Mobilā versija
+1.7°C
Guna, Judīte
Sestdiena, 10. decembris, 2016
19. janvāris, 2016
Drukāt

Par barikādēm un karogiem (9)

Foto - ShutterstockFoto - Shutterstock

Par to, vai 1991. gada barikāžu dalībniekiem vajadzētu palielināt pensijas un piešķirt kādus atvieglojumus, savu viedokli izsaka Juris Lezdiņš: “Neapmierināta ņurdēšana par iespējamiem atvieglojumiem barikāžu aizstāvjiem liekas tīri latviska skaudība. Nāk prātā nostāsts, kad vienam saimniekam piedāvāja labumus, bet tad lai kaimiņš tos saņem dubulti. Atbilde bija: “Lai tad man nosprāgst govs!””

Rīdziniece Klaudija Tiltiņa vēstulē pauž sarūgtinājumu par vilcināšanos ar “čekas maisu” satura publiskošanu.

Pētera Korsaka publikācija “Karogam dzīvības cena” (“LA” 23. decembrī) rosinājusi rakstīt vēstuli mazsalacieti Uldi Pudeli. Atsaucoties aicinājumam dalīties atmiņās par gadījumiem, kad Latvijas karoga uzvilkšana 1941. gadā pēc sarkanās armijas atkāpšanās bijusi par iemeslu cilvēku nogalināšanai, viņš vēsta par šādu notikumu Mazsalacā: “Pats, tolaik būdams bērns, to neredzēju, bet par šo traģisko notikumu minēts Reiņa Cukura “Mazsalacas pagasta hronikā 1127 – 1941”: “5. jūlijā, sestdienas rītā, uzzinājuši, ka vācieši vēl Mazsalacā nav, no Rūjienas atgriežas Zvejnieks, Ikalis un vairāki čekisti, ap 15 vīru, izdarīt iepriekšējā dienā nepabeigtās laupīšanas, īpaši naudas novietnēs. No Raiskas fabrikas kases Ikalis paņem personīgi sev 
20 000 rubļu, čekisti izlaupa pasta krājkasi un sadragā telefona centrāli, saraujot stiepules un sacērtot savienojumu galdu; tālāk izlaupa pagasta un pilsētas pašvaldību naudas summas, aptiekas kasi un vietējās krājaizdevu sabiedrības skapi. Beidzot varmākas laupītāji saviem darbiem uzliek kroni, nošaujot Mazsalacas pilsētas namsaimnieku, sedlenieku amata meistaru Robertu Anšmitu viņa mājas dārzā (..). Kā nošaušanas iemeslu min Anšmita pasteigšanos kā pirmajam uzvilkt savam namam Latvijas nacionālo karogu, bet tas var būt arī kāda dižvīra personīga atriebe.

Lai slēptu savas darbības haosu un savas priekšniecības un pašu slepenos rakstus un ziņas, izpildkomitejas locekļi un dažādo grupu vadoņi iznīcina visus sava valdīšanas laika dokumentus, tos sadedzinot, saplēšot un iemetot tiem piederīgās vietās.

Nebūdami droši, lai vēl ilgāk uzturētos savā līdzšinējā varas laukā, laupītāji slepkavas laižas steigšus atkal prom.” Citāts izvēlēts plašāks, lai labāk aptvertu to laiku, kad vienas varas vairs nav, otras vēl nav un atrodas ļautiņi, kuri šo brīdi izmanto.”

Pievienot komentāru

Komentāri (9)

  1. ja 1991 gadaa “barikaades” iedeva itkaa simbolisko briiviibu ….vai nav jaagatavojas jaunaam BARIKAADEEM pret ” ES+Musulmanji “?

  2. Ja nebūtu uzņēmumu padomnieku un
    citu liekēžu, barikāžu dalībniekiem
    atlektu pieklājīgāka naudiņa…

  3. Nebiju uz barikādēm,jo vajadzēja vergot
    jaunizceptajam “saimniekam”.
    Ja arī būtu bijis, būtu zem mana goda
    meklēties kādas tur apliecības un grašus.
    Ja būtu izcēlusies apšaudīšanās republikā,
    pirmo nošautu to jaunizcepto vergturi
    un tikai tad uzbrūkošos čekistus…

  4. Vieni barikādes organizēja ( LTF darbinieki un aktīvisti – tos nošautu grāvjos uz vietas) otri aktīvi piedalījās un stāvēja uz tām ( tos pavestu tālāk rakt urānu), trešie pienesa ēdamo, tēju ( tepat Latvijā lasītu čiekurus), ceturtie strādāja arī to vietā, kuri bija barikādēs. Jautājums , kuri ļoti riskēja, riskēja un tālāk tikai nepatikšanas par govju papildus barošanu…
    Tad jāskata Latvijas Brīvības ciņu dalībnieki un to dalījums- cik atceros:
    Lāčplēša ordeņa kavalieri,
    Latvijas armija un strelnieku invalīdi,
    Latvijas armijs un strelnieku krit. piederīgie,
    Latvijas armijas karavīri,
    Latviešu strelnieki,
    ”5” gada brīvibas cīnītāji.
    Skaidri un gaiši vēsture rāda kas un kā. To pašu var pārnest uz šodienu bez kādiem apvainojumiem, ja tā Latvija kā valsts grib apbalvot savus dēlus un meitas par veikto viņas labā.
    tas jāskata pēc veikto darbu bīstamības pakāpes, ja pie teikšanas nāktu Ļeņina- Staļina mazbērni…

  5. Nav runa un nevar būt runa par skaudību, bet ir arī daudzi neapzinātie, kuri brauca uz barikādēm, bet tā kā paši negāja īpaši pieteikties, tad viņus vispār neietvēra sarakstos.
    Tādi ir daudzi visā Latvijā. Nepiekrītu tagadējiem apgalvojumiem, ka uz barikādēm nestāvēja krievu tautības cilvēki. Pie centrālās Telefona – Telegrāfa centrāles stāvēja ne tikai krievu tautības, bet dažādu tautību cilvēki un visi tajā mirklī bija PAR LATVIJU VIENOTI. Pati tur biju un kopā ar tādiem tur dežurējām. Tagad skumji klausīties, ka stāvēja tikai latvieši. Tāpat rīkojumus deva un izpildīja daudzi cittautieši. To vajadzēja tad novērtēt un tagad vismaz atzīt! Stāvējām jau tāpēc, ka Latvija bija jāglābj, nevis, lai saņemtu kādus bonusus. Tāpēc arī tajās šturmes – pieteikšanās dienās negājām, domājam, ka pēc sarakstiem atzīs.
    Tā lūk!

  6. Izrādās, ka arī tu sēdēji mājās aizkrāsnē! Kurā vietā tu redzi tautas šķelšanu? Ja kaimiņš uzdrošinājās
    iet uz barikādēm, bet tu nē, tad tas nenozīmē, ka arī tev pienākas uzvarētāja lauri un atzinība par paveikto. Tu protams, melosi, ka biji uz barikādēm, lai tikai attaisnotu savu skaudību. Pat ja ekonomiski daudz ko esam darījuši ne tā kā vajag, vienalga izcīnītā ekonomiskā, kā arī vārda brīvība un sava valsts ir būtiskas paliekošas vērtības jebkurai tautai, arī mums. Un tas ir reāls ieguvums un pamats, lai izteiktu atzinību šiem cilvēkiem.

  7. Esmu pārliecināts,ka šis latviešu tautu šķeļošais likums netiks pieņemts. Starp citu, varbūt vajag padomāt kāpēc šo ierosinājumu atbalsta prokremliskā Saskaņa.

  8. Es domāju, ka ir neapmierināti un ņurd tie, kuri Latvijai izšķirīgajos notikumos nevis gāja uz barikādēm, bet sēdēja mājās un nogaidīja, ar ko tas viss beigsies. Pats zinu tādus cilvēkus. Viņi bija un diezgan daudz. Tie bija gan bijušās sociālisma sistēmas piekritēji, gan apdomīgie. Par viņiem šodien nav pieņemts runāt, bet tādi ir arī šodien, nekur jau viņi nav pazuduši. Pārmetuši kažoku, viņi diemžēl sastopami arī valsts varas struktūrās.

    • Tāmnieks/luterānis Atbildēt

      Neapmierināti ir tie, kas sēdēja uz krāsns, kas jau tad “privatizēja” visu, kas nav piesiets, tie, kas vienmēr un visur ir klāt tad, kad cīnītāji ir uzvarējuši, daudzi krituši un nu šiem ir laiks visu ”likumīgi” pievākt, protams, izstrādājot atttiecīgus likumus. Tā viņi kļuva par kolchozu, rūpnīcu, ostu, banku un daudz citu PELNOŠU uzņēmumu īpašniekiem vai notirgotājiem. Ir arī ļaužu kategorija, kas negrib neko, tikai to, lai kādam kas netiktu, bet pats staigās pliks, nabags un lamās valdību un drusku turīgāko kaimiņu.
      Barikāžu dalībnieki IR PELNĪJUŠI ATBALSTU! Cik nu to ir palicis un vai nespēsim objektīvi novērtēt šo cilvēku ieguldījumu?! To demagoģiju, ka tādejādi sašķels sabiedrību, neatzīstu. Jau esam sašķelti, esam nenovīdīgi, esam aizmirsuši savu vēsturi un varoņus (jā, jā – varoņus!), bet skaudību nē.

Gata Šļūkas zīmējums
Gatis Šļūka. Tu nonāksi ellē!

Šonedēļ Latvijā ļoti mainīgi laika apstākļi, kad sals mijas ar atkusni un sniegs ar lietu.

Juris Ulmanis: Zaļais pūķis krievholisms (45)Parasti zaļo pūķi asociē ar alkoholismu. Situācija ar pāriešanu uz krievu valodu man atgādina klasisku atkarības modeli, kurā alkohola vietā lietojam krievu valodu. Tātad esam līdzatkarīgie. 
Lasītāju aptauja
Izlasot interviju ar vēsturnieci, jutu aizvainojumu senču vietā... (13)“Latvijas Avīze” novembrī publicēja sarunu ar vēsturnieci Inetu Lipšu “Latvieši nezināja, nevis negribēja”. Tā izraisījis rezonansi. Savas pārdomas ir atrakstījusi Brigita Blite.
Kā vērtējat izglītības kvalitāti Latvijā?
Draugiem Facebook Twitter Google+