Foto – LETA

Par Čaksti pagaidām tikai atceras
 0

Politiķi atzīst, ka piemineklis Latvijas Centrālās padomes (LCP) priekšsēdētājam Konstantīnam Čakstem un pretošanās kustībai Rīgas centrā nepieciešams, tomēr praktiskai darbībai desmit gadu vecās idejas atdzīvināšanā pagaidām neviens nav gatavs.


Reklāma
Reklāma

 

Veselam
8 veidi, kā bērnu izaudzināt par potenciālo psihoterapeita pacientu 13
NATO admirālis atklāj, vai ir pazīmes, ka Krievija tuvākajā laikā plāno iebrukt kādā no NATO valstīm
Kokteilis
FOTO. Ieva Brante demonstrē lielisku veidu, kā parādīt krāpniekiem viņu īsto vietu
Lasīt citas ziņas

“Tas stiprinātu Latvijas valstiskumu,” savā “Twitter” kontā pēc publikācijas “Desmit gadu bez Konstantīna Čakstes” (“LA” 21.02.2013.) un publicista Franka Gordona ierosinājumiem par Esplanādi kā piemērotāko pieminekļa vietu ierakstīja aizsardzības ministrs Artis Pabriks (“Vienotība”). Vēlāk sarunā ministrs pozīciju apstiprina un uzsver, ka K. Čakstes piemiņas jautājums ir “drausmīgi nozīmīgs”, droši vien pat nozīmīgāks par citām pieminekļu iniciatīvām, un būtu muļķīgi atkal tam atmest ar roku. “Čakste ir Latvijas demokrātiskās izvēles simbols, tāpat kā kurelieši,” tā Pabriks. Tomēr, pēc viņa domām, Aizsardzības ministrijai pretošanās kustību godinoša monumenta būvi nevajadzētu ne rosināt, ne arī finansēt, jo tas ir sabiedrības iniciatīvas jautājums: “Sabiedriskā iniciatīva Čakstes pieminekļa būvei ir jāatjauno un, ja tāda ideja parādītos, mēs noteikti atrastu veidu, kā atbalstīt un līdzdarboties. Nevajag jau būvēt otru Brīvības pieminekli! Nedomāju, ka tas izmaksātu simtus tūkstošu,” ministrijas pozīciju skaidroja politiķis. Vispiemērotākais būtu, ja iniciatīva nāktu no kādas nevalstiskas organizācijas.

Domu par Konstantīna Čakstes piemiņas iemūžināšanu 2002. gadā izvirzīja dzejnieks un diplomāts Jānis Peters, advokāts Andris Grūtups un viņu izveidota tolaik Latvijā pazīstamu, taču pretrunīgi vērtētu politiķu un uzņēmēju grupa. Tika nodibināta līgumsabiedrība, kurā ar lietvedību nodarbojās bijušais Privatizācijas aģentūras vadītājs, tagad uzņēmējs Jānis Naglis. Dalībnieki saziedoja 187 tūkstošus latu, taču 2005. gadā domstarpības pieminekļa formas un uzstādīšanas vietas dēļ reizē ar sabiedrības kopumā noliedzošo attieksmi lika no idejas atteikties. Kā stāsta Naglis, vēlāk ziedojumu lielākā daļa atdota atpakaļ ziedotājiem, ciktāl tie bija identificējami. Atlikusī summa joprojām glabājas līgumsabiedrības kontos SEB bankā. Uzņēmējs norādīja, ka vienā no kontiem ir ap 3800 latu, taču nezināja precīzi nosaukt to līdzekļu apjomu, kas savulaik kā “apaļa” summa noguldīti depozītā.

CITI ŠOBRĪD LASA

Pirms gada par gatavību no jauna apsvērt K. Čakstes piemiņas iemūžināšanas formas izteicās Nacionālās apvienības (NA) politiķi. NA frakcijas vadītājs Einārs Cilin­skis arī pagājušajā nedēļā apstiprināja, ka nav to aizmirsis, un solīja apsvērt iespēju izveidot K. Čakstes fondu, kura darbības mērķi būtu plašāki par pieminekļa vai piemiņas zīmes izveidi. Jāatgādina, ka šogad 13. augustā apritēs 70 gadi kopš LCP dibināšanas.