Mobilā versija
Brīdinājums +10.8°C
Vitolds, Lolita, Letīcija
Otrdiena, 30. maijs, 2017
3. marts, 2016
Drukāt

Par akcijām pienākas nauda. Atbilde “LA” lasītājai

Foto-LETAFoto-LETA

AS "Latvijas balzams"

Kā varu atgūt savas uzņēmuma “Latvijas balzams” akcijas, kuras glabājās Latvijas Krājbankā? Inga Jansone

 

“Ja līdz 2012. gada decembrim savus Latvijas Krājbankas kontā glabātos vērtspapīrus akcionārs nebija pārvedis uz citu banku vai ieguldījumu brokeru sabiedrību, tad, visticamāk, likvidējamās Latvijas Krājbankas administrators “KPMG Baltics” tos būs pārdevis izsolē,” paskaidro Latvijas Centrālā depozitārija valdes priekšsēdētāja vietnieks Raitis Vancāns. Par šīm pārdotajām akcijām bijušajam akcionāram jāsaņem nauda. Šīs naudas glabājuma līgums tika noslēgts ar AS “Meridian Trade Bank”, tātad jāvēršas šajā bankā.

Finanšu un kapitāla tirgus komisijā (FKTK) apstiprina, ka tie bijušie Latvijas Krājbankas klienti, kuriem tur glabājās vērtspapīri un kuri līdz šim nebija vērsušies bankā, lai saņemtu sev pienākošos naudu pēc vērtspapīru izsoles, ar pieprasījumu var vērsties AS “Meridian Trade Bank”. Iespēja saņemt pienākošos naudu būs nodrošināta desmit gadu laikā kopš glabājuma līguma noslēgšanas ar AS “Meridian Trade Bank”, t. i., līdz 2024. gada 20. novembrim.

Latvijas Krājbanka pirms kredītiestādes darbības licences anulēšanas nodrošināja arī ieguldījumu pakalpojumu un ieguldījumu blakus pakalpojumu sniegšanu finanšu instrumentu (vērtspapīru) tirgū. Likvidējamās Latvijas Krājbankas administrators “KPMG Baltics” aicināja visas personas, kurām bija finanšu instrumentu konti, savus vērtspapīrus pārvest pie kāda cita finanšu instrumentu (vērtspapīru) kontu turētāja. Tos vērtspapīrus, kuri netika pārvesti, “KPMG Baltics” 2012. gadā pārdeva izsolē, iegūstot par tiem aptuveni 550 000 latu un aicinot bijušos vērtspapīru īpašniekus saņemt naudu. Taču daudzi iedzīvotāji joprojām neizrāda par šo naudu nekādu interesi.

Pievienot komentāru

Lasītāju aptauja
Ērika Oša zīmējums
Ēriks Ošs. Kāpēc viņa nav aizvākta no acīm?

Veselības nozare – ar ubaga tarbu kaklā

Valdības un uzņēmēju organizācijas pārstāvji jau ilgāku laiku diskutē, no kurienes varētu ņemt papildu finansējumu veselības nozarei. Līdz šim izskanējušas dažādas versijas par iespējamo finansējuma avotu veselībai, tostarp minēta sociālo iemaksu likmes palielināšana.

Tomēr darba devēju organizācijas iebilst pret finansējuma avota sasaiti ar nodokļu nomaksu, uzņēmējiem tagad iepatikusies iecere, ka tiktu ieviesta valsts obligātā veselības apdrošināšana un no katra strādājošā iekasētu 20 eiro mēnesī. Veselības ministre Anda Čakša gan šādu variantu neatbalsta.

Vai atbalstāt obligātās veselības apdrošināšanas ieviešanu?
Komisijas locekle: Nevaru pieļaut vēlēšanu nozagšanu Ventspilī (3)Vēlos dalīties ar valsts augstākajām amatpersonām, drošības iestāžu vadītājiem, plašsaziņas līdzekļiem un visu sabiedrību par satraucošo situāciju Ventspilī, kur pastāv reāli draudi, ka vēlēšanas var tikt “nozagtas”.
Māris Zanders: Nomenklatūras psiholoģija nav mainījusies (10)Pārdomas pēc Aivara Lemberga parādīšanās vairākās 
pirmsvēlēšanu debatēs
Draugiem Facebook Twitter Google+