Mobilā versija
Brīdinājums -0.6°C
Evija, Raita, Jogita
Sestdiena, 3. decembris, 2016
25. februāris, 2013
Drukāt

Par atmiņu jārūpējas laikus
. Kā to dara?

Foto - LETAFoto - LETA

Ja mēs nespētu prātā paturēt un vēlāk izmantot informāciju, apgūt ko jaunu nebūtu jēgas. Atmiņai garīgajos procesos ir ļoti liela nozīme. Turklāt, izrādās, trenēt atmiņu var visos vecumos.

 

– Pirms sākam atmiņas uzlabošanu, pašam jānoskaidro, ar kādu mērķi to darām un ko gribam sasniegt. Vai vēlamies iegaumēt garas skaitļu rindas un ķīmijas formulas, labāk atcerēties cilvēku sejas un vārdus vai ko citu.

Operatīvā atmiņa palīdz atcerēties notikumus, ko esam piedzīvojuši nesenā pagātnē. Zemapziņa izfiltrē, cik svarīga ir šī informācija, un atkarībā no tā vairāk vai mazāk dziļi noglabā atmiņas arhīvos.

Lielākajai daļai ļaužu ir svarīgi atmiņu nevis būtiski uzlabot, lai sasniegtu īpašus rezultātus, bet saglabāt tādā līmenī, kādā tā ir dota. Lai, kļūstot vecākiem, tā kalpo tāpat, kā kalpojusi iepriekš. Vairākums cilvēku zina, ka zobi jātīra divas reizes dienā, un cenšas to ievērot, lai retāk būtu jāapmeklē zobārsts. Ar atmiņu ir tieši tāpat. Ja mēs regulāri veiktu savas atmiņas profilaksi, tad izvairītos no ķibelēm, ko vecumā sagādā atmiņas traucējumi, un daudz ilgāk saglabātu možu garu. Iespējams, pasargātu sevi pat no tādas postošas kaites kā vecuma demence. Taču jāpatur prātā – atmiņas profilakse jāsāk laikus, nevis tad, kad sākušās problēmas un pie darba jāķeras ārstam, – uzsver hipno un psihoterapeite, psiholoģijas maģistre Dace Rolava.

Lai uzlabotu atmiņu, ieteicams:

* apgūt svešvalodas, mācīties no galvas dzejoļus, fabulas, prozu. Apgūstot jaunu valodu, cilvēks iegūst jaunas zināšanas jeb, tēlaini izsakoties, savam dzērveņu grozam pievieno otru dzērveņu grozu. Tomēr, izrādās, lai atmiņa būtu moža un smadzenes saglabātu aktivitāti, nepietiek tikai palielināt vienu neirona kapacitāti jeb bērt “aizgaldā” vienu dzērveņu grozu pēc otra;

* vienā no jaunākajiem zinātniskajiem atklājumiem ieteikts – mācīties jaunas darbības, kuras agrāk nekad nav nācies veikt. Lai iemācītos jaunu darbību, zemapziņa ņem palīgā jaunu smadzeņu neironu – “arodskolnieku”, kurš ilgi ir sēdējis un gaidījis, kad būs jāmācās kaut kas jauns. Piemēram, var mācīties tīrīt zobus, ravēt nezāles vai griezt maizi ar kreiso roku. Tas palīdzēs nodarbināt abas smadzeņu puslodes. Var arī, piemēram, mācīties kāpt pa kāpnēm atmuguriski. Tajā brīdī, kad tas notiek, “jaunais arodskolnieks” aktīvi iesaistās, jo viņam par jauno darbību jāuzņemas atbildība. Jaunu darbību katru dienu jāatkārto aptuveni mēnesi. Kad tā apgūta, “jaunais arodskolnieks” par to nekavējoties paziņo pārējiem un tiek veidotas jaunas sinapses, kas nodrošina veiksmīgu un mundru smadzeņu šūnu darbību;

* ja mēdzat gatavot pērlīšu rotas, samainiet rokas, kurās turat pērlīti un adatiņu. Atrodiet citas jaunas darbības, kas saistītas ar jūsu ikdienas aktivitātēm;

* mācieties jaunus dejas soļus vai vingrojumus;

* diendienā ierasto maršrutu, ejot kājām vai braucot ar automašīnu, nomainiet pret citu;

* nebaidieties apgūt jaunas darbības pat tad, ja esat sasniedzis sirmu vecumu. Piemēram, mācieties slēpot no kalna, kaut zināt – no lielā kalna lejup, visticamāk, nekad nenobrauksiet. Apgūstiet slidošanu. Izrādās, astoņnieka izslidošana ne tikai ļoti labi trenē atmiņu, bet arī līdzsvaru. Līdzsvaram ir liela nozīme ne tikai cilvēka orientēšanās spējās, bet arī pašsajūtā;

* nekad nav par vēlu apgūt datorprasmi. Šajā procesā iesaistītas gan abas smadzeņu puslodes, gan pirkstu gali. Abas šīs darbības ir cieši saistītas ar smadzeņu aktivitātes nodrošināšanu. Apsveicami būtu, ja, rūpējoties par veco ļaužu sociālo aktivitāti un veselību, valsts veidotu datorklases pensionāriem.

 

Pievienot komentāru

Draugiem Facebook Twitter Google+