Guntis Libeks: Par atvainošanos un ilūzijām bērnu aprūpē 0
Guntis Libeks, Latvijas Pašvaldību savienības Sociālo un veselības jautājumu komitejas vadītājs
Labklājības ministrs publiski atvainojās bijušajiem bērnunamu audzēkņiem, ka tiem ir bijis jāuzaug šajos namos.
Bērnu sociālās aprūpes iestādes – bērnunami, patversmes – ir izveidotas, lai pasargātu bērnus no veselības un dzīvības apdraudējuma, kas bijis konstatēts no šo bērnu vecāku vai ģimeņu puses. Jādomā, ka labklājības ministrs Jānis Reirs nebija domājis atvainoties par to, ka bērni vairs netika apdraudēti un uzauga drošībā. Ministrs vēlējās atvainoties par it kā visos bērnunamos valdošo bērnu savstarpējo vardarbību, sirsnības, labsirdības un piemērotas audzināšanas un aprūpes trūkumu. To visu atrisināšot audžuģimenes.
Audžuģimenēm ir jāaizstāj bērnunami. Tajās tikšot novērstas bērnunamos valdošās problēmas. Audžuģimenēs nebūšot vardarbības, valdīs ģimeniska sirsnība, labsirdība, mīlestības pilna audzināšana un aprūpe. Gribas cerēt, ka tā būs. Audžuģimenes tiek piedāvātas kā alternatīva esošajai sistēmai, un tajās bērni izkļūšot no “sistēmas”, kas nesniedz tiem piemērotu un cilvēcīgu aprūpi.
Te nu nevajadzētu iekrist dažu politiķu, ierēdņu un žurnālistu uzburtajos ilūziju slazdos. Audžuģimenes ir “sistēmas” sastāvdaļa. Tās sniedz sociālos pakalpojumus bērnu aprūpē īslaicīgi vai ilglaicīgi uz līguma pamata, saņemot par to atlīdzību. Būtībā tās ir mazas institūcijas. Ģimeniskas, humānākas un piemērotāks bērnu aprūpei nekā bērnunami. Tikai nevajag ļaut sev noticēt, ka tajās nebūs līdzīgas problēmas kā bērnunamos.
Labklājības ministrija ir apņēmusies pilnībā likvidēt bērnunamus kā “sugu”, un to paveikšot deinstitucionalizācijas projekta ietvaros. Jāteic, ka ministrija šobrīd realizē dīvainu Eiropas Savienības struktūrfondu finansētu projektu, kurā no lielām sociālās aprūpes institūcijām tiks radītas daudzas mazas, un to visu nosauc par “deinstitucionalizāciju”, paredzot tērēt aptuveni 100 miljonus eiro.
Projekta ieviešana notiks saskaņā ar reģionālajiem plāniem. Sabiedriskajā apspriešanā izliktais Zemgales reģiona deinstitucionalizācijas plāns starp daudziem pasākumiem paredz arī adoptētāju skaita pieaugumu un audžuģimeņu institūcijas attīstību, kas dod cerību, ka bērnu ārpusģimenes aprūpe turpmāk notiks ārpus tradicionālajiem aprūpes namiem. Dažos vēl atlikušajos bērnunamos vai krīzes centros ārpusģimeņu bērnu aprūpe būšot īslaicīga izņēmuma gadījumos, jo bērni nonāks audžuģimenēs, jauniešu mājās, notiks šo bērnu adopcija.
Pēdējās nedēļās vairāki politiķi Saeimā un valdībā, kuru pienākums ir arī bērnu aprūpes uzlabošana, sākuši pārmest pašvaldībām, ka tās spītīgi turpinot uzturēt bērnunamus un neattīsta audžuģimeņu institūciju. Kārtējais gadījums, kad jāiesaka paraudzīties spogulī uz sevi! Pirmo reizi valsts budžetā līdzekļi audžuģimeņu attīstībai un to sociālajam nodrošinājumam parādījās 2017. gadā un būšot arī 2018. gada budžetā. Tikai nelieli līdzekļi ir paredzēti adopcijas veicināšanai. Mūsdienu politiķiem vajag ātrus risinājumus, un, ja tie nav ātri, tad jāuzbur pasakas, kurām parasti kādu laiku arī tic, līdz izrādās, ka dzīvē viss ir savādāk.
Visticamāk, bērnunami vēl saglabāsies krietnu laiku, pastāvēs arī audžuģimenes, bet labklājīgas un attīstītas sabiedrības pazīme tomēr ir tā, ka tajā nav bērnunamu, bet bez vecākiem palikušos bērnus adoptē.
