Mobilā versija
+0.4°C
Guna, Judīte
Sestdiena, 10. decembris, 2016
3. marts, 2015
Drukāt

Māris Antonevičs: Dumpinieks Boriss Ņemcovs par savu optimismu samaksāja ar dzīvību (9)

Foto - Timurs SubhankulovsFoto - Timurs Subhankulovs

Tikšanās noslēgumā Boriss Ņemcovs (no labās) Mārim Antonevičam teica: "Nevajag baidīties no krievu lāča. Krievija nav tikai Putins. Būs labi!"

Uzzinot, ka Maskavā atentātā nogalināts politiķis Boriss Ņemcovs, acu skatiens uzreiz pievērsās grāmatplauktam. Meklēto grāmatu pamanīju ātri: “Dumpinieka grēksūdze” – melns vāks ar sarkaniem plankumiem, kas (tagad jau simboliski) atgādina asins traipus. Iekšlapā ieraksts: “Mārim! Ar cieņu, no autora. Par brīvību! Boriss Ņemcovs 28.05.08.”

Kad 2008. gadā iznāca grāmatas latviskais tulkojums, politiķis bija ieradies Rīgā un sniedza interviju arī “Latvijas Avīzei”. Mūsu saruna notika nelielā Vecrīgas mākslas galerijā netālu no Okupācijas muzeja, kuru viņš pirms tam bija apmeklējis. Bija arī atšķirīgi viedokļi, piemēram, par nepilsoņiem, taču bez pārmetumiem, vairāk kā diskusija. Labi atceros tikšanās noslēgumu, kad Ņemcovs teica: “Nevajag baidīties no krievu lāča. Krievija nav tikai Putins. Būs labi!”

Taču kļuva arvien sliktāk. Lai cik satraucošs ir šis notikums – politslepkavība pāris simtus metrus no Kremļa sienas –, nevar teikt, ka neko tādu nevarēja gaidīt, redzot kaimiņvalstī valdošo atmosfēru un to, kā Putins un komanda arvien platāk ver vaļā Pandoras lādi ar Krievijas sabiedrības slēptajām zemapziņas alkām, kas tur glabājušās kopš Staļina režīma laikiem. Tas ir drūms komplekts – impēriskās tiek­smes, masīva propaganda, iekšējo ienaidnieku meklēšana un vajāšana (Krievija no nacistiem aizguvusi terminu “nacionālnodevēji” – Nationalverräter) un tā tālāk. “Impēriju laiks paiet. Impērija ir dārga rotaļlieta. (..) Impērija ir centrs, uz kuru pārējie tiecas. Krievijā nekā tāda nav,” 2008. gadā bija pārliecināts B. Ņemcovs, kurš Putina pieaugošo popularitāti skaidroja ar apstākļu sakritību. Naftas cenas strauji pieaug, dzīves kvalitāte uzlabojas, un cilvēki esot gatavi pievērt acis uz politiskajām nebūšanām: “Faktiski starp Putinu un tautu ir tāda nerakstīta vienošanās jeb līgums – tauta piekrīt, ka tiek ierobežotas tās tiesības, bet pretī saņem algu un pensiju pieaugumu.” Taču šī teorija nav apstiprinājusies. Tagad ir sācies pretējais process – naftas cenas krīt, ekonomiskā situācija Krievijā strauji pasliktinās, taču Putina reitings tikai aug. Arī jauns “aukstais karš”, kuru Ņemcovs pirms septiņiem gadiem raksturoja kā neiespējamu (“Jauns aukstais karš nav iespējams. Kaut vai ekonomiski – Krievija nevar atļauties izjaukt pašreizējās attiecības. PSRS varēja nostāties pret visu pārējo pasauli, Krievija to vairs nevar.”), jau sācies.

Gan Putinu, gan Ņemcovu tēlaini var dēvēt par pirmā Krievijas prezidenta Borisa Jeļcina politiskajām “atvasēm”. Tieši jauneklīgais Ņižņijnovgorodas gubernators, bet vēlāk vicepremjers Boriss Ņemcovs ilgu laiku tika uzskatīts par reālāko Jeļcina pēcteci. Katrā ziņā viņa ceļš uz varas eliti bija diezgan pārredzams, ko nevarētu teikt par Putinu, kura nonākšana pie varas daudziem joprojām ir liela mīkla. Tagad var tikai minēt, kāda būtu Krievija, ja par prezidentu būtu kļuvis Ņemcovs, nevis Putins, taču ar laiku tika radīts un nostiprināts iespaids, ka pašreizējam Kremļa saimniekam vienkārši nav alternatīvas. Tam noticēja arī ārvalstīs – sak, ja arī pie varas nāktu cits, tad tikai sliktāks – nedemokrātiskāks, impēriskāks, asiņaināks. (Nesen šo loģiku Krievijas televīzijā “Doždj” atkārtoja Rīgas mērs Nils Ušakovs, sakot, ka Putins pašreizējos apstākļos ir labākais iespējamais variants. Tagad gan Ušakovs stāsta, ka viņam esot daudz draugu un paziņu starp Krievijas “liberāļiem”, ar kuriem kopā viņš skumstot par Ņemcova nāvi.) Bijušie Jeļcina līdzgaitnieki pielāgojās vai pagāja maliņā, un Ņemcovs palika viens no retajiem dumpiniekiem opozīcijā.

Viņa atgriešanās pie varas bija mazticama, no Kremļa viedokļa bīstamība varētu būt tajā, ka Ņemcovs palīdzētu izaudzināt jaunu nākamo opozīcijas līderi. Viņam bija pieredze, organizatorisks talants, viņš bija labs orators un gatavs publiskot Putinam nepatīkamu informāciju, ja tā nonāktu viņa rīcībā. Medijos jau parādījušās ziņas, ka Ņemcovam esot bijuši pierādījumi par atklātu Krievijas līdzdalību Ukrainas konfliktā. Krievijas propagandas līdzekļi un tās “atbalsis” Latvijā steidz uzsvērt savu versiju – Ņemcova slepkavība esot provokācija, kuru sarīkojuši Kremļa nelabvēļi. Jā, jā, blakus Kremlim, specdienestu acu priekšā, ļoti “ticami”…

Pirmā reakcija bija protests, kas izpaudās svētdienas demonstrācijās Maskavā un citās pilsētās. Šoreiz Krievijas vara neiejaucās. Taču, kad emocijas būs norimušas, daudzi Putina opozicionāri sev klusībā droši vien uzdos jautājumus: “Vai vērts turpināt? Vai dzīvība ir tā vērta?” Diez vai visiem pietiks drosmes atbildēt tā, kā savulaik intervijā “LA” teica Boriss Ņemcovs: “Vai tad es esmu līdzīgs pensionāram? Es esmu noskaņots ilgai cīņai, tāpēc jābūt mundram un enerģiskam.”

Pievienot komentāru

Komentāri (9)

  1. putins jau pirms diviem gadiem zin, ka būs tāds notikums….neslepkavoja

  2. Tas ir satriecoši. Valstī, kur tik ļoti mīl piesaukt tiesiskumu, tik ātri bez pierādījumiem un tiesas sprieduma nozīmē vainīgos.Vai tikai man tas šķiet neloģiski?

  3. Noskatoties un izlasot internetā dažādos krievu viedokļus ,secināju ,ka,diemžēl ,neredzu mūsu sabiedrībā tāda tipa cilvēku.Būtu ieteicams, pirms rakstīt nejēdzības, ar šādu materiālu iepazīties, tad var piekrist ,apšaubīt.Dažbrīd pavīdēja paraleles ar ČE GEVARU, savā trakumā un pārliecībā par saviem uzskatiem.

  4. PALDIES, MĀRI, LABS RAKSTS. IEROSINĀJUMS. SLĒGT KOMENTĀRU SADAĻU, KAD RUNA IET PAR MIRUŠAJIEM.

  5. nav jau tādi muļķi, un neslepkavoja jau arī.Tāpat zin ka viņu vai ne viņu roku darbs, bet apvainos vienalga kremli…

  6. nu paveicas tam puikam tikt pie bajaru galda, tad ta iepatikas ka nevareja atraut. atcerieties ka tie saucamie demokrati izlaupija krieviju, nemaksaja algu, pensijas. labi ka krieviem ir tads lideris kas nelokas neviena prieksa .salidziniet ar latviju kas ir parados, daudzi aizbraucun lokas visuprieksa.

  7. vai te vispār šajās dienās vajadzīgi komentāri- par mirušu saka tikkai labu vai klusē te politskos grašuws krādami ņemās,,,,visiem bijis draugs un cīņas biedrs pat bēres grib pārvērst kaut kādā pašu izrādīšanās tejaterī

    • Visi mēs maldamies. Lielam cilvēkam – lieli arī maldi. Neredzu kāpēc par to nerunātu! Nemcova trāģēdija bija tā, ka viņš domājis, ka no impērijas var pataisīt demokrātisku valsti. Piejūgt imperisku Krieviju demokrātiskiem rietumiem. Tāds ģēnijs vel nav piedzimis un nepiedzims nekad. Impēriju ir jālaiž un tas, gadās, ir sāpīgi. Es nerunāju par Nemcovu, bet sakarā ar Nemcova traģisku nāvi. To ir jāsaprot.

  8. Ne jau Putins nācis pie varas – pie varas nāca KGB. Komunisti izlolojuši azotē savu bendi. Kāpēc Putins? Putinam reklāmu nejauši uztaisija Sobčaks, tā bija viņa lielāka kļūda un tāpēc Putinu pamanījuši. Nebūtu Putins būtu cits līdzīgs tam. Nemcovam krievimperiskas domāšanas slieksni pārvarēt tā arī neizdevās. Tā ir viņa traģēdija. Viņa optimismam nebija nekādu pamatu.

Draugiem Facebook Twitter Google+