Ekonomika
Bizness

Papīrs, kas atbilst plastmasas prasībām. Vai jaunā Somijas “Nokia”?0

Publicitātes foto

Pasaules aprites ekonomikas forumā Helsinkos pagājušomēnes tika prezentēti vairāki jauni materiāli, ar kuru ienākšanu apritē jārēķinās gan izejvielu piegādātājiem, gan ražotājiem.

Somijas jaunumi būtiski tāpēc, ka tā ir pirmā valsts pasaulē, kurai izstrādātas aprites ekonomikas vadlīnijas un kuras inovācijas fonds “Sitra” ir atzīts par pasaulē labāko aprites ekonomikas paātrinātāju publiskajā sektorā.

“Tā ir revolūcija aprites ekonomikā,” uzskata investors Perti Kohonens, valsts investīciju fonda “Business Finland” valdes priekšsēdētājs.

Pēc piektā inovāciju viļņa – digitalizācijas – nākamais būs ilgtspējīga jeb aprites ekonomika.

Viņš jau tagad Somijā saskaitījis sešas šīs revolūcijas pazīmes: tekstils no celulozes, visi iepakojuma materiāli tiek radīti uz vietas, liona (litija jonu) bateriju pārstrāde, tiek noglabāti tikai 1% atkritumu, degviela tiek radīta no atkritumiem, plastmasa tiek pārstrādāta.

Nr. 1 – apģērbi no celulozes

Jau tuvā nākotnē tekstilrūpniecība (attiecīgi arī modes industrija) ražos apģērbu no šķiedras, kas iegūta no celulozes. Ekoloģiskāku materiālu uzvaras gājienam un viena veida auduma izvēlei būs spiesta piemēroties arī modes industrija.

Somijas mežrūpniecība vien spēs aizvietot trešdaļu no visas pasaules kokvilnas ražošanas. Tam nopietns pieteikums ir “Metsä Group” izveidotais kop­uzņēmums ar japāņu “Itochu Textile Company”.

Jau tagad “Metsä Fibre” celulozes biorūpnīca Ānekoski ir lielākā ziemeļu puslodē un ražo 1,3 miljonus tonnu celulozes gadā.

Arvien vairāk to izmantos nevis papīram un kartonam, bet audumu ražošanai, norādīja Katarīna Kempainena, “Metsä Group” attīstības direktore.

Celulozes ražošanas noraidīšana Latvijā faktiski mūsu valsti ir atstūmusi no nākotnes izejvielu radīšanas.

Papildus celulozes ražošanai tiek un tiks vēl vairāk izmantoti pārstrādātie apģērbi, audumi un kartons. Uzņēmumu piedāvātie risinājumi materiāliem ir dažādi – no mehāniskas apģērbu šķiedras plucināšanas un savērpšanas jaunos (“Pure Waste Textile”) līdz ķīmiskai apģērba šķiedru izšķīdināšanai un kokvilnas šķiedru iegūšanai no celulozes (“Infinited Fiber Co.”).

No koksnes iegūtās celulozes pārstrādes tekstila šķiedrā bez kaitīgām ķimikālijām (“Spinnova”) līdz Ālto universitātes Bioproduktu un biosistēmu departamenta pilotrūpnīcai kopā ar “Metsä Group” uzņēmumu “Metsä Fibre”.

Materiāls nr. 2 – biomasas produkti

Latvijā zināmā enerģijas ražotāja “Fortum” mātes uzņēmums Somijā biomasu sācis izmantot ne tikai “pūdēšanai”, tas ir, biogāzes radīšanai, bet jaunu augstvērtīgu produktu ražošanai no lauksaimniecības atlikumiem un koksnes biomasas, lai ar tiem aizstātu fosilās un citas videi kaitīgas izejvielas.

“Fortum” rafinēšanas rūpnīcās biomasu frakcionē līdz tās galvenajām sastāvdaļām un tālāk pārstrādā tās produktos, ko apzīmējusi ar “Bio2X”.

Šādi no biomasas atdala lignīnu, celulozi un hemicelulozi, kuriem ir labākas īpašības nekā tradicionālajiem celulozes un biodegvielas procesiem.

Šīs frakcijas var izmantot, lai aizstātu fosilās izejvielas daudzās rūpniecības un patērētāju nozarēs. Pirmo biorafinēšanas rūpnīcu “Fortum” uzbūvējis tur, kur biomasa rodas visvairāk – Indijā.

Rūpnīca kā izejvielu izmanto bambusu un ražos bio­etanolu, bioķīmiskās vielas, bet lieko pārstrādās elektroenerģijā.

“Fortum” ilgtermiņa mērķis – samazināt enerģijas ražošanu no biomasas un koncentrēties uz augstvērtīgiem produktiem, apliecināja Heli Virki, kurš atbild par “Bio2X” izstrādi.

Materiāls nr. 3 – paptiks

Tomass Mustonens, uzņēmuma “Paptic” valdes priekšsēdētājs, prezentēja jaunu materiālu, kam, viņaprāt, vajadzētu spēt aizvietot papīra un plastmasas iepakojumu.

Paptiks ir koksnes produkts. Tā nosaukums radies, apvienojot vārdus “papīrs” un “plastika”.

“Mēs nemēģinām radīt jaunu plastmasas maisiņu, bet veidojam jaunu papīra maisiņu, uzlabojot papīra īpašības tā, lai tas atbilstu plastmasas prasībām,” stāstīja Mustonens.

Paptiku var izgatavot uz tām pašām ražošanas līnijām kā jebkuru parastu grafu papīru. Atšķirība slēpjas celulozes apstrādē – garākas celulozes šķiedras nodrošina paptika izturīgumu, kura dēļ līdz šim visbiežāk izmantota plastmasa.

Pilotprojektā šis materiāls izmaksāja 30 €/kg, pašlaik – 3 €/kg, bet, līdzko ražošanas jauda pārsniegs 100 tūkstošus tonnu gadā, – 1,5 €/kg.

Uzņēmums cer plastmasas, kā arī auduma somas aizstāt ar šī jaunā paptika maisiņu, kas ir gan bioloģiski noārdāms, gan ārkārtīgi izturīgs.

Paptiku izveidoja pirms četriem gadiem, un jau trīs gadus tādos maisiņos savu apģērbu pārdod “Seppälä”.

Publicitātes foto

Nr. 4 – plastmasas aizvietotājs no koksnes

Jaunās bioķīmiķes Suvi Haimi un Lora Kilonena vienreiz lietojamās plastmasas daudzumam atradušas risinājumu dabiskā, ilgtspējīgā un skaistā alternatīvā plastmasai – “Sulapac” ir bioloģiski noārdāms un plastmasu nesaturošs materiāls, kas pilnībā izgatavots no atjaunojamiem resursiem un koksnes.

Tieši tāpat kā paptiku to var izmantot kā iepakojumu, bet papildus no tā var ražot sadzīves priekšmetus – pakaramos, glāzes, pat Lego klucīšus. Arī šis materiāls dabā pilnībā sadalās.

Tāpēc uzņēmums piedāvā salmiņus no šī materiāla, stāstīja Anti Valtonens, “Sulapac” mārketinga un komunikāciju direktors.

Saistītie raksti

Varētu secināt, ka jaunie materiāli, īpaši no koksnes, ir Somijas jaunā “Nokia”, bet daudz diversificētāki.

LA.lv