Mobilā versija
+1.9°C
Johanna, Hanna, Jana
Piektdiena, 15. decembris, 2017
16. septembris, 2015
Drukāt

Par aizstāvību un bēgļiem (3)

Foto - LETAFoto - LETA

Tiesnesis Imants Dzenis

Jāni Gustsonu dalīties pārdomās un izteikt pateicību par taisnības aizstāvēšanu pamudinājis Māras Libekas raksts “Strīds par slotas kātu turpinās” “LA” 11. septembrī. J. Gustsons raksta: “Rodas vēlēšanās paspiest roku šiem latviešu godavīriem – tiesnesim Imantam Dzenim par taisnas tiesas spriešanu un zvērinātam advokātam Aldim Allikam par viņa uzdrīkstēšanos savā aizstāvības runā teikt patiesību un aizstāvēt ne tikai latviešu patriotu Daini Rūtenbergu, bet vienlaikus aizstāvēt arī mūsu valsts demokrātiju un latviešu tautu no tās ienaidnieku pretvalstiskām darbībām.

Tā bija “tautu tēva” tālredzīga politika – okupētajās valstīs radīt bumbas ar laika degli, iedēstot svešu tautu ligzdās komunisma vanckarus, lai paietu laiks un būtu iespēja rasties šādām Piedņestras, Dienvid­osetijas, Doņeckas, Luhanskas “tautas republikām”.

Arī latviešu tauta netika pasargāta no piektās kolonnas izveidošanas pēc Latvijas valstiskuma atjaunošanas, jo mūsu valstī palika milzu armija iepludināto civilokupantu, kā arī okupācijas armijas demobilizēto virsnieku un viņu ģimeņu locekļu, kuri veido potenciāli bīstamu masu Latvijas valstiskumam. To uzskatāmi pierādīja referendums, kad milzu skaits Latvijas Republikas pilsonību ieguvušo nostājās pret mūsu valsts Satversmi.”

Jēkabpiliete Brigita B. teic paldies “LA” žurnālistei Lindai Rumkai “par tik dzīvi un interesanti novadīto sarunu ar premjeri Laimdotu Straujumu Grāmatu svētkos Salas novada Biržu tautas namā”. Tajā daudzi jautājumi tika uzdoti par bēgļu krīzi. Lasītāja atzinīgi vērtē arī Egila Šnores publikāciju “LA” par šo pašu tematu “Eiropa bez robežām”. Brigitas kundze spriež, ka piecsimt bēgļus solidaritātes vārdā varam uzņemt, taču par to, kas notiks tālāk, jautājumu ir vairāk nekā atbilžu. Līvānietis Jānis Auzāns uzskata, ka bēgļu plūsmu veicina pati Eiropas Savienība ar dāsnajiem pabalstiem: “Eiropā viņiem izsniedz pabalstus, kas pārsniedz viņu valstīs strādājošo algas. Kāpēc neizmantot šo izdevību?”

Pievienot komentāru

Komentāri (3)

  1. Ērikam Kalnmeieram iespļāva dvēselē slotaskāta salaušana ?
    Kremlis mīļāks par Latviju ?
    Vispār jau kuriozi:
    Ģenerālprokurors, kuru 2000. gada 17. oktobrī izslēdz no zvērinātu advokātu kolēģijas…

  2. Tie krievu jeb komunisma vanckari plaši izpletušies mūsu zemē un pilnīgi pārvalda galvenos stratēģiskos posteņus. Tāpēc latviešiem atliek doties svešumā, jo šeit cilvēktiesības ir tikai krievam un demokrātija kalpo viņu mērķu sasniegšanai.

  3. ES neesmu soka Kalnmeijera viedoklim par Rutenbergu. Generalprokurors atteicas ierosinat izmeklesanu pret Apgabaltiesas tiesnesi, kurs apstiprinaja atbildetaja ierosinatos cilvekus par medicinas ekspertiem. Augstakas tiesas sede 2010.gada 30.marta “ekspertus” apmacija ka rakstit tiesu ekspertizes.

Lasītāju aptauja
Ērika Oša zīmējums
Ēriks Ošs. Gaidi ar maisu!

Nacionālā apvienība apspriešanai koalīcijā sagatavojusi likuma grozījumu projektu, kas paredzēs bijušās Valsts drošības komitejas (VDK) dokumentus nodot Latvijas Nacionālajam arhīvam. Šāds priekšlikums iesniegts, lai atvieglotu šo dokumentu pētīšanas procesu un to publicēšanu ar zinātniskajiem komentāriem līdz 2018. gada 31. decembrim. Satversmes aizsardzības biroja (SAB) priekšnieks Jānis Maizītis sacījis, ka VDK dokumentu nodošana Latvijas Nacionālajam arhīvam būs politiķu izšķiršanās, nevis drošības iestādes kaprīzes vai negribēšana. SAB priekšnieks sacīja – ja dokumenti tiek pārvietoti uz valsts arhīvu, ir jālikvidē Totalitārisma seku dokumentācijas centrs, kā arī jāgroza likums. Bijušās VDK Zinātniskās izpētes komisijas pārstāvji līdz šim bieži sūdzējušies par SAB liktajiem šķēršļiem, lai varētu pētīt dokumentus.

Vai CSDD valdes loceklis ir piemērota izvēle slimnīcas vadītāja amatam?
Draugiem Facebook Twitter Google+