Par 800 bērniem vairāk 0
Pagājušajā Mātes un bērna gadā dzemdību skaits pieaudzis par 813. Par dažām iedaļām – no 9,3 līdz 8,8 uz 1000 jaundzimušajiem – samazinājusies arī perinatālā mirstība. ES gan tā vidēji ir zemāka – 5,6.
Pērn sākta neauglības ārstēšanas programma, un šogad ar tās palīdzību pasaulē jau varētu nākt 16 bērni.
Latvijā sākts arī mātes mirstības konfidenciālais audits, kura mērķis ir vispusīgi izanalizēt notikušā iemeslus. Tā laikā tiek apzināti ne tikai medicīniskie, bet arī sociālie apstākļi, aptaujāti tuvinieki, lai uzzinātu viņu viedokli par to, kādēļ notikusi šī nelaime. Piemēram, Lielbritānijā šos datus analizē jau 60 gadus. Diemžēl mātes mirstība Latvijā salīdzinājumā ar ES valstu vidējo rādītāju ir augsta. Statistika liecina, ka grūtniecības, dzemdību un pēcdzemdību periodā 2009. gadā mirušas – 10, 2010. gadā – 5, bet pērn – 4 sievietes (viena no viņām mira no smagām gripas komplikācijām).
“Pērn paveiktas trīs būtiskas lietas. Pirmkārt, mātes mirstības un saslimstības analīzes sistēmas ieviešana. Otrkārt, sākta neauglības ārstēšana. Treškārt, ģenētiskais skrīnings tagad tiek veikts pilnīgi visām grūtniecēm,” uzsver valsts galvenā speciāliste ginekoloģijā un dzemdniecībā Dace Rezeberga.
Ģenētiskā skrīninga mērķis ir laikus atklāt un novērst iespējamos riskus, kas varētu nelabvēlīgi ietekmēt grūtniecības norisi. Tā laikā sievietei veic agrīnu ultrasonogrāfisko izmeklēšanu – no grūtniecības 11. līdz 14. nedēļai – un izmēra augļa skausta kroku. Nepieciešama arī asinsanalīze, lai noteiktu divus bioķīmiskus marķierus. Ievadot šo izmeklējumu un analīžu rezultātus, kā arī ziņas par grūtnieces vecumu īpašā datorprogrammā, var aprēķināt grūtniecības riska pakāpi – to, vai auglim varētu būt kāda ģenētiska anomālija, piemēram, Dauna sindroms. Konstatējot ļoti augstu riska pakāpi (1 : 50), tiek veikti ģenētiskie izmeklējumi, bet grūtniecēm ar vidēji augstu riska pakāpi – papildu ultrasonogrāfija un augļa mērījumi. Šobrīd noris ginekologu apmācība, lai no 1. jūlija sievietes ar vidēji augstu grūtniecības risku visus vajadzīgos izmeklējumus varētu veikt ne tikai Rīgā, bet pēc iespējas tuvāk savai dzīvesvietai, informēja Dace Rezeberga.
