×
Mobilā versija
Brīdinājums +27.9°C
Emīls, Egita, Monvīds
Ceturtdiena, 21. jūnijs, 2018
11. marts, 2018
Drukāt

Par brīvdienas noteikšanu pareizticīgo Ziemassvētkos šī Saeima, visticamāk, vairs nelems (6)

Foto LETAFoto LETA

Cilvēki noliek sveces Ziemassvētku dievkalpojuma laikā.

Gala vārdu par likumprojektu, kas paredz noteikt brīvdienu 7. janvārī, kad Ziemassvētkus svin Latvijas Pareizticīgā baznīca, visticamāk, teiks tikai nākamā Saeima, svētdien vēstīja raidījums “LNT Ziņas”.

Kā ziņots, lai arī Saeimas Sabiedrisko lietu komisijā deputātu vairākums likumprojektu noraidīja, pirmajā lasījumā šonedēļ to negaidīti atbalstīja parlamenta vairākums. Par to balsoja visi “Saskaņas” deputāti, kā arī atsevišķi “Vienotības”, Zaļo un zemnieku savienības, Latvijas Reģionu apvienības un ārpusfrakciju parlamentārieši.

Vienlaikus Saeima vienojās, ka priekšlikumus likumprojektam drīkst iesniegt līdz pat nākamās Saeimas vēlēšanu datumam. Tātad jautājumu par pareizticīgo Ziemassvētkiem, visticamāk, skatīs jau nākamais parlamenta sasaukums. “Tik garš priekšlikumu iesniegšanas termiņš, kas beidzas dienu pirms Saeimas vēlēšanās, liecina tikai par vēlmi pie šī jautājuma neatgriezties [šajā sasaukumā],” neslēpj Saeimas Cilvēktiesību un sabiedrisko lietu komisijas priekšsēdētāja Inese Laizāne (VL-TB/LNNK).

Pašlaik Latvija ir viena no valstīm, kurā pareizticīgo baznīca Ziemassvētkus svin 7. janvārī. Šajā datumā svētkus svin pareizticīgie vairumā bijušo PSRS republiku, kurās baznīcas joprojām atrodas Maskavas patriarhāta pārraudzībā. Taču tas tā nav visās pareizticīgo zemēs, piemēram, Grieķijā, Bulgārijā un Rumānijā arī pareizticīgie svin Ziemassvētkus 25. decembrī. Arī Latvijas Pareizticīgā baznīca pirms Otrā pasaules kara bija sākusi svinēt Ziemassvētkus 25. decembrī kopā ar Rietumu kristiešiem. Viss mainījies pēc okupācijas, kad Latvijas Pareizticīgo baznīcu pievienoja atpakaļ Maskavas patriarhātam. Kopš tā laika līdz pat šodienai Ziemassvētkus Latvijas Pareizticīgajā baznīcā svin tāpat kā Maskavā 7. janvārī.

Reliģiju vēsturnieks, Latvijas Universitātes profesors Valdis Tēraudkalns stāsta, ka 25. decembrī Latvijas pareizticīgie Ziemassvētkus svinējuši ļoti neilgu laika periodu – četrus gadus no 1936. gada līdz okupācijai. „Protams, PSRS vēlējās pakļaut baznīcas jaunajai totalitārajai sistēmai, kur tātad, protams, centralizēti baznīcu pārvalda Maskavā.” Vienlaikus Tēraudkalns uzskata, ka šo vēstures faktu nevajag politizēt, un Saeimas konceptuālais atbalsts Maskavas patriarhāta atzīmēto Ziemassvētku noteikšanai par brīvdienu ir apsveicams. “Tas nozīmē vienkārši respektēt daudzus cilvēkus Latvijā, kuru pirmā valoda ir krievu valoda un kuri formāli sevi saista ar pareizticību. Tas ir neliels solis pretim viņiem, lai viņi arī justos piederīgi.”

Latvijā gan ir pareizticīgie, kuri sevi nevēlas saistīt ar Maskavas patriarhātu, kas kritizēts par draudzību ar politisko varu Kremlī. Taču mēģinājumi reģistrēt alternatīvu pareizticīgo baznīcu līdz šim izgāzušies, jo pašreizējā likumdošana neļauj Latvijā dibināt vairākas pareizticīgo baznīcas. Šo jautājumu pašlaik vērtē Satversmes tiesa. Tikmēr ieceri par svētku dienu un brīvdienu noteikt 7. janvāri 12. Saeima nodeva komisijām jau drīz pēc tās ievēlēšanas 2014. gadā. Taču pēc tam likumprojekts trīs gadus nogulēja atvilktnē

Pievienot komentāru

Komentāri (6)

  1. Latviesu ciltis jau nav nekadas baznica gajejas, mums ir Mara, mums ir Laimite un mes svinam Sauli un Perkonu. Ta ir musu daba un mentalitate, tur neko nevar darit, nelidzes ari 7. Janvaris.

  2. Latvija atrodas eiropas ziemeldala. Ziemeltautas klimata del ziemassvetkus nesvineja tik intensivi, ka piemeram Ligo svetkus. Iemesls ir lielais aukstums un tumsa, cilveki bija vairak savrup. Turklat Ligo svetki
    ir loti loti sena tradicija gan seliem, gan kuriem gan libiesiem gan ari latviesiem. Ligo svetki ir bijusi vienmer loti sveti un ipasi svetki, kur svineja kopa sanaksanu, kur apdziedaja tikumu, kur apdziedaja milestibu un stiprinaju savtarpejas saiknes. Siem svetkiem ir dzila nozime, tik dzila, ka pat nezinot dzilak so ligo svetku nozimigumu, cilveki instinktivi jut ipasu saikni ar siem svetkiem un nezinot pat dzilako so svetku nozimi izjut to ka speka un kopibas avotu.

  3. piebilde "par tēraudkalna idiotismu" Atbildēt

    šism “profesoram” tēraudkalnam vajadzētu kādu grāmatu izlasīt, pirms sākt muldēt. profesoriņ, vai jūs esat lasījis Konstantīna Preobraženska grāmatu”KGB krievu emigrācijā” (diemžēl pieejama tīmeklī krievu valodā), kura ir veltīta mūsdienu krievijas drošībnieku politikai Krievijas pareizticīgajā baznīcā (Maskavas patriarhāts)?

  4. Vai tad tiešām Tēraudkalns nesaprot, ka situācijā, ka tas milzīgais krievu skaitu veido galvenokārt okupanti, masveida rusifikācijas rezultātā iebraukušie un viņu pēcteči, kuru lielākā daļa joprojām dzīvo kremļa propagandas telpā ar visām no tā izrietošajām sekām, brīvdienas piešķiršanu nevar vērtēt kā cildenu žestu.
    Tādu žestu varētu un, iespējams, vajadzētu demonstrēt tad, ja nebūtu notikusi šāda masveidīga krievu iepludināšana. Bet tad jau arī nebūtu cīņas par šādas brīvdienas noteikšanu.
    Reālajā situācijā tā ir tikai piekāpšanās russkij mir idejas īstenotājiem Latvijā. Liela daļa šo cilvēku pie tā strādā.
    Tīši vai netīši to parādīja tas indivīds, kurš kremļa pakalpiņu organizētājā bļaustīšanās pasākumā demonstrēja plakātu “One continent, one word”. Jebkuram domājošām cilvēkam ir pilnīgi skaidrs, kura pasaule bija domāta.

  5. par šī Tēraudkalna idiotismu Atbildēt

    Ārprāts, kāds idiotisms skan no akadēmiskās vides! … Ir ūdens nesēji un ir ūdens lējēji … Šis tēraudkalns ir ūdens lējējs. Akadēmisks apbalvojums – tāpat kā vecums – lielākajā vairumā neliecina par gudrību. … ārprāts kādi idioti ir profesūrā Latvijā!! Ārprāts! … Nu ko, tēraudkaln, lej vien ūdeni uz krievu impēriskās ideoloģijas “ruskij mir” dzirnavām! Nelaimīgais jūda!

Draugiem Facebook Twitter Google+