Mobilā versija
+0.2°C
Antonija, Anta, Dzirkstīte
Trešdiena, 7. decembris, 2016
27. novembris, 2015
Drukāt

Saeima apstiprina jauno Nacionālās drošības koncepciju (4)

Foto - LETAFoto - LETA

Solvita Āboltiņa

Sabiedrības sašķeltība un radikalizācija, Krievijas specdienestu aktivitātes un militāri draudi, naidīga propaganda un ekonomiska atkarība, teroristi un hakeri – šādi Latvijas drošības apdraudējumi identificēti jaunajā Nacionālās drošības koncepcijā, kas vakar tika apstiprināta Saeimā.

Iepriekšējā Latvijas Nacionālās drošības koncepcija tika apstiprināta jau 10. Saeimas sasaukuma laikā 2011. gada martā, bet pasaule kopš tā laika ir dramatiski mainījusies. Turklāt arī likums nosaka, ka Saeimai ne retāk kā reizi četros gados šis dokuments jāpārstrādā no jauna. Zīmīgi, ka agrāk politiķi šādos dokumentos diplomātiski izvairījās runāt par konkrētiem apdraudējuma avotiem, bet tagad vairs neslēpj, ka galvenās bažas saistītas ar Krieviju. Dokumentā konkrēti minēta Krievijas agresija Ukrainā, Krievijas specdienestu aktivitātes Latvijā, mūsu valsti nomelnojoša informatīvā kampaņa krievu medijos un sabiedrību šķeļoša tautiešu politika, neaizmirstot arī Krievijas ekonomiskās sankcijas, kas sāpīgi skārušas vairākas Latvijas ekonomikas nozares.

 

Draudu astoņkājis

Jaunajā Nacionālās drošības koncepcijā uzskaitītas astoņas pašlaik aktuālākās apdraudējumu jomas, un atbilstoši katrai ir norādītas apdraudējuma novēršanai veicamās darbības.

Pirmā minēta iekšējā drošība, kuras stiprināšanai nepieciešams palielināt robežsardzes un policijas kapacitāti, materiāltehnisko nodrošinājumu un uzlabot reaģēšanas laiku.

Otrā apdraudējumu joma ir ārvalstu specdienestu aktivitātes, tādēļ jāattīsta pretizlūkošanas dienestu spējas un jāuzlabo valsts noslēpuma aizsardzības kārtība. Šajā kontekstā pievērsta uzmanība arī uzturēšanās atļauju “biznesam”. “Termiņuzturēšanās atļauju programmas īstenošana šobrīd nerada tiešu ietekmi uz nacionālo drošību, taču svarīgi ir laikus identificēt un novērst atsevišķus riskus, ko dod iespēja šīs programmas piesegā Latvijā un arī Šengenas zonā iekļūt nevēlamām personām,” rakstīts kon­cepcijā.

Oficiālos paziņojumos amatpersonas cenšas mierināt sabiedrību, ka militāru draudu Latvijai nav, bet šajā koncepcijā kā trešā apdraudējuma joma minēta militāra agresija, kuras novēršanai nepieciešams modernizēt bruņotos spēkus, atbalstīt NATO kolektīvās aizsardzības pasākumus.

Kā reāla apdraudējuma joma minēta arī sabiedrības sašķeltība. Tādēļ esot jāstiprina pilsoniskā sabiedrība, kā arī jāuzlabo koordinācija starp institūcijām, kuras nodarbojas ar integrācijas pasākumiem. “Latvijas valstij ir mērķtiecīgi jāveicina mazākumtautību līdzdalība sabiedriski politiskajos procesos ar noteiktu iniciatīvu palīdzību. Mazākumtautību pārstāvju iesaistīšana publiskajā pārvaldē mazinātu mazākumtautību atsvešinātību no valsts un novērstu divkopienu sabiedrības attīstības riskus. Savukārt atbalsts individuālām mazākumtautību pārstāvju iniciatīvām kalpotu kā stimuls, lai palielinātu pilsoniskās sabiedrības aktivitātes, kā arī lai veicinātu ekonomisko attīstību,” teikts dokumentā.

Nopietna uzmanība veltīta arī informatīvās telpas apdraudētībai. Tādēļ finansējuma palielināšana sabiedriskajiem medijiem atzīta par drošības politikas sastāvdaļu. Vienlaikus esot jānodrošina efektīva masu mediju monitoringa un uzraudzības sistēma, lai mazinātu iespējas attīstīties šeit noturīgai Krievijas informatīvajai telpai. “Krievijai ir izdevīga arī vāja krievu valodā rakstošā žurnālistika Latvijā, jo tādā gadījumā tā būs vairāk atkarīga un ietekmējama no Krievijas puses,” teikts dokumentā. Tāpat valstij kopā ar plašsaziņas līdzekļu pārstāvjiem jāizglīto sabiedrība par to, kā atšķirt propagandu un dezinformāciju no informācijas.

Savukārt ekonomiskās drošības stiprināšanai nepieciešams īpašu uzmanību pievērst ēnu ekonomikas apkarošanai, jādažādo gan eksporta tirgi, gan energoresursu pieejamība. Savukārt tranzīta biznesā jāattīsta infrastruktūra ne vien austrumu virzienā, bet arī ar pārējām Baltijas un ES valstīm.

Kopējais terorisma draudu līmenis Eiropā ir pieaudzis, un arī Latvija neesot atrauta no šiem procesiem. Teroristu grupējumi pie mums līdz šim nav konstatēti, bet identificēti vairāki indivīdi, kas izrādījuši interesi par pievienošanos Sīrijas un Irākas ekstrēmistu grupām. Tādēļ Latvijai nepieciešams aktīvi piedalīties ES un NATO pretterorisma misijās, kā arī jāturpina kritiskās infrastruktūras objektu apsardzes pastiprināšana.

Kā pēdējais minēts kiber­apdraudējums, kas pēdējos gados esot pieaudzis. Tādēļ Valsts drošības iestādēm sadarbībā ar Informācijas tehnoloģiju drošības incidentu novēršanas institūciju CERT.LV jāturpina darbs pie informācijas kritiskās infrastruktūras drošības procedūru pilnveidošanas un savlaicīgas risku identificēšanas.

 

Trūkst konkrētības

Kopumā gan dokuments ir ieturēts ļoti vispārīgās frāzēs “jāpilnveido”, “jāstiprina”, “jāpievērš īpaša uzmanība” un tamlīdzīgi. Saeimas Nacionālās drošības komisijas priekšsēdētāja Solvita Āboltiņa (“Vienotība”) skaidroja, ka tas šādos gadījumos esot pilnīgi normāli, jo koncepcija ir publiski pieejams “jumta dokuments”, kas tiek ņemts vērā citu politikas iniciatīvu izstrādē. “Nacionālā drošības koncepcija ir vairāk uztverama kā vīzija jeb paplašināts prioritāšu izklāsts, kurā, ievērojot gan nacionālās drošības situāciju, gan arī izmaiņas starptautiskajā drošības vidē, ir iezīmēti noteikta apdraudējuma novēršanas virzieni. Vēlāk uz šīs koncepcijas bāzes tiks izstrādāts nacionālās drošības plāns, kas savukārt būs klasificēts dokuments, un tajā jau būs ietverti konkrēti valsts apdraudējuma novēršanas pasākumi,” debatēs skaidroja S. Āboltiņa.

Balsojumā drošības koncepciju atbalstīja 59 deputāti, pret nebija neviens, bet atturējās visa “Saskaņas” frakcija un divi “NA” pārstāvji – Edvīns Šnore un Kārlis Krēsliņš. Kā paskaidroja Šnore, viņš šādi balsojis, jo dokumentā esot pievērsta pārāk maza uzmanība termiņuzturēšanās atļauju tirgošanas radītajam apdraudējumam. Tāpat deputāts nevarot piekrist dokumentā netieši paustajam aicinājumam stiprināt vietējos krievu medijus, jo, viņaprāt, tas tikai šķels sabiedrību. “Taču galvenais, ka šajā dokumentā noklusēts vislielākais drauds Latvijas drošībai – milzīgā piektā kolonna un dažādas pretvalstiskas organizācijas, kas darbojas šeit uz vietas,” uzsvēra E. Šnore.

Nacionālās drošības koncepcija ir uz valsts apdraudējuma analīzes pamata sagatavots dokuments, kurā noteikti valsts apdraudējuma novēršanas stratēģiskie pamatprincipi un prioritātes. Koncepciju sagatavo valdība, izskata Nacionālās drošības padome, un tā jāapstiprina Saeimā ne retāk kā reizi katrā sasaukumā līdz sava pirmā darbības gada 1. oktobrim.

Pievienot komentāru

Komentāri (4)

  1. lumudurācija кругом riņķī!

  2. … Japiebiedrojas Snorem un Kreslinam soreiz … !

    … Japabeidz DDD, jaizbeidz skolot 5.kolonnu krievu skolas, japartrauc TUA ka tada un Jaaiztur migranti !

    … Tikai tad varesim runat par kadu tur ‘valsts drosibas’ politiku … !

  3. Nacionālā drošība? Atbildēt

    Jāattīsta,jāpastiprina,jāpapildina? Ar Rodina.lv,Baltijas kazaku pulku,caurumainu ES austrumu robežas žogu,nedarbojošos trauksmes izziņošanas signalizāciju un teroristu iepludināšanu kopā ar migrantiem (no kuriem vervēt nākamos sekotājus),kuriem vēl sekos daudzskaitlīgie radinieki?

  4. Tad jau tā koncepcija ir tikai graša vērta, un ir saprotams kāpēc Šnore un Krēsliņš nebalsoja par.

Draugiem Facebook Twitter Google+