Atgriežoties Latvijā ar ārzemēs iegūtu augstāko izglītību, ir iespējams iegūt labi apmaksātu prakses vietu valsts pārvaldē.
Atgriežoties Latvijā ar ārzemēs iegūtu augstāko izglītību, ir iespējams iegūt labi apmaksātu prakses vietu valsts pārvaldē.
Foto – Shutterstock

Aizbraukušie jaunieši par 1000 eiro gatavi atgriezties 33

Dažu nedēļu laikā pēc Valsts kancelejas izsludinātās jauniešu reemigrācijas programmas “Darbs valsts pārvaldē” pieteikušies jau teju simts kandidātu no 15 valstīm.

Reklāma
Reklāma
VIDEO. Kāpēc gurķus tin plēvē? Atbilde tevi pārsteigs
NATO admirālis atklāj, vai ir pazīmes, ka Krievija tuvākajā laikā plāno iebrukt kādā no NATO valstīm
Krimināls
VIDEO. “Bēdz prom!” Kārsavā iereibusi kompānija bēg no policijas un smejas par vadītāja nonākšanu policijas rokās 55
Lasīt citas ziņas

Par to gan nav jābrīnās, jo piedāvājums ir gana vilinošs: tiek piedāvāta deviņu mēnešu prakse – no aprīļa līdz šā gada beigām kādā no valsts pārvaldes iestādēm, ik mēnesi saņemot 1000 eiro lielu stipendiju, kas krietni pārsniedz vidējo algu Latvijā. Savukārt kritēriji pretendentiem pagaidām izvirzīti tikai daži – augstākā izglītība, kas iegūta kādā no ārvalstu augstskolām, Latvijas pilsonība, labas latviešu valodas zināšanas, motivācija strādāt valsts pārvaldē. Esot jābūt arī Latvijas patriotam.

Vai tiešām ar šīm prasībām pietiks? Valsts kancelejas pārstāve Zane Ozola skaidro, ka prakses vietu un stipendiju iegūs vien desmit jaunieši. Tātad neliela daļa no visiem pretendentiem. Atlases procesā potenciālos programmas dalībniekus daudzpusīgi izvērtēs. Pirmkārt, tiks izskatīta pieteikuma atbilstība nosacījumiem – vai pievienots diploms, ko par pretendentu vēsta sekmju izraksts. Ļoti nozīmīga būs arī motivācija, kuras dēļ jaunietis pieteicies programmā, un ko viņš vēlas panākt, stažējoties valsts pārvaldē. Nav noteiktas jomas, kam tiktu meklēti praktikanti – valsts pārvaldei noder plaša spektra speciālisti.

CITI ŠOBRĪD LASA

Otrajai kārtai izraudzītie pretendenti tiks intervēti “Skype” videointervijās, kurās piedalīsies arī cilvēkresursu un personāla speciālisti no iestādēm, kas piedāvā prakses vietas programmas ietvaros. Pieteikumus, ko iesūtījuši jaunieši, kurus nepieņems praksē valsts pārvaldē, pārsūtīs Latvijas Darba devēju konfederācijai. Iespējams, privātā sektora darba devējiem arī būs ko šādiem jauniešiem piedāvāt.

Pagaidām visvairāk pieteikumu saņemts no Lielbritānijas, Dānijas, Nīderlandes, Amerikas Savienotajām Valstīm un Krievijas. Jauniešu vēlme atgriezties lielākoties saistīta ar ilgām pēc dzimtenes. Ieskats motivācijas vēstulēs diemžēl liek secināt, ka daļa ārzemēs studējušo un ilgstoši dzīvojošo jauniešu latviešu valodu gan nav aizmirsuši, tomēr tās prasme vairs nav spoža. Daļā vēstuļu teikumi veidoti neierasti. Piemēram, “Ieraugot šo iespēju, es nekavējoties vēlējos pieteikties tai, jo tā būtu izcila iespēja atgriezties Latvijā, kuru es ļoti mīlu, un tur jūtos, protams, kā mājās” vai “Būšu ļoti priecīga atgriezties mājās ar tiešām stabilu darba piedāvājumu, kas ietekmēs manu lēmumu ļoti lielā mērā. Pēc studiju laika knapināšanās tas būs lielisks atspēriena punkts darbinieka dzīves uzsākšanai tieši Latvijā, neveltot laiku garai un plusu un mīnusu salīdzināšanai, izvēloties dažādas citas potenciālās dzīvesvietas zemes.”

Jācer, ka jauniešu ārvalstīs gūtās zināšanas un dedzība strādāt Latvijas labā šīs nepilnības kompensēs.

No motivācijas vēstulēm var spriest, ka ārzemēs esošos jauniešus piesaista arī solītā stipendija. Jāsaka, ka daudzi pieredzējuši valsts pārvaldes darbinieki saņem zemākas algas par to. Piemēram, Izglītības un zinātnes ministrijā departamenta direktora vietnieks pelna vien ap 900 eiro, pieredzējuši vecākie referenti – ap 600 eiro.

Vai valsts pārvaldei ilgstoši uzticīgi darbinieki nejutīs aizvainojumu, saņemot mazāku atalgojumu nekā nepieredzējuši praktikanti? Z. Ozola, atzīstot, ka valsts pārvaldē ir amatpersonas, kas saņem zemas algas, piebilst, ka “šajā programmā tiek meklēti eksperti ar ļoti specifiskām zināšanām, ko nevar iegūt Latvijā vai arī kas ir liels deficīts darba tirgū, un valsts pārvalde nav konkurētspējīga ar savu atalgojumu.” Jāsecina, ka plānots praksē pieņemt jauniešus ar darba tirgū pieprasītākām prasmēm, nekā šobrīd ir lielai daļai esošo valsts pārvaldes darbinieku.

Kāda ir garantija, ka dāsni algotie praktikanti pēc programmas beigām nedosies atpakaļ uz ārzemēm? “Viens no noteikumiem, lai pārvaldes iestāde uzņemtos saistības ar programmas dalībnieku, ir vienošanās ar praktikantu par darba turpināšanu arī pēc programmas beigām,” atbild Z. Ozola. Ja arī programmas dalībnieks vēlāk dosies strādāt privātajā sektorā, ieguvums būs no tā vien, ka viņš ir atgriezies Latvijā, pārvedis šurp savas zināšanas.

Reklāma
Reklāma

Jājautā gan, vai jauniešiem, kuri studējuši ārzemēs, ir bijušas pietiekami plašas iespējas atrast darbu valsts pārvaldē un Latvijā vispār. Ir zināmi gadījumi, kad ārzemēs augsti izglītoti jaunieši, atgriežoties dzimtenē, bijuši spiesti reģistrēties kā bezdarbnieki. Z. Ozola saka: jaunā programma var atrisināt arī šo problēmu. Pēc prakses šādiem jauniešiem būšot lielākas izredzes uzvarēt konkursos par amatu vietām valsts pārvaldē, jo viņiem jau būs kaut neilga, bet atbilstoša darba pieredze.

Jāpiebilst gan, ka Latvijā dzīvojošiem un studējušiem jauniešiem nav iespēju ar tik dāsnu prakses programmu uzsākt darbu valsts pārvaldē.

Uzziņa

Darbības jomas, kurās valsts pārvaldē nepieciešami augsta līmeņa speciālisti

Finanses – riska vadība, finanšu audits;

Tehnoloģijas – sarežģītu ierīču un mehānismu, mašīniekārtu un bīstamo iekārtu vadība, iekārtu validācija, radiācijas drošība, inženiertehniskā atbalsta plānošana un nodrošināšana, inteliģentās transporta sistēmas

Ekonomika – starptautiskās ekonomiskās attiecības, mikroekonomika, vadība, investīciju piesaiste, ārējās tirdzniecības veicināšana

Veselība – veselības vadība, laboratoriju sertificēšana, veselības ekonomika

IT – elektronisko dokumentu arhivēšana, sistēmu analīze un drošības jautājumi, ģeotelpisko datu apstrāde

Sociālās jomas – cilvēkresursu plānotājs, stratēģiskā komunikācija, starptautiskās attiecības, statistika

Filoloģija – angļu, vācu, skandināvu, franču, krievu, japāņu, ķīniešu u. c. valodu zināšanas

Tiesības – jurisprudence, konkurences tiesības, publiskās tiesības, kriminālistika

Pieteikties reemigrācijas programmai “Darbs valsts pārvaldē” var līdz 22. februārim. Lai aizpildītu pieteikumu, jāizmanto tīmeklis: http://www.visidati.lv/aptauja/1030629524/

Valsts kanceleja plāno turpināt programmu arī 2016. gadā.