Mobilā versija
-1.1°C
Niklāvs, Nikola, Nikolajs, Niks
Otrdiena, 6. decembris, 2016
19. novembris, 2014
Drukāt

Piešķir 14,88 miljonus Latvijas un Krievijas robežjoslas sakārtošanai (2)

Foto - LETAFoto - LETA

Latvijas - Krievijas valsts robeža.

Valdība atbalstījusi līdzekļu novirzīšanu Latvijas un Krievijas robežjoslas iekārtošanai laika posmā no 2017.gada līdz 2019.gadam, pēc valdības sēdes žurnālistus informēja premjerministre Laimdota Straujuma (V).

Pēc Straujumas teiktā, 2015.gadā finansējums šim mērķim tiks rasts Iekšlietu ministrijas budžeta ietvaros un, ja būs nepieciešams, no līdzekļiem neparedzētiem gadījumiem tiks piešķirti papildu līdzekļi. Savukārt 2017.gadā šim mērķim tiks atvēlēti 9,2 miljoni eiro, 2018.gadā – 2,03 miljoni eiro, bet 2019.gadā – 2,62 miljoni eiro.

Jau ziņots, ka būvprojekts aptver visu Latvijas un Krievijas valsts robežu. Būvprojektā iekļauta robežas joslas infrastruktūras izveidošana, ierīkojot tajā pēdu kontroles, patrulēšanas un brīvās novērošanas zonu, kā arī paredzot caurteku, tiltu, patruļtaku un žogu, kuru kopējais garums ir 92 475 metri, izbūvi.

Būvprojekta īstenošana nodrošinās ES ārējās robežas neaizskaramību, kā arī kontrabandas un nelegālās migrācijas ierobežošanu, kas savukārt kopumā veido arī Latvijas ekonomisko stabilitāti.

Šobrīd valsts robežas demarkācijai piešķirtais finansējums nav pietiekams valsts robežas izbūvei un minētā līguma noslēgšanai.

Latvijas robežas ar Krieviju un Baltkrieviju, kas vienlaikus ir arī ES ārējā robeža, garums ir 449 kilometri, tostarp ar Krieviju – 276 kilometri, bet ar Baltkrieviju – 173 kilometri. Latvijas un Krievijas robežas joslas platums ir 12 metri.

Pašreiz valsts robežpārbaudei un robežuzraudzībai paredzēto tehnisko līdzekļu izmantošana ir būtiski ierobežota.

Robežsargu pārvietošanos apgrūtina valsts robežas joslas sarežģītais apvidus. Arī kopš valsts robežas apsardzības sākšanas pašu robežsargu spēkiem izbūvētās takas un laipas ir tikai iespējamie primitīvie un īstermiņa risinājumi kājnieku patruļas pārvietošanās nodrošināšanai. Turklāt minētās takas un laipas pavasara plūdu ietekmē tiek pārpludinātas vai pilnībā sagrautas. Tādu posmu kopā ir aptuveni 30% no Latvijas un Krievijas robežas.

Pievienot komentāru

Komentāri (2)

  1. Pie mūsdienu tehniskām iespējām ir pavisam reāli gar Latvijas – Krievijas robežu izrakt, teiksim, 3m dziļu un 6m platu novadgrāvi, kas piepildīts ar ūdeni. Tas atvieglotu arī patrulēšanu gar robežu un stipri ierobežotu robežpārkāpēju skaitu. Arī dzīvnieku – infekcijas slimību izplatītāju kļūtu mazāk. To visu var izdarīt 2-3 gadu laikā.

  2. Robežu ar Krieviju vajag mīnēt.

Draugiem Facebook Twitter Google+