Foto – Timurs Subhankulovs

Par cenu pieaugumu pēc eiro ieviešanas aicina neraizēties
 0

Latvijas ekonomiskie rādītāji ir labi, un Latvija ir viena no retajām Eiropas Savienības (ES) dalībvalstīm, kas jau kopš pērnā septembra izpilda visus Māstrihtas kritērijus, kas nepieciešami eiro ieviešanai, – tādi izteikumi dzirdami Briseles gaiteņos, apspriežot Latvijas uzņemšanu ES vienotās valūtas valstu saimē.


Reklāma
Reklāma
RAKSTA REDAKTORS
“Šorīt viņi tur stāvēja vairāk nekā pusstundu, diskusijas bija skaļos toņos” – jautājam instruktoram, kuram no šoferiem šādā situācijā ir priekšroka 3
TV24
Šoreiz “šefs” ir pielaidis kolosālu kļūdu. Vai Krievijas elite patiesībā gaida Putina nāvi? 41
Veselam
8 veidi, kā bērnu izaudzināt par potenciālo psihoterapeita pacientu 18
Lasīt citas ziņas

Tiesa, joprojām jūtama piesardzība, vai Latvija, par spīti teicamajiem makroekonomiskajiem rādītājiem, ir gatava eiro. Bažas rada bēdīgā pieredze, kad eirozonā tika uzņemtas valstis, kas, iespējams, nebija gatavas eirozonai, un tāpēc nebija pelnījušas tur būt (Grieķija, Kipra, Portugāle). Tādēļ kuluāros saklausāms piesardzīgs tonis, sak, vai Latvijas pašreizējie ekonomiskie rādītāji spēs savas pozīcijas noturēt arī ilgtermiņā.

 

Piebalgs: neko sliktu neesmu dzirdējis

Zināms, ka līdz šim lielāko piesardzību par Latvijas uzņemšanu eirozonā paudusi Francija. Taču pēc Ministru prezidenta Valda Dombrovska tikšanās ar franču prezidentu Fransuā Olandu Parīzē šīs bažas esot mazinātas un Francijas jāvārds Latvijai neizpalikšot. Turklāt franču apsvērumi galvenokārt ir politiski, nevis ekonomiski.

CITI ŠOBRĪD LASA

ES attīstības komisārs Andris Piebalgs atzīst, ka Briseles attieksmē pret Latvijas pievienošanos eirozonai “neko sliktu” neesot dzirdējis.

“Nedomāju, ka vajadzētu būt jebkādām problēmām, tāpēc esmu piesardzīgi optimistisks. Taču pagaidīsim jūnija sākumu,” tā Latvijas izredzes uz pozitīvu Eiropas Komisijas (EK) konverģences ziņojumu komentēja A. Piebalgs.

Viņš skaidroja, ka pirms uzaicinājuma pievienoties eirozonai Briselē galvenokārt tiek vērtēti divi lielumi – Latvijas ekonomisko rādītāju stabilitāte ilgtermiņā un iedzīvotāju attieksme pret eiro. “Neviens neapšauba pašreizējo datu pareizību, taču diskusijas un interpretācijas varētu rasties, vērtējot to stabilitāti,” pauda ES komisārs. Komentējot Latvijas iedzīvotāju līdzšinējo attieksmi pret pievienošanos eirozonai 2014. gada 1. janvārī, A. Piebalgs atzina – te vēl daudz darāmā. “Jautājums par iedzīvotāju piesardzīgo attieksmi pret eiro jāuzdod valdībai. Nedomāju, ka pagaidām negatīvā attieksme pret eiro būtu šķērslis, taču [Briselē] būs jautājums – kāpēc cilvēki ir tik piesardzīgi,” prātoja A. Piebalgs. “Iedzīvotāju domas ir pirmais atskaites kritērijs.” Viņš uzsver, ka nav pamata runām par eirozonas sabrukumu. “Jā, ES ekonomiskā attīstība ir ļoti lēna, taču eirozonas valstīs atbalsts eiro ir samērā augsts – aptuveni 66 procenti. Arī krīzes laikā atbalsts eiro saglabājās 65 līdz 70 procentu robežās,” norādīja ES komisārs.

Reklāma
Reklāma

 

Eiro cenu kāpumu būtiski neietekmējot

EK un Eiropas Centrālās bankas konverģences ziņojumi tiek gaidīti 5. jūnijā, bet gala lēmums par Latvijas dalību eirozonā tiks pieņemts 9. jūlijā ES Padomē. Pēc tam jau Latvijai būs jāveic virkne tehnisku pasākumu ES vienotās valūtas ieviešanai.

Lielākās bažas rada iespējamais cenu kāpums. Taču, kā skaidro nesen eirozonai pievienojušos valstu – Slovākijas un Igaunijas – pārstāvji, eiro ietekme uz dzīves sadārdzināšanos neesot būtiska. Abās valstīs ar eiro ieviešanu saistītais cenu kāpums esot bijis aptuveni 0,2 līdz 0,3 procenti.

EK Ekonomikas un finanšu ģenerāldirektorāta pārstāvis no Slovākijas Antons Jevaceks atzīmē, ka valstī, kas eiro pievienojās krīzes kulminācijas brīdī 2009. gadā, inflācija pat samazinājusies. A. Jevaceks arī prāto, ka Latvijā eiro ieviešana varētu būt vieglāka nekā Slovākijā, jo lats ir piesaistīts eiro.

“Tā neapšaubāmi ir priekšrocība. Slovākijā eiro ieviešana bija kā režīma maiņa. Nedomāju, ka Latviju eiro ieviešanas dēļ piemeklēs šoks, jo jūsu ekonomikai vairs nevajadzēs pielāgoties. Tā jau to ir izdarījusi,” uzskata ES ekonomists. Viņš arī stāsta, ka produktu cenu līmeņa apmēri Slovākijā pirms un pēc eiro ieviešanas bijuši “diezgan tuvi”. Vienlaikus pēc pievienošanās vienotās valūtas blokam bezdarbs valstī saglabājies augsts, palielinājies budžeta iztrūkums. A. Jevaceks atklāj, ka arī Slovākijā bijuši aicinājumi lēmumu par pievienošanos eirozonai lemt referendumā, taču partijām, kas virzījušas šādu ieceri, neesot bijusi politiskā vara, lai to īstenotu.

Savukārt EK Ekonomikas un finanšu ģenerāldirektorāta pārstāvis Boduēns Lamīns, kurš piecus gadus strādājis Igaunijā par ekonomistu, skaidro, ka šajā valstī cenu kāpumu eiro ieviešanas brīdī drīzāk ietekmējusi naftas un patēriņa produktu sadārdzināšanās visā pasaulē. Vienlaikus viņš atzīmē, ka cenu kāpumu ietekmējušas nodokļu izmaiņas, piemēram, akcīzes nodokļa palielināšana. Tiesa, kā slovāki, tā igauņi joprojām pret eiro attiecas pozitīvi – sabiedriskās domas aptaujas nemainīgi rāda, ka eiro atbalstītāju ir vairāk nekā pretinieku.