Mobilā versija
+2.2°C
Gunārs, Vladimirs, Gunis
Ceturtdiena, 8. decembris, 2016
7. oktobris, 2014
Drukāt

Par 70 eiro piemaksu barikāžu aizstāvju pensijām (7)

Foto - LETAFoto - LETA

Vispirms paldies par iedzīvotāju aptauju (“LA” 25.09.2014.) sakarā ar likumprojektu, kas paredzēja 70 eiro lielu piemaksu pie vecuma pensijas barikāžu dalībniekiem.

Likumprojektu Saeima pirms vēlēšanām tomēr atteicās izskatīt. Arī masu medijos izskanējuši galvenokārt noraidoši argumenti – neesot iespējams identificēt visus barikāžu dalībniekus, budžetā nav naudas, tiks šķelta sabiedrība. Es kā viens no barikāžu aizstāvjiem vēlos izteikt savu viedokli.

Tiek lēsts, ka kopumā varētu būt līdz 70 tūkstošiem barikāžu dalībnieku, aptuveni 32 tūkstoši no tiem ir saņēmuši barikāžu piemiņas zīmi. Domāju, ka ar pārējo gandrīz 40 tūkstošu identificēšanu nevarētu rasties problēmas. Lai nenoslogotu tiesas, identificēšanu varētu veikt notārs un bāriņtiesas, pirms tam izdarot nepieciešamās izmaiņas likumdošanā. Pēc spēkā esošās likumdošanas notāriem ir atļauts šķirt laulību un apstiprināt parakstus referendumu ierosināšanai, kam no 2015. gada 1. janvāra būs vajadzīgi aptuveni 150 tūkstoši apstiprinātu parakstu, tas ir, gandrīz četras reizes vairāk nekā identificējamo barikāžu dalībnieku. Protams, kāds varbūt nepelnīti saņems šo piemaksu, bet tādu nebūs daudz.

Par naudas trūkumu nevajadzētu žēloties. Ir vairāk nekā smieklīgi, ja no valsts budžeta nevar atrast astoņus miljonus 70 eiro piemaksai pie vecuma pensijas barikāžu dalībniekiem, kuru skaits ar katru gadu samazinās.

Ar likumu ir jānosaka, kādas personas uzskatāmas par barikāžu dalībniekiem, līdzīgi kā tas ir ar politiski represētām personām un nacionālās pretošanās kustības dalībniekiem. Tad nebūs pamata runāt par sabiedrības šķelšanos.

Manuprāt, šā likumprojekta neizskatīšana ir nevēlēšanās risināt šo problēmu un tas ir cinisms attiecībā pret tiem drosmīgajiem vīriem un sievām, kuri brīvprātīgi sargāja barikādes. Ja viņu nebūtu, kas zina, vai pastāvētu neatkarīgā Latvija un arī Saeima. To nedrīkst aizmirst neviens un nekad. Pirmskara Latvijas valdība neaizmirsa brīvības cīņu dalībniekus, piešķirot viņiem apbalvojumus un nekustamos īpašumus.

Ar pilnu pārliecību varu teikt, ka, ejot uz barikādēm, neviens nedomāja ne par to, kādu labumu gūs, ne par sekām, ja uzvarētu neatkarības ienaidnieki. To cienījamiem deputātiem vajadzētu atcerēties un ievērot.

Pievienot komentāru

Komentāri (7)

  1. jā es biju uz barikādēm no pirmās līdz pēdējai dienai–pie telegrāfa–mūs tur nefilmēja un par mums neviens nerakstīja,bet goda zīmes mēs tā arī nesaņēmām,kaut gan bija daudz baisu mirkļu,jā mēs nebaidījāmies ka tiksim nogalināti,par varoņiem daudzi tika kas tur slaistījās,mēs visi tikam reģistrēti katru dienu uz vietas- tautas frontes sarakstos-un kāpēc lai nepieliek pie pensijas,ja air baltikai var iedot 780 miljonus banku glābšanai 250 milj u.t.t.bet mums ar sievu pensija kopā ir 200 ei,kaut esam uzaudzinājuši 5 bērnus un visu mūžu smagi strādājuši,jābūt idiotam lai nepiekristu pielikumam

  2. piekrītu cilvēkiem,kuri saka,ka brīvība nav par naudu nopērkama,mūsu ģimene arī katru dienu bija uz barikādēm,darijām ko varējām,sevišķi mans dzīvesbiedrs,kurš vairs nav starp mums dzīvajiem.

  3. Piekrītu tiem kas nepiekrīt šadu piemaksu izveidošanai.Jau pašās pirmajās dienās pēc barikādēm visi atbalstīja domu ka mums nebūs ,,veteranu,,.Acīm redzot kāds nolēmis ka laiks ir pagājis un visi to ir aizmirsuši.Tā nav.Paņemiet to dienu avīzes un izlasiet diskusijas par šo tematu.Bija tiešām dažādi cilvēki.Kas nodarbojās ar Latvijas nozīmīgo objektu aizsardzību un tādi kas vienkārši nāca pasēdēt kopā.Saraksti ar to dienu dalībniekiem arī ir nepilnīgi.Būs nepelnīti aizmirstie un pēkšņi uzradīsies ,,varoņi,,.Un taādi jau ir uzradušies.Labāk lai Valsts rūpējas par visiem.Lai pensijas būtu cilvēku cienīgas.Nevis pēc kādām īpašām kategorijām.Tas viss ved pie savstarpējas nesapratnes.Un mums to nevajag.Labāk lai mūsu Dzīve kļūst cilvēku cienīga.Ar āugstu materialo un morālo līmeni..Pats arī biju Rīgā tajās trauksmainajās dienās,tāpēc esmu tiesīgs izteikties šajā jautājumā.Neprasu ne medaļas ne naudu.Man bija svarīgi lai Latvija pastāv.Un visu pārējo nopelnu pats.Grūti sūri,bet pats.Man vajag lai man nemaisa birokrātija un Valsts netiktu izzagta.Pārējo mēs panāksim paši.Bet tiem kam jau gadi neļauj par tiem jau jārūpējas mums visiem kopā.Tas jau ir jāveic tiem ko esam ielikuši amatos.Tas ir viņu darbs un pienākums!!!!

  4. Ikreiz, lasot par samaksu tautas atmodas dalībniekiem,barikāžu sargiem Rīgā , man ir jājosarkst. Savas zemes mīlestība ,gatavība tās labā ziedoties nemaksājas naudā.Nevajag patriotismu,ja tāds tiešām ir,iejaukt nožēlojamā tirgus plača kategorijā.

  5. Piekrītu,ka nevajag nekādu pensijas pielikumu,jo nav reāli iespējams noteikt barikāžu dalībniekus,tad jau iznnāk,ka stāvēja naudas dēļ.Tajā laikā strādāju pārtikas ražošanā .Ar vairāku tādu pāšu uzņemumu atbalstu vairākas reizes vedām partiku uz Rīgu un izdalījām pie televīzijas un ministru kabineta,taču tur neuzturējamies pārāk ilgi,jo ceļš vien aizņēma vairākas.stundas.Kāds tad piemēram būtu mūsu un mums līdzīgo status?

    • Tajā laikā strādāju uzņēmumā, kas veica pilsētas komunālo aprūpi: tīrija sniegu no ielām, kaisīja naktīs smiltis,izveda atkritumus. Gribēja jau uz barikādēm braukt visi darbinieki, it īpaši smagās tehnikas vadītāji. Bet aizbraukt varēja tikai daži, kam priekšniecība varēja to izbrīvēt uz pārējo pārstrādes rēķina. Kam tad nu maksāt piemaksu pie pensijas, tam, kas aizbrauca, jeb tam, kas viņa vietā uzņēmās papildu darbu. Liekas, ka tiem, kas piedāvā šo ideju nav īstas skaidrības, kas tad notika Latvijā šajās barikāžu dienās, kuri tad bija barikāžu dalībnieki, vai tikai tie, kas atradās objektos Rīgā, jeb arī tie, kas to visu nodrošināja atrazdamies savās darba vietās, kā Lauktehniku, mežsaimniecību, kolhozu, maizes ceptuvju utt. vadītāji un darbinieki, malkas un degvielas pievedēji, autobusu šoferi, kas vadāja dalībniekus uz nomaiņu utt. Sāku pārdomāt, vai man nebūtu jāprasa pensijas pielikums par piedalīšanos Saeimas vēlēšanās. uzskaite viskonkrētāka, zīmogs pasē. Glābu valsti no okupācijas, kā to skaidroja M.Zālīte. Atbildība tik pat liela, kā barikāžu laikā.

  6. Zinu vienu “barikāžu aizstāvi”, kurš nesaprotamu iemeslu dēļ tika apbalvots pat ar goda rakstu, tikai viena nianse- uz barikādēm ir pabijis tikai vienu reizi un to pašu apstākļu spiests, jo bij jāved brīvprātīgie uz Rīgu. Un tagad lems par pensijas palielināšanu tādiem? Un zinu cilvēkus , kas nekādi sevi nereklamējot stāvēja toreiz dienu no dienas. Kā lai pierāda, kas ir kurš? Vai atkal- kā vienmēr- varoņi būs tie, kas skaļāk brēc?

Draugiem Facebook Twitter Google+