Mobilā versija
+4.8°C
Aleksandrs, Doloresa
Sestdiena, 18. novembris, 2017
6. septembris, 2017
Drukāt

Papildu uzkrājumi pensijai sasniedz rekordu

Foto - ShutterstockFoto - Shutterstock

Iedzīvotāju interese par pensijas uzkrājumu veidošanu saglabājas augsta, un gada pirmajos sešos mēnešos veikto iemaksu apmērs privātajos pensiju plānos ir sasniedzis jaunu vēsturisko maksimumu, aģentūru LETA informēja Finanšu un kapitāla tirgus komisija (FKTK).

Šā gada pirmā pusgada laikā pensiju 3.līmeņa plānos tika iemaksāti 29,4 miljoni eiro jeb par 14,4% vairāk nekā iepriekšējā gada attiecīgajā periodā, tajā skaitā dalībnieku iemaksas pieauga par 16,3%, un darba devēju iemaksas par 5,1%. Jūnija beigās pensiju plānos uzkrātais kapitāls sasniedza 398,4 miljonus eiro, pusgada laikā pieaugot par 4,7%.

No pensiju plānu kapitāla gada sešos mēnešos tika izmaksāti 16,4 miljoni eiro jeb par 1,6% mazāk nekā iepriekšējā gada attiecīgajā periodā, tostarp 98% tika izmaksāti saistībā ar pensijas vecuma iestāšanos.

Vidējais pensiju plānu ienesīgums 2017.gada pirmajā pusgadā bija 1,5%, un individuāliem plāniem tas bija robežās no mīnus 4,5% līdz 3,8%. ASV dolāra vērtības kritums pret eiro (pusgada laikā par gandrīz 8%) negatīvi ietekmēja to pensiju plānu darbības rezultātus, kuru ieguldījumu valūta ir ASV dolārs, informē FKTK.

Jūnija beigās nedaudz vairāk kā pusi no pensiju plānu portfeļa veidoja ieguldījumu fondu apliecības, no kurām 45% fokusējās uz ieguldījumiem fiksēta ienākuma instrumentos un 48% uz ieguldījumiem akcijās vai to indeksos. Otrs lielākais īpatsvars kopējā portfelī bija ieguldījumiem parāda vērtspapīros un citos vērtspapīros ar fiksētu ienākumu (37%), no kuriem lielākā daļa jeb 71% bija valsts emitētie vai garantētie vērtspapīri. Noguldījumi un prasības uz pieprasījumu jūnija beigās veidoja 10,5% no kopējiem ieguldījumiem.

Latvijā veikto ieguldījumu apmērs pusgada laikā samazinājās par 7,9 miljoniem eiro, jūnija beigās sasniedzot 101,1 miljonu eiro, un arī šo ieguldījumu īpatsvars kopējā portfelī samazinājās no 28,5% līdz 25%.

Kopējais privāto pensiju plāniem pievienojošos dalībnieku skaits pusgada laikā pieauga par 6700 jeb par 2,5% un jūnija beigās sasniedza 278 925 dalībniekus jeb 28,5% no Latvijas ekonomiski aktīvajiem iedzīvotājiem.

Kopš 2001. gada jūlija Latvijā darbojas trīs līmeņu pensiju sistēma:

1. līmenī ir iesaistīti visi sociālās apdrošināšanas iemaksu veicēji un viņu veiktās iemaksas šobrīd tiek izmantotas, lai izmaksātu vecuma pensijas esošajiem pensionāriem. Tas ir paaudžu solidaritātes princips.
Pensiju sistēmas 2. līmenis ir obligāts tiem, kas līdz 2001. gada 1. jūlijam nebija sasnieguši 30 gadu vecumu (dzimuši pēc 1971. gada 1. jūlija). Savukārt tie, kas bija 30 līdz 49 gadu vecumā (dzimuši no 1951. gada 2. jūlija līdz 1971. gada 1. jūlijam ieskaitot), varēja un joprojām var pievienoties šim līmenim brīvprātīgi. 2. pensiju līmenī iesaistīto dalībnieku veiktās sociālās apdrošināšanas iemaksas ar viņu izvēlētā līdzekļu pārvaldītāja starpniecību tiek ieguldītas finanšu tirgū un uzkrātas konkrētā cilvēka pensijai.
Pensiju sistēmas 3. līmenis ir brīvprātīgs un dod iespēju katram veidot papildu uzkrājumus savai pensijai privātajos pensiju fondos individuāli, pēc savas izvēles.

Pievienot komentāru

Draugiem Facebook Twitter Google+