Mobilā versija
-0.3°C
Evija, Raita, Jogita
Sestdiena, 3. decembris, 2016
19. oktobris, 2015
Drukāt

Govju ganāmpulkus sūta uz Poliju un arī izkauj. “LA” aptaujā audzētāji vērtē nākotnes izredzes (19)

Foto - Dainis BušmanisFoto - Dainis Bušmanis

“Pircēji no Polijas aizveda no saimniecības pusi ganāmpulka un atbrauca pēc atlikušajām 70 govīm, kuras arī biju iecerējusi pārdot. Es nespēju to izdarīt. Izmisuma solis! Visu mūžu darbojos ar govīm, tās ir mans darbs un hobijs, nevaru bez tām. Ir bailes, ka nesajūku prātā,” nākamajā dienā pēc Polijas pircēju aizbraukšanas pastāstīja Krimuldas pagasta z/s “Jaunraudas 1” saimniece Daina Miglāne, zootehniķe ar augstāko izglītību.

“Teicu pircējam, ka, iespējams, pēc mēneša pārdošu arī atlikušo ganāmpulku,” piebilst saimniece. Vidējais izslaukums viņas ganāmpulkā bija 7500 kg piena no govs gadā. Par vissvarīgākajiem govju likvidēšanas iemesliem viņa nosauc zemo piena iepirkuma cenu, nevarīgos darbiniekus un nākotnes vīzijas trūkumu nozarei.

“”Valmieras piens” maksā 19,5 centus par kilogramu piena. Tas ir mazāk nekā ražošanas izmaksas. Lai varētu normāli dzīvot, vajadzētu saņemt vismaz 30 centus. Es maksāju nodokļus par visiem pieciem darbiniekiem, kas uzskata, ka var ierasties darbā, kad vēlas, un saņemt algu tikai par atrašanos fermā. Viņiem nevar uzticēties,” stāsta saimniece. Viņa nekad nav naudu aizņēmusies bankā, bet bērnus audzinājusi tā, lai viņi nestrādātu kūtī. Uz jautājumu, kā iztiks nākotnē, Miglānes kundze atbild, ka viņa ir represētā, līdz pensijai esot divi gadi, turklāt viņa protot dzīvot pieticīgi. “Ar gaļas lopu audzēšanu nenodarbošos, nevēlos pieķerties dzīvniekiem,” piebilst sarūgtinātā saimniece.

Skarbie tirgus nosacījumi un darbinieku trūkums laukos šā gada pirmajos desmit mēnešos licis lauksaimniekiem likvidēt 1140 liellopu ganāmpulku, tostarp arī piena govis. Piena ražošanā saimniecības kļūst aizvien lielākas – uzmanību vērš Lauksaimniecības datu centra vadītāji. Lauksaimnieku “LA” nosauktie iemesli, kas viņiem likuši pārtraukt piena ražošanu, rāda, ka turpmāk šajā nozarē varēs darboties vien tie, kas prasmīgi saimniekos. Latvijā ļoti maz saimnieku labos gados veido uzkrājumus grūtākiem laikiem, kad piena produktu tirgū krītas cenas. Uzkrājumu veidošana arī būs svarīgs veiksmīgas saimniekošanas nosacījums piena ražošanā.

“Biju iecerējusi ganāmpulku atstāt mazbērnam, kas šajā gadā sāka mācības Veterinārmedicīnas fakultātē, tomēr pārāk ilgi ir jāgaida, tāpēc lēmām ganāmpulku likvidēt. Pirmās 25 govis atdevām gaļas kombinātam. Vēl palikušas 50 govis, grūsnas govis nevar likvidēt, bet nākamā gada 1. jūlijā kūts būs tukša. Iemesli? Ir anekdote: ja pensija būtu lielāka, tad varētu otru govi turēt,” teic Matkules pagasta z/s “Dziras” saimniece Arta Leimane.

Pievienot komentāru

Komentāri (19)

  1. Berni padaudz pupinati

  2. reiz man sanaca pabut sis zootehnikes kuti un tas apkartne,tur valad vardiem neaprakstams bardaks un apkartne tadi pati! Tie cilveki kas tur stradaja tiesam izskatijas npzelojami un domaju ka visa vinas teikta nodoklu maksa ir plikas runas jo neticu ka siem cilvekiem ari alga tiek normala maksata! Pieradusi tur kolhoza trenkat tagad ari trenka tik aizmirsusi ka lai butu normali darbinieki ir ari normali jamaksa,a grib tikai grabt! Man sanaca nostaigat ari lidz novadgravim kura tiek salaista visa fermas kanalizacija un visi pienudeni kas smird ka elpu liek ciet! Nezinu ka vina tiek cauri ar dienestiem bet attirisanas iekartas tur ir svesa lieta labak gravi un tas vis aiztek uz netalo ezeru! Ta ari saimniekojam un vel idam ka slikti vareja jau nu muti turet ciet,bet sakopt savus antisanitaros apstaklus kur tiek razota partikas produkcija! Jo braukajot pa saimniecibam esmu redzejis ka var izskatities pie normalas saimniekosanas!

  3. Tu turpini nodarboties ar dezinformāciju un tev ar steigu jāatņem deputāta mandāts, ja vien tev tāds ir! Lūk LDC dati ( no L.Dieziņas raksta LA, 23.okt.). Šogad likvidēti 1737 liellopu ganāmpulki vai -7,6% pret iepr. gadu. Slaucamo govju skaits samazinājies par 2756 govīm (nevis par 518, ka tu raksti), arī piens iepirkts mazāk, vidējā piena iepirkuma cena 20c/kg, kas ir krietni zem pašizmaksas, utt. Bet tev tas viss
    ir ļoti nenozīmīgi…

    • Haha, vispār jau visi mani nosauktie cipari ir zem šī paša raksta: 4. bilde. Liellopu ganāmpulku skaits samazinās, turpretī liellopu skaits pieaug. Un jā, tas ka tiek likvidēti “ganāmpulki” ar 1-2 govīm ir maznozīmīgi.

  4. Tu taču neesi rakstu izlasījis, ja te stāsti muļķības. Gada laikā likvidēti vairāk nekā 1100 ganāmpulki, slaucamo govju skaits samazinājies un likvidējas saimniecības, kam nav kredītu parādu! Ar kuru galu tu domā, ja uzskati, ka tā ir normāla parādība? Ekonomists atradies!

    • Es kā reiz rakstu izlasīju līdz galam, tai skaitā rakstam pievienoto statistiku, kurā liellopu skaits 01.01.2013: 392.5 tūkstoši, 01.01.14: 406,3 tk., 01.01.2015: 419,5 tk., 01.10.2015 432,9 tk. Nu pārorientējās vairākas saimniecības no piena uz gaļas lopkopību, neredzu vispār problēmu vaimanām.

    • Un slaucamo govju samazinājums kopš gada sākuma ir par veselām 518 govīm, kas ir aptuveni 0,002% no kopējā slaucamo govju skaita. Ļoti nenozīmīgs, statistiskās kļūdas robežās.

  5. Vājākie ganāmpulki krīzes laikā tiek likvidēti, tā ir normāla ekonomikas parādība. Bet pievērsiet uzmanību liellopu skaita statistikai, tā vēl joprojām uzrāda pieaugumu, neskatoties uz dažu ganāmpulku likvidēšanu.

  6. Ne jau lielais ganāmpulks nodrošina saimniecības dzīvotspēju.Ja piena ieprikuma cenas nokritīsies zem 10 centi par litru ,tad nekāds milzu lopu skaits ,prasmīga saimniekošana un saprātīga kredīta ņemšana no bankrota nepaglābs.LLKIC konsultantam nevajadzētu sludināt tādas aplamības.Jārunā ir par to ,ka saimniekiem ir jāveido uzkrājumi ,tādām krīzes situācijām kā pašreiz . Tādas lielākas vai mazākas krīzes bija ,ir un būs un nedrīkst tā būt, ka katru reizi nozare tiek glābta ar nodokļu maksātāju naudu.Tādā veidā nekad niemācīsies saprātīgi saimniekot.

  7. Johaidī, un ministrs Dűklavs Sējējā teica, ka neviens ganāmpulks neesot likvidēts! Nu kas tas ir???

  8. Es maksāju nodokļus par visiem pieciem darbiniekiem, kas uzskata, ka var ierasties darbā, kad vēlas, un saņemt algu tikai par atrašanos fermā. Viņiem nevar uzticēties,” stāsta saimniece. Viņa nekad nav naudu aizņēmusies bankā, bet bērnus audzinājusi tā, lai viņi …nestrādātu kūtī.
    —————————–
    KĀPĒC audzināt savus BĒRNUS par …BALT-ROCĪŠIEM, ja dzīvojat LAUKOS un vēl SAVS personīgais bizness saistīts ar laukiem? Vai esat jau iepotējusi RIEBUMU pret SAVU – kā viņu MĀTES – zootehniķa profesiju? Varbūt viņiem drīz būs RIEBUMS PRET JUMS kā vienmēr …SMIRDOŠU māti, kas grozās pa govju fermu? Bet tā Jūsu nopelnītā nauda, kas SMIRD pēc govs SŪDIEM Jūsu bērniem noteikti baigi patīk, vai ne? gan jau tērē pilsētā uz nebēdu!!!
    Ko tad Jūs gaidāt no CITIEM cilvēkiem, ja JŪSU bērni ne kāju nespēr fermā?

    Latvijā ir 100-tiem LABU piemēru, kad vecāku iesākto LOPKOPĪBĀ, lauksaimniecībā ļoti VEIKSMĪGI turpina viņu …BĒRNI!!!

  9. Nu skumji,ko citu var teikt.Es arī savā laikā cīnijos viena ar 5-8 gotiņām un ļoti labi saprotu kā būtu jāsaimnieko lai izdzīvotu.Saimnieki ,kas ņem darbā strādnieku,vai nu nevar atļauties vai vienkārši ekonomējot nemaksā pietiekošu algu strādniekam.Un līdz ar to tas atspoguļojas uz darba kvalitāti.Tas attiecas ne tikai uz lopkopību,bet visiem citiem darba devējiem.
    Kūti var laist tikai tad svešu cilvēku ja viņš strādā no sirds,bet no sirds var strādāt tikai tad ja esi apmierināts ar dzīvi.Ja tu strādā kā robots par minimālo algu-kāds tur prieks.Sūdi līdz ausīm,veselība beigta un galu galā nekam nesanāk.
    UZŅĒMĒJI,PADOMĀJIET VAI ARĪ PAŠI NEGRĒKOJIET,EKONOMĒJOT.KĀ MAKSĀ TĀ STRĀDĀ VAI ARĪ TĀDUS STRĀDNIEKUS JŪS ARĪ IEGŪSTAT,KAM PUDELĪTEI VIEN SANĀK NO JŪSU ALGAS.

  10. Kārtējais Latvijas “veiksmes stāsts” – zemnieki spiesti šķirnes govis atgot lopkautuvei, jo piena iepirkuma cenu piena kombināti visu laiku pazemina. Bet Lauksaimniecības ministrija tik drillē veco dziesmu – ražojiet lētāk! Bet lētāk vairs nav iespējams! Toties, ja piena iepirkuma cenu palielinātu, tad beidzot arī fermu strādniekiem varēs maksāt lielākas algas. Lauksaimniecībā ieguldījumi ir ļoti lieli, bet peļņa – ļoti neliela, tāpēc lauksaimniecība ir smaga un riskanta nozare. Laiks Lauksaimniecības ministrijai pievērsties arī piena kombinātiem un, piemēram, ar likumu noteikt minimālo piena iepirkuma cenu (pēc analoģijas ar minimālo algu), zemāk par kuru maksāt nedrīkst!

    • Kāpēc no šī 1 gadījuma būtu jāvispārina par to “veiksmes stāstu”?
      LV ir tūkstošiem(!!!) lauku saimniecību ar lielākām/ mazākām govs vai citu lopiņu fermām, kas sekmīgi strādā. Vakar pat runāju ar lielfermas (200 govis) īpašnieci, kura savu piena nodošanas biznesu sabalansē ar augļkopību un dārzeņkopību, kurā iesaistīta visa ģimene 3 paaudzēs…

  11. Jāņonkols no laukiem Atbildēt

    Nu skumīgi, bet fakts. Galvenais, ka pie varas esošie ne mazākā mērā nesatraucas par to, ka tauta pamet viņu pārvaldīto valsti. Kā Godmanis 1994. gadā ieviesa PVN, tā ar to mokamies vēl šodien. Polijā svaigpienam nav vispār PVN, tāpat arī lauksaimniecības tehnikai. Pilnīgi neviens pie varas esošais, tā saucamais ekonomists, nav atbildējis pilnīgi ne uz vienu komentāru ne ierosinājumu. Valdošā elite sēž pilnīgi kurlā vietā.

    • Valdoša elite to visu nezina, jo dzivo pavisam citā pasaule.Par tautu atceras tikai reizi četros gados, kad visādus brīnumus sasola. Nākošajā dienā visi solijumi ir aizmirsti. Ja valdošā elite dzīvotu Latvijā, tad arī par lauksaimnieku problēmām dzirdējuši būtu!

  12. Ja lasa rakstu, tad put taču ārā 70, 100, 140 un lielāku govju fermu īpašnieki, kam nav kredītu bankā, nav strādnieku kas strādā fermā, jo piena cena ir zem 20 c/kg! Bet LDC un LKC ierēdņi pūš vecajā stabulē, tāpat kā pārējie ZM, kas ražošanā nav strādājuši nevienu dienu, ka izdzīvošot lielās fermas, jo tur ražojot “lētāk”. Vajag taču vienreiz, pirms vērt muti, noņemt tās rozā brilles un iepazīties ar reālo stāvokli piena ražošanā. Ja pats konsultāciju centrs aprēķinājis, ka lielās fermās piena pašizmaksa pārsniedz 28 c/kg, tad jo lielāka ferma, jo ātrāk tā izputēs, kamēr mazais strādājot fermā ar savu ģimeni, ir spējīgs izdzīvot arī pie piena cenas 15c/kg. Varbūt te vienreiz beigsim aģitēt par sociālistisko lielražošanu! Starp citu, Polijā, kas tagad uzpērk mūsu govis, nav nekādas lielražošanas un izskatās, ka nav arī piena krīzes!

  13. Var padomat,ka bizness ir bezpeļņas hobijs un par likvidējamām govim naudu nesaņem.Tipiska padomju izlases kadru ņaudēšana par privilēģētās šķiras nepietiekamu apbēršanu ar pabalstiem un nekrietno reņģēdāju,plebeju nevēlēšanos pietiekami zemu klanīties šo izredzēto priekšā.

    • To pašu nodomāju. Padlaika kolhozu speciālisti -zootehniķi dzenāja slaucējas pa kūti. Jutās kā kungi. Tagad arī vēlas dzenēt pa kūti citus cilvēkus, bet šie maitas, viņas izpratnē, vēlas tik algu saņemt…

"Mežvidu" tomātu karaļi pārstrādās arī ogas un kaņepes (1)SIA "Latgales dārzeņu loģistika" plāno paplašināt siltumnīcas un attīstīt ogu un pat kaņepju pārstrādi.
Gribējām, kā labāk, sanāk, kā vienmēr (6)Iecere no nākamā gada 1. janvāra noteikt minimālo sociālās apdrošināšanas iemaksu līmeni izpelnījusies ievērojamu pretestību, jo uzņēmēji brīdina, ka labie nodomi var beigties ar bēdīgām sekām.
Pasaulē
Vairākās nozarēs katastrofāli trūkst darbinieku. Vietējam maksā minimālo, viesim – vidējo algu! (22)Jau šobrīd vairākās nozarēs katastrofāli trūkst darbinieku – šoferu, IT speciālistu, pārdevēju, pavāru
Draugiem Facebook Twitter Google+