Par absolventu nodarbinātību vairs nevarēs melst 5
Jau nākamgad vajadzētu tapt studentu un augstskolu absolventu reģistram, kurā būtu redzams, vai augstskolu absolventi strādā, vai viņi strādā atbilstoši apgūtajai specialitātei un no cik lieliem ienākumiem viņi maksā nodokļus.
To paredz Izglītības un zinātnes ministrijas plānotās izmaiņas Augstskolu likumā, kas kopā ar nākamā gada tā saukto valsts budžeta likumprojektu paketi tiek virzīta caur Saeimu. Neraugoties uz Saeimas Juridiskā biroja iebildumiem, kas apšaubīja šādu izmaiņu sasaisti ar valsts budžetu, steidzamu šādu izmaiņu veikšanu Augstskolu likumā atbalstīja Saeimas Izglītības, kultūras un zinātnes komisija. Priekšlikums gan jāatbalsta arī Budžeta un nodokļu komisijai, kā arī valdībai, bet galavārds būs jāsaka Saeimai.
Pret steidzamu reģistra ieviešanu iebilda arī Augstākās izglītības padome (AIP) un Rektoru padome, kuras ģenerālsekretārs Jānis Bernāts pauda, ka nav skaidrības ne par reģistra ieviešanas tehniskajām niansēm, ne par to, kurš apmaksās tā izveidi. AIP priekšsēdētājs Jānis Vētra piebilda: izskatās, ka privātajās augstskolās reģistra veidošana notiks “uz studentu rēķina”.
Izglītības un zinātnes ministrs Kārlis Šadurskis skaidroja, ka valsts augstskolas reģistra veidošanu finansēs no valsts dotācijas, kamēr par privāto augstskolu izmaksām pagaidām neizteicās. Zināms, ka, piemēram, Rīgas Stradiņa universitātei reģistra veidošana izmaksās 19 000 eiro. Lielāka skaidrība par to, kā tiks finansēta reģistra izveide, būs nākamgad, jo izmaiņas likumā arī uzdos valdībai līdz 1. martam pieņemt atbilstošus noteikumus.
Ministrs iebilda pret izmaiņu atlikšanu un izskatīšanu parastā kārtībā trijos lasījumos, sakot, ka tādā gadījumā reģistra veidošana tiks atlikta vēl vismaz uz gadu. Sasaiste ar budžetu reģistram esot, jo, ņemot vērā datus par augstskolu absolventu nodarbinātību un peļņu, IZM turpmāk dalīšot valsts apmaksātās studiju vietas. “Ja jūs noraidāt šos grozījumus Augstskolu likumā, tad neprasiet no mums, lai efektīvi izlietojam augstākās izglītības finansējumu. Jūs nebūsiet devuši mums instrumentu,” skarbs bija K. Šadurskis, kurš pieļāva: daļa augstskolu negrib reģistru, jo tās nevēloties reformas. “Viena lieta ir ierakstīt pašnovērtējuma ziņojumā, ka visi absolventi atrod darbu. Tam pietiek ar literārām dotībām. Cita lieta būs šis reģistrs, kur to visu skaidri varēs redzēt.”
Jāpiebilst, ka par šāda reģistra nepieciešamību augstākās izglītības politikas veidotāji spriež jau gadus trīs, taču konkrētas rīcības tā izveidei līdz šim nebija.
Ir augstskolas, kuras sadarbībā ar Valsts ieņēmumu dienestu (VID) jau tagad iegūst ziņas par savu absolventu nodarbinātību un viņu nomaksātajiem nodokļiem. Piemēram, Rīgas Tehniskās universitātes rektors Leonīds Ribickis komisijai atsūtītajā vēstulē ieteica nevis atlikt reģistra veidošanu, bet gan to paplašināt ar datiem no Uzņēmumu reģistra, lai būtu redzams, cik aktīvi augstskolu absolventi dibina uzņēmumus. Šis priekšlikums gan pagaidām neguva deputātu atbalstu. Komisijas sēdē klātesošais RTU rektora vietnieks attīstībā Artūrs Zeps atzina, ka RTU pieredze liecina: kaut arī datu apkopošana par absolventu likteni prasa resursus, ieguvums ir tāds, ka augstskola redz, cik lielā mērā dažādu studiju programmu absolventi ir pieprasīti darba tirgū. Zināms, ka arī Latvijas Universitāte ir ieguvusi šāda veida datus no VID.
