Foto: Dainis Bušmanis

Govju ganāmpulkus sūta uz Poliju un arī izkauj. “LA” aptaujā audzētāji vērtē nākotnes izredzes 20

“Pircēji no Polijas aizveda no saimniecības pusi ganāmpulka un atbrauca pēc atlikušajām 70 govīm, kuras arī biju iecerējusi pārdot. Es nespēju to izdarīt. Izmisuma solis! Visu mūžu darbojos ar govīm, tās ir mans darbs un hobijs, nevaru bez tām. Ir bailes, ka nesajūku prātā,” nākamajā dienā pēc Polijas pircēju aizbraukšanas pastāstīja Krimuldas pagasta z/s “Jaunraudas 1” saimniece Daina Miglāne, zootehniķe ar augstāko izglītību.

Reklāma
Reklāma
Krimināls
VIDEO. “Bēdz prom!” Kārsavā iereibusi kompānija bēg no policijas un smejas par vadītāja nonākšanu policijas rokās 43
Krievija uzbrūk Ukrainai ar “brīnumieroci”. Ar to varētu tikt galā tikai F-16 144
VIDEO. Kāpēc gurķus tin plēvē? Atbilde tevi pārsteigs
Lasīt citas ziņas

“Teicu pircējam, ka, iespējams, pēc mēneša pārdošu arī atlikušo ganāmpulku,” piebilst saimniece. Vidējais izslaukums viņas ganāmpulkā bija 7500 kg piena no govs gadā. Par vissvarīgākajiem govju likvidēšanas iemesliem viņa nosauc zemo piena iepirkuma cenu, nevarīgos darbiniekus un nākotnes vīzijas trūkumu nozarei.

“”Valmieras piens” maksā 19,5 centus par kilogramu piena. Tas ir mazāk nekā ražošanas izmaksas. Lai varētu normāli dzīvot, vajadzētu saņemt vismaz 30 centus. Es maksāju nodokļus par visiem pieciem darbiniekiem, kas uzskata, ka var ierasties darbā, kad vēlas, un saņemt algu tikai par atrašanos fermā. Viņiem nevar uzticēties,” stāsta saimniece. Viņa nekad nav naudu aizņēmusies bankā, bet bērnus audzinājusi tā, lai viņi nestrādātu kūtī. Uz jautājumu, kā iztiks nākotnē, Miglānes kundze atbild, ka viņa ir represētā, līdz pensijai esot divi gadi, turklāt viņa protot dzīvot pieticīgi. “Ar gaļas lopu audzēšanu nenodarbošos, nevēlos pieķerties dzīvniekiem,” piebilst sarūgtinātā saimniece.

CITI ŠOBRĪD LASA

Skarbie tirgus nosacījumi un darbinieku trūkums laukos šā gada pirmajos desmit mēnešos licis lauksaimniekiem likvidēt 1140 liellopu ganāmpulku, tostarp arī piena govis. Piena ražošanā saimniecības kļūst aizvien lielākas – uzmanību vērš Lauksaimniecības datu centra vadītāji. Lauksaimnieku “LA” nosauktie iemesli, kas viņiem likuši pārtraukt piena ražošanu, rāda, ka turpmāk šajā nozarē varēs darboties vien tie, kas prasmīgi saimniekos. Latvijā ļoti maz saimnieku labos gados veido uzkrājumus grūtākiem laikiem, kad piena produktu tirgū krītas cenas. Uzkrājumu veidošana arī būs svarīgs veiksmīgas saimniekošanas nosacījums piena ražošanā.

“Biju iecerējusi ganāmpulku atstāt mazbērnam, kas šajā gadā sāka mācības Veterinārmedicīnas fakultātē, tomēr pārāk ilgi ir jāgaida, tāpēc lēmām ganāmpulku likvidēt. Pirmās 25 govis atdevām gaļas kombinātam. Vēl palikušas 50 govis, grūsnas govis nevar likvidēt, bet nākamā gada 1. jūlijā kūts būs tukša. Iemesli? Ir anekdote: ja pensija būtu lielāka, tad varētu otru govi turēt,” teic Matkules pagasta z/s “Dziras” saimniece Arta Leimane.