Mobilā versija
-0.5°C
Guna, Judīte
Sestdiena, 10. decembris, 2016
27. jūlijs, 2015
Drukāt

Artis Drēziņš: Vecums ir dāvana, kas jāizmanto

Foto-FotoliaFoto-Fotolia

15. jūlija “Latvijas Avīzē” rakstīju par pensionāru, kuru dzīve aizvedusi uz pansionātu, bet kurš nevēlas ar to samierināties. Ka jāpielāgojas noteikumiem, ka jāēd tas, ko dod, arī par daudz ko citu sadzīvisku nav izvēles, ka var paturēt tikai desmito daļu no pensijas. Nu nav īstas brīvības.

Kā palikt brīvam līdz mūža galam savā miteklī un nenokļūt pansionātā, kur tavu dzīvi nosaka citi cilvēki un tur valdošie apstākļi? Savos 48 gados tam pilnīgi drošu garantu neredzu. Daži aspekti gan ļautu justies daudzmaz komfortabli, taču…

Jā, tie ir labi audzināti un labi izauguši bērni, kas darīs visu, lai nevilktu vecīti kamanās uz pansionātu, ja viņš pats to negrib. Bet, kā zināms, bērni izaug dažādi, un viņiem dzīvē arī veicas dažādi. Saglabāt labas attiecības ar radiem? Bet arī tur visādi var gadīties. Ar kaimiņiem? Tas pats. Un, ja palīdzība jāsniedz gadiem, kam būs spēka ar tevi, svešu cilvēku, tik ilgi krāmēties…

Nauda, turīgums. Ka savā mājoklī vari radīt apstākļus, ka par naudu tevi aptekalē cauru diennakti galīgas nespējas dienās. Vai ka vari izvēlēties dārgu pansionātu ar savu dzīvokli, pat mājiņu ar visiem apkalpotājiem. Bet naudai ir tendence izsīkt, to var izkrāpt, banka var bankrotēt. Un pasaule arī kopumā nemaz nav tik stabila.

Rūpēties par veselību, uzturēt sevi labā fiziskā un garīgā formā līdz pat pēdējam elpas vilcienam. Diemžēl ne viss ir katra paša spēkos, bet arī Dieva un likteņa noteikts. Ne visi esam kā Ēvalds Valters, kurš 96 gadu vecumā savā nodabā varēja ar trolejbusu braukt uz darbu Dailes teātrī (savām acīm redzēju).

Paļauties uz pašvaldības sociālo dienestu? Ja prasības ir mērenas, nav nepieciešami lieli līdzekļi un ar tevi nav jāauklējas cauru diennakti, tas var būt risinājums, bet… Tāpēc jau ir izdomāti pansionāti, ka tur pensionārus var aprūpēt vieglāk, lētāk un profesionālāk nekā katru atsevišķi viņa dzīvoklī vai mājā.

Izskatās, ka par brīvību vecumdienās būs jāpacīnās vai vismaz rūpīgi laikus jādomā. Jo patiesībā jau vecums ir dāvana, kas jāizmanto.

Pievienot komentāru

Gata Šļūkas zīmējums
Gatis Šļūka. Tu nonāksi ellē!

Šonedēļ Latvijā ļoti mainīgi laika apstākļi, kad sals mijas ar atkusni un sniegs ar lietu.

Juris Ulmanis: Zaļais pūķis krievholisms (57)Parasti zaļo pūķi asociē ar alkoholismu. Situācija ar pāriešanu uz krievu valodu man atgādina klasisku atkarības modeli, kurā alkohola vietā lietojam krievu valodu. Tātad esam līdzatkarīgie. 
Lasītāju aptauja
Izlasot interviju ar vēsturnieci, jutu aizvainojumu senču vietā... (13)“Latvijas Avīze” novembrī publicēja sarunu ar vēsturnieci Inetu Lipšu “Latvieši nezināja, nevis negribēja”. Tā izraisījis rezonansi. Savas pārdomas ir atrakstījusi Brigita Blite.
Kā vērtējat izglītības kvalitāti Latvijā?
Draugiem Facebook Twitter Google+