Foto – Karīna Miezāja

Veci vēži jaunā kulītē un vai “lietussargu grupas” restarts? Soctīkli par politisko kustību “Mēs par” 58

Jaunajā politiskajā kustībā “Mēs par”, kurā apvienojušies pieci no partijas “Vienotība” aizgājušie Saeimas deputāti, iesaistīsies arī fiziķis Vjačeslavs Kaščejevs, matemātiķis Andris Ambainis, mācītājs Juris Cālītis un citi sabiedrībā pazīstami cilvēki.

Reklāma
Reklāma
Krimināls
VIDEO. “Bēdz prom!” Kārsavā iereibusi kompānija bēg no policijas un smejas par vadītāja nonākšanu policijas rokās 43
TV24
“Viņi ir gatavi uz visādām neģēlībām.” Kas mudinātu Putinu pieņemt lēmumu uzbrukt NATO?
Krievija uzbrūk Ukrainai ar “brīnumieroci”. Ar to varētu tikt galā tikai F-16 144
Lasīt citas ziņas

Šodien tika parakstīts jaunās kustības manifests. Kustībai pagaidām pievienojušies 48 cilvēki, starp viņiem arī visi pieci no “Vienotības” aizgājušie politiķi – Ilze Viņķele, Lolita Čigāne, Andrejs Judins, Aleksejs Loskutovs un Ints Dālderis.

Tāpat kustībā darbosies bijušais ekonomikas ministrs Daniels Pavļuts, politikas analītiķe Marija Golubeva, uzņēmējs, “Innocent Coffee Masters” un “Innocent Pro” īpašnieks Mārtiņš Staķis, bijušais Nacionālās elektronisko plašsaziņas līdzekļu padomes priekšsēdētājs, mediju eksperts Ainārs Dimants, režisors Dmitrijs Petrenko, vēsturnieks Gustavs Strenga, advokāts Indulis Balmaks, bijušais “Sabiedrības par atklātību “Delna”” vadītājs Kristaps Petermanis, Eiropas Parlamenta deputātes Sandras Kalnietes (V) padomnieks Pēteris Viņķelis, valsts pārvaldes eksperte, viena no sabiedriskās politikas centra “Providus” dibinātājām Vita Tērauda un citi.

CITI ŠOBRĪD LASA

Fiziķis Vjačeslavs Kaščejevs un matemātiķis Andris Ambainis topošajā politiskajā partijā nestāsies, lai gan atbalstu jautājumos par izglītību un zinātni jaunveidotajai politiskajai kustībai abi zinātnieki neliegšot.

Kā aģentūrai LETA atzina Ambainis, viņaprāt, viņam ienākot politikā, paliktu “tukša vieta” viņa zinātnes nozarē, līdz ar to viņš paliks zinātnē un augstākajā izglītībā, neliedzot savu padomu partijas pārstāvjiem. Kaščejevs aģentūrai LETA sacīja, ka viņa devums zinātnē patlaban būtu lielāks nekā politikā, tādēļ pagaidām neplāno stāties partijā. Kaščejevs tomēr piebilda, ka, ja radīsies liela nepieciešamība, tad viņš varētu apsvērt domu stāties partijā, tomēr patlaban tas nav viņa plānos.

Kaščejevs norādīja, ka viņš nevēlētos stāties partijā kā “spilgta personība un seja”, kas darbotos kā vilcējspēks partijas iekļūšanai Saeimā. Viņš gan ir gatavs konsultēt kustības biedrus par jautājumiem, kas skar zinātni un izglītību.

Kustības dalībnieki ir pārliecināti par savām spējām savākt 200 biedrus partijas dibināšanai. Kā aģentūrai LETA sacīja bijušais ekonomikas ministrs, kustības pārstāvis Daniels Pavļuts, kustības pārstāvji saprot, ka partiju izveidot nav viegli, taču tas nav neiespējami.

“Ja cilvēku nekas nebiedē, tad viņš ir vai nu muļķis, vai nav pie pilna prāta. Ļoti labi apzināmies, ko nozīmē dibināt partiju – šajā gadījumā tas nenozīmē vienkārši sapulcēt cilvēkus, lai dabūtu cilvēku skaitu, bet izveidot kustību, kas balstīta uz vienotiem principiem un kur nav pretrunīgas vērtības pārstāvoši cilvēki,” teica Pavļuts

Viņš uzsvēra, ka no jaunā politiskā spēka viņš sagaida vienotu vērtību izpratni, jo “varavīksne var būt politikā, nevis partijā”.

Arī Saeimas deputāte Ilze Viņķele ir pārliecināta, ka līdz partijas dibināšanas kongresam izdosies savākt nepieciešamo biedru skaitu, jo lielākā daļa no tiem, kas parakstīja manifestu, esot gatavi iesaistīties politikā. “Skaidri nodomi bez savtīgām interesēm, labs politiskais piedāvājums, un mēs nodibināsim partiju,” optimistiski teica Viņķele.

Reklāma
Reklāma

Runājot par topošās partijas ideoloģiju, Viņķele atzina, ka birka “liberālā partija”, protams, var tikt lietota, taču esot jāsaprot, kas īsti tiek izprasts ar jēdzienu “liberāls”. “Tā ir brīva cilvēka iespēja realizēt savu dzīvi – iegūt labu izglītību, darbu, veselības aprūpi,” sacīja Viņķele.

Lolita Čigāne, kura arī piedalīsies partijas dibināšanā, uzskata, ka partiju izdosies izveidot. “Katram no manifesta parakstītājiem ir cilvēki, kurus var aicināt iestāties šajā kustībā,” izteicās Čigāne.

Kustības manifestā “Mēs esam par!” tiek izklāstītas idejas, ko kustība atbalstīs. “Mēs esam par Latviju, kura ir iespēja visiem,” uzsver kustības pārstāvji. Viņi uzsver, ka tic ikviena cilvēka tiesībām izdarīt savas izvēles un atbildībai par paša lēmumiem.

Kustības manifestā uzsvērta sabiedrības saliedētība, atbalstam grūtības nonākušajiem esot jābūt tādam, kas iedrošina, ļauj atsperties, savukārt pabalstus vajagot pakāpeniski aizstāt ar “vispārējo pamatienākumu”. Kustība uzsver, ka jābūt visiem pieejamai sabiedriskajai veselības aprūpei, kas vecumdienās integrēta ar sociālo aprūpi, izglītībai jābūt izcilai, tādai, kas attīsta radošumu, kritisko domāšanu un emocionālo inteliģenci. Augstskolām jābūt dažām, bet pasaules pieredzei atvērtām.

“Mēs esam par tiesisku republiku, kurā likums stāv pāri varai un taisnīga tiesa – pāri koruptai ietekmei. Par valsti, kuru nenozog,” pausts manifestā. Tāpat kustības dalībnieki iestājas par slaidu publisko pārvaldi, lielākiem novadiem un spēcīgiem attīstības centriem.
Kustības dalībnieki iestājas par valsts mērķtiecīgu atbalstu izcilai un globāli ilgtspējīgai uzņēmējdarbībai. Viņi arī uzskata, ka taisnīgi iekasēti, caurredzami izlietoti, progresīvi un attīstību veicinoši nodokļi var kļūt par pamatu atjaunotam sabiedriskajam līgumam.

“Mēs esam par līdzpilsoņiem nepilsoņu vietā. Par valsti, kas pastāv vienā valodā, un cilvēkiem, kuri spēj sarunāties daudzās,” pauž kustības pārstāvji. Viņi arī iestājas par stiprām ģimenēm, daudziem bērniem, ģimeņu līdztiesību, kā arī par “globāliem latviešiem, viņu atgriešanos modernā Latvijā, inteliģentu imigrāciju un dziļu integrāciju”.

Kustības manifestā arī akcentēta kvalitatīvu un stipru sabiedrisko mediju nozīme, kā arī informācijas telpa, kas brīva no naida un viltus ziņām.

Tāpat kustība iestājas par stipru Latviju aizvien ciešākā Eiropas valstu apvienībā, par NATO sabiedrotajiem uz mūsu robežām. Kustības dalībnieki arī atbalsta “cilvēcīgus līderus”, kuri uzdrošinās neizpatikt un nebīstas no skaudrām patiesībām.

Sociālajos tīklos izskan viedoklis, ka notiek tā saucamās lietussargu grupas atdzimšana. Tajā savulaik apvienojās bijušie laikraksta “Diena” domubiedri, vēlāk iestājoties “Pilsoniskajā savienībā” un pēc tam saplūstot ar “Vienotību”. Pirms 10 gadiem Latvijā notika “lietusargu revolūcija”, cilvēkiem protestējot pret tā laika Korupcijas novēršanas un apkarošanas biroja vadītāja atlaišanu.