītnes zemē abonētajam tiešsaistes saturam – filmām, TV seriāliem, mūzikai, spēlēm vai sporta pārraidēm, uzturoties citā Eiropas valstī. Tas nozīmē, ka Latvijas iedzīvotāji Viaplay vai Shortcut saturam varēs piekļūt, piemēram, apciemojot radus Īrijā vai viesojoties Igaunijā. Noteikumi attiecas uz maksas pakalpojumiem – Netflix, Amazon Prime u.c.

WiFi4EU: jauna ES shēma bezmaksas piekļuvei internetam

EP septembrī apstiprināja ES shēmu bezmaksas WiFi piekļuves punktiem sabiedriskās vietās. ES finansējumu shēmas īstenošanai paredzēts piešķirt ”ģeogrāfiski līdzsvaroti”, projektus izvēloties to iesniegšanas secībā. Tas ļaus vairāk nekā 6000 sabiedriskās vietās visā ES (slimnīcās, bibliotēkās u.c.) nodrošināt bezmaksas bezvadu internetu.


Papildu 500 miljoni eiro cīņai ar jauniešu bezdarbu

EP septembrī apstiprināja 500 miljonu eiro budžeta palielinājumu Jaunatnes nodarbinātības iniciatīvai. Tā ir daļa no panāktā 1,2 miljardu eiro pieauguma 2017.-2020.gadā.


ES-Kanādas tirdzniecības nolīgums (CETA)

EP februārī atbalstīja ES-Kanādas visaptverošo ekonomikas un tirdzniecības nolīgumu (CETA), kura mērķis ir veicināt preču un pakalpojumu tirdzniecību un investīcijas. EP ziņotājs par šo jautājumu bija Latvijas eiroparlamentārietis A.Pabriks.

Jūlijā EP atbalstīja pirmo Eiropas Savienības (ES) un Kubas sadarbības līgumu, iezīmējot pagrieziena punktu abu pušu attiecībās.

Jauni antidempinga noteikumi darbavietu aizsardzībai

EP novembrī atbalstīja stingrākus ES noteikumus, kuru mērķis ir pasargāt ES darbavietas un uzņēmumus no negodīgas tirdzniecības prakses, kādu īsteno valstis, kas pārmērīgi iejaucas ekonomikas darbībā. Jaunie ES noteikumi ir pirmie pasaulē, kas tirdzniecības partneriem un ražotājiem ārpus ES nolūkā novērst dempingu liek ievērot starptautiskos darba un vides standartus.

Pārredzami gāzes piegādes līgumi

EP septembrī apstiprināja jaunus noteikumus, lai, saskaroties ar gāzes piegādes krīzēm, ES valstis varētu iedarbināt īpašu pārrobežu palīdzības mehānismu. Saskaņā ar regulu, prioritāte būs pietiekama gāzes piegāde mājsaimniecībām, centralizētās apkures iekārtām un tādiem būtisku sociālu pakalpojumu sniedzējiem kā, piemēram, slimnīcām. Krīzes skarta dalībvalsts varēs iedarbināt varēs aktivizēt solidaritātes mehānismu un lūgt palīdzību citām valstīm.

Jauni noteikumi cīņai pret terorismu

Jauni ES pretterorisma noteikumi. Lai cīnītos ar pieaugošajiem draudiem, ko rada ārvalstu kaujinieki, kuri terorisma nolūkos pārvietojas starp dažādām konfliktu zonām, kā arī tā dēvētie “vientuļie vilki”, kuri plāno “solo uzbrukumus”, EP februārī atbalstīja jaunos ES pretterorisma noteikumus. Līdz ar jauno pretterorisma direktīvu ir atjaunināts ES noteikumu “ietvars” par teroristu nodarījumiem un paplašināta noteiktumu darbības joma, iekļaujot jaunus draudus. Tāpat EP apstiprināja arī jaunus noteikumus, lai pastiprinātu pārbaudes uz ES ārējām robežām nolūkā uzlabot ES iekšējo drošību.

Pārskatīta ES šaujamieroču direktīva, lai novērstu nepilnības drošības jomā. EP martā atbalstīja pārskatīto ES šaujamieroču direktīvu, kas paredz stingrāku kontroli pār “tukšo patronu” ieročiem un neadekvāti dezaktivētiem ieročiem, kādus izmantoja Parīzes teroraktos, pienākumu ES valstīm nodrošināt licenču izsniegšanas un atjaunošanas uzraudzības sistēmu, kā arī nodrošināt informācijas apmaiņu.

Septembrī EP izveidoja īpašo komiteju terorisma jautājumu izpētei (TERR), lai identificētu pretterorisma pasākumu un politikas trūkumus ES.

Jauna ieceļošanas/izceļošanas elektroniskā sistēma

Vienotas elektroniskas sistēmas izveide, kas paātrinās pārbaudes uz Šengenas zonas ārējām robežām un reģistrēs visus trešo valstu ieceļotājus. Jaunajā ieceļošanas/izceļošanas sistēmā (IIS) tiks reģistrēta informācija (vārds, pirkstu nospiedumi, sejas foto, robežas šķērsošanas datums un vieta) par trešo valstu pilsoņu ieceļošanu, izceļošanu vai lēmumu liegt ieceļošanu.

BREXIT

Saistībā ar “Brexit” procesu, kur EP deputāti kā vienu no prioritātēm nemainīgi uzsver vienlīdzīgu tiesību ES pilsoņiem nodrošināšanu (tiesības ES pilsoņiem, kuri dzīvo Lielbritānijā, un Lielbritānijas pilsoņiem, kuri dzīvo ES), EP decembrī atzinīgi novērtēja ES un Apvienotās Karalistes kopīgo progresa ziņojumu un aicināja uzsākt Brexit sarunu otro fāzi. Kopumā EP līdz šim ir pieņēmis trīs rezolūcijas par Brexit sarunām – 5. aprīlī, 3. oktobrī un 13.decembrī. Tās izstrādāja Gija Ferhofštata (ALDE, Beļģija) vadītā EP Brexit koordinācijas grupa. Eiropas Parlamentam piederēs galavārds par Brexit sarunās panākto vienošanos. Sarunas paredzēts beigt līdz 2019. gada marta beigām.

LA.lv