Mobilā versija
+2.0°C
Sabīne, Sarma, Klaudijs
Pirmdiena, 5. decembris, 2016
4. februāris, 2014
Drukāt

Paprika. Kā to izaudzēt?
 (1)

Foto - ShutterstockFoto - Shutterstock

“Vai var sēt sēklas, kas ņemtas no lielām, skaistām, veikalā pirktām paprikas pākstīm? Dēstus savai siltumnīcai vienmēr audzēju pati, esmu atradusi ļoti labas tomātu un gurķu šķirnes, bet ar papriku kaut kā neveicas. Dēsti ir nīkulīgi, raža niecīga, pākstis mazas un greizas. Laikam nemāku audzēt…” Antoņina V. Rēzeknē

“Lūdzu, pastāstiet plašāk par paprikas audzēšanu, it īpaši par paprikas slimībām un kaitēkļiem!” Aiga Salacgrīvas novadā

Latvijā paprikas audzēšana nav izplatīta. Nakts tirgū Rīgā tikai dažas 
zemnieku saimniecības piedāvā pašu audzētu papriku. Pārsvarā ar to nodarbojas 
mazajās piemājas siltumnīcās. Tur papriku parasti audzē kopā ar tomātiem un pēc tomātu agrotehnikas, taču dārzeņpipariem ir arī savas īpatnības.

Šķirņu izvēle un sēklas


Sēklu tirgū paprikas šķirņu piedāvājums nav sevišķi plašs, pārsvarā tās ir šķirnes ar kubveida augļiem, kas sākumā ir zaļi, bet nogatavojoties krāsojas dažādās krāsās. Piemēram, šķirnēm ‘Eva’, ‘Yolo Wonder’, ‘Marathos F1’, ‘King Arthur F1’
 un daudzām citām pākstis kļūst sarkanas, ‘Gourmet’, ‘Capino F1’ – dzeltenas, ‘Magno F1’ – oranžas, bet sen zināmajai ‘California Wonder’ mēdz krāsoties sarkanas vai dzeltenas.

Šķirnes ar koniskiem augļiem ir agrīnākas par kubveida šķirnēm, tādēļ vairāk piemērotas mūsu īsajām vasarām. Šīm šķirnēm augļi parasti ir bālākās krāsās, bet arī tās mainās atkarībā no gatavības pakāpes. Piemēram, senajai ungāru šķirnei ‘Feher’ (Feher Ozon) pēc nogatavošanās augļi ir dzelteni, ‘Skytia F1’ – sarkani, bet ‘Gypsy F1’ uz viena auga vienlaikus veido vairāku toņu dzeltenus un sarkanus augļus.

Ļoti interesanti, pat eksotiski izskatās ‘Rubinne F1’ un ‘Ramiro F1’ augļi – apmēram 20 cm gari, sākumā zaļi, vēlāk krāsojas sarkani, turklāt ir ļoti saldi. Amatieriem sīkpakās piedāvā arī šķirnes ‘Topgirl’ sēklas (šai šķirnei augļi ir apaļi, līdzīgi tomātiem).

Lielveikalos nereti redz milzīgi lielus 
Lamuyo šķirņu tipa augļus, kā arī sīki dažādu krāsu auglīši, kuru sēklas Latvijā pagaidām nepiedāvā. Audzējot tikai dažus augus pašu priekam, pavairošanai var izmantot arī no ievestiem augļiem izņemtas sēklas. Taču jāatceras, ka veikalos tirgo nevis šķirņu, bet dažādu hibrīdšķirņu augļus, tāpēc ļoti iespējams, ka lielā daļā ražas tie būs atšķirīgi izskatā.

Dēstu audzēšana


Papriku sēj marta sākumā. Dīgšanai optimāla ir +25…+30 oC substrāta temperatūra, bet pārmērīgi augsta (virs +32 oC) dīgšanu var traucēt. Tādēļ nepietiek novietot sējas trauciņu uz centrālapkures radiatoriem, substrātā obligāti jābūt termometram, lai varētu pārbaudīt temperatūru.

Optimāls gaismas dienas garums paprikai ir 10–12 stundas, taču tā pacieš arī garāku dienu. Kad dīgļlapas pilnīgi atvērušās, sējeņus piķē. Ja paprikas dēstus audzē uz palodzēm, tur parasti ir par maz vietas. Tādēļ sākumā sējeņus var izpiķēt kasetēs ar 3–4 cm lielām ligzdām, bet vēlāk iedēstīt 10–12 cm diametra podos. Komerciāliem audzētājiem vienkāršāk uzreiz piķēt podos.

Paprikas dēsti izaug 45–60 dienās atkarībā no sējas datuma (jo agrāk iesēj, jo ilgāk aug), vidējās diennakts temperatūras un apgaismojuma. Lai tie neizstīdzētu, laistīšanai jābūt mērenai, katru reizi pievienojot ūdenim komplekso mēslojumu (1,5–2 g/l). Jānodrošina arī labs apgaismojums, vairākas reizes dēstus retinot (tas ir, pārliekot podiņus arvien tālāk citu no cita). Stāda dēstus, kam izveidojušās piecas vai sešas īstās lapas.

Stādīšanas laiks


Kaut gan papriku var stādīt relatīvi vēsā augsnē (+10…+12 oC), labāk pagaidīt, kamēr tā iesilst līdz +15…+16 oC. Lai augsne siltumnīcā iesiltu straujāk, apmēram nedēļu pirms plānotās stādīšanas dienas to noklāj ar caurspīdīgu 
polietilēna plēvi. Protams, tam ir jēga tikai saulainā laikā, bet, ja visu nedēļu pieturas apmācies laiks, efekta nebūs. Audzējot papriku, siltumnīcā jānodrošina +19…+26 oC gaisa temperatūra, un ražas veidošanai vajag, lai dienā būtu +24 oC. Šīs temperatūras prasības arī nosaka stādīšanas laiku siltumnīcā. Amatieru siltumnīcās tas iespējams aptuveni maija vidū. Stādīšanas attālumi ir atkarīgi no tā, kā paredzēts veidot augus, proti, vai tos audzēs ar vienu, divām vai trim galotnēm. Amatieru siltumnīcās pietiek ar 2,5–3 augiem kvadrātmetrā.

Kā veidot augus


Paprikai raksturīga tā sauktā dihotomiskā zarošanās – katra dzinuma galā izaug divi vai trīs jauni dzinumi. Amatieru siltumnīcās paprikas (it sevišķi šķirnēm ar koniskiem augļiem) augus var neveidot, tomēr veidotie sāk ražot agrāk un dod augstāku ražu. Labāk, ja uz 1 m2 grīdas platības nav vairāk par piecām sešām galotnēm. Audzējot papriku ar divām galotnēm, pirmajā sazarojuma vietā atstāj divas pazares un tālāk katrā sazarojumā atstāj tikai vienu pazari, saīsinot otru virs ziedpumpura. Katru dzinumu pietin pie atsevišķas auklas. Šādi veidoti paprikas augi Spānijā mēdz 
sasniegt pat 5 m (!) garumu. Latvijā plēves seguma siltumnīcās pareizi veidota paprika var izaugt 150–160 cm gara.

Mikroklimats siltumnīcā


Pareiza mikroklimata uzturēšana ir svarīgs nosacījums, lai augi būtu veselīgi un dotu augstu ražu. Optimāls gaisa mitrums paprikai ir 60–65%, bet karstā laikā tas var būt līdz 75%.

Mitruma trūkums augsnē izraisa ziedu un aizmetņu nobiršanu, augļu plaisāšanu un ir viens no augļu galotņu neparazitārās puves cēloņiem. Savukārt, ja augsnes mitrums ir virs 90%, saknes pārstāj funkcionēt, augam atmirst lapas, apsīkst augšana, ziedēšana un ražas veidošanās.

Mēslošana


Parasti papriku mēslo tāpat kā tomātus, taču paprikai vajag vēl vairāk kalcija (Ca). Šā elementa trūkuma dēļ uz augļiem parādās sausā puve. Atšķirībā no tomātiem paprikai tā mēdz veidoties arī augļa sānos. Paprikai vēl ļoti nepieciešams kālijs (it sevišķi, sākoties masveida ražas nobriešanai). Šie elementi savstarpēji konkurē, tādēļ, lai novērstu sausās puves veidošanos, jāseko, lai kalcija un magnija attiecība (K : Ca) nebūtu lielāka par 1 : 0,5–0,7.

Karstā laikā var būt vajadzīga papild-
mēslošana caur lapām ar mēslojumu 
CalMax (50 ml/10 l ūdens) vai kalcija nitrātu 
(50 g/10 l ūdens).

Augu aizsardzība 


Tā kā papriku pie mums audzē samērā maz, šie augi nemēdz sevišķi daudz slimot. Dažkārt cieš no sakņu un stublāju puves, paretam slimo ar fitoftorozi (Phytophtora sp.).
Aizsardzībai pret šīm slimībām Latvijā ir reģistrēts līdzeklis Previkurs E 840 š.k. Profilaksei labi noder mikrobioloģiskie preparāti Trihodermīns vai Biomikss, kas jāiestrādā augsnē pirms dēstu iestādīšanas un atkārtoti pēc 4–6 nedēļām. Sezonas beigās augļus apdraud pelēkā puve, it sevišķi, ja tos bojājuši kādi kaitēkļi.

Latvijā nav reģistrētu līdzekļu pret šo slimību paprikas stādījumos, tāpēc atliek regulāri vēdināt siltumnīcu un novērst pārmērīgu augu sabiezināšanos. Ja nepieciešams, augus var daļēji atlapot, lai veicinātu gaisa kustību ap tiem.

Paprika labi garšo laputīm, bet pēdējos gados Latvijā ir palielinājusies savvaļas laputu parazītlapsenītes (Aphidius sp.) populācija. Bieži vien tās pašas uzrodas siltumnīcās, lai iedētu oliņas pieaugušās laputīs, tādējādi nodrošinot pārtiku saviem pēcnācējiem kāpuriem. Ir arī speciālās entomofāgu laboratorijās ražoti līdzekļi (Afidiuss, Afidends, Afidius sistēma), kas satur dzīvas parazītlapsenītes (A. colemani). Tās lieliski tiek galā ar laputīm, un ķīmisko insekticīdu lietošana parasti nav vajadzīga.

Nereti papriku bojā gliemeži un kailgliemeži, un tas veicina pelēkās puves izplatību. Cīņai ar šiem kaitēkļiem Latvijā reģistrēti dzelzs fosfātu saturoši līdzekļi Ferramol (3. klase) un Sluxx 
(2. klase).

Papriku apdraud smecernieks (Anthonomus eugenii) – sīks, tikai 2,5–3 mm garš kukainis, kas dēj olas uz augļa virsmas, lapu žāklēs vai auga galotnē. Izšķīlušies kāpuri izgrauž caurumus augļa sieniņās un barojas sēklu kamerā augļa iekšienē. Sēklas kļūst brūnas, dažkārt kāpurus var atrast novāktos zaļos augļos. Kāpuri attīstās līdz kūniņas stadijai, bet pieaugušie smecernieki izgraužas laukā un apciemo citus augļus. Latvijā lietošanai paprikas stādījumā ir reģistrēts Decis 2.5 e.k., taču kaitēkli mēdz ievērot par vēlu, tāpēc cīņa ar to ir ļoti grūta. P

Pievienot komentāru

Komentāri (1)

  1. Rakstu neizlasīju, bet gribu padalīties. Sēklas ņemu tikai no veikala pipariem. Sēklas uzdīgst ļoti ātri. Pipari izaug brīnišķīgi, nu jau salielījos, ka tik kas neatgadas šogad. Pipari gaļīgi – sulīgi. Šēju apm. marta sākumā, jo pārāk ātri iesēti izstīdzē, izstādu siltumnīcā ap 16. maiju. Vēlams, lai neziedētu. Pirmo pumpuru izlaužu, bez žēlastības, lai veidotos straujāk pārējie.

Draugiem Facebook Twitter Google+