×
Mobilā versija
Brīdinājums +28.2°C
Marija, Marika, Marina
Svētdiena, 22. jūlijs, 2018
4. janvāris, 2018
Drukāt

Par cilvēka izvēli un atbildību lugā “Apsolu”

Publicitātes fotoPublicitātes foto

Latvijas Nacionālā teātra Aktieru zālē 12. janvārī pirmizrāde Andra Ūdra lugai “Apsolu”. Šī ir jaunā autora debija profesionālā teātrī. Dramaturgs ar šo darbu ieguva 3. vietu Latvijas Nacionālā teātra Simtgades lugu konkursā. No trim apbalvotajām lugām šī ir vienīgā, kuras dramaturģiskais konflikts risināts starp jauniem cilvēkiem šodienas pilsētā.

Apsolu. Cik viegli to pateikt. Bet cik grūti ir saglabāt šā vārda nozīmi. Un, jo vairāk centies to izdarīt, jo grūtāk paliek. Piedod. Vēl viens vārds. Vārds, kas pats izlaužas no vaininieka mutes brīdī, kad viņš jūtas pieķerts. Tas ir pēdējais ierocis, ar kuru katrs cenšas saglabāt savu cilvēcību.

Darbs ir par mūsu skrejošo laiku, kad mums “nav laika” un vārdu “apsolu” mēs bieži lietojam ikdienā, nemaz neiedziļinoties tā jēgā. “Jā, lugas pamattēma ir mūsu visu ikdienā izteiktie vārdi, kuriem ļoti bieži nav nekāda satura vai domas. Mēs izsakām solījumus vai lūdzam piedošanu, bet neaizdomājamies, ka solījumi būtu jāpilda. Ka šie izteiktie vārdi mums uzliek atbildību citu priekšā,” stāsta dramaturgs Andris Ūdris. Tā ir viena no tēmām, kas ir Andra darbā, bet viņš vēlas izcelt vēl kādu, kas nebūt nav mazsvarīgāka. “Otra, bet ne mazāk svarīga tēma, ir sev tuvo cilvēku iepazīšana. Ka, lai kā arī mēs censtos, mēs nekad nespējam tā īsti iepazīt cits citu. Tā vienmēr ir nebeidzama izzināšana un jaunatklāsme. Galvenokārt tādēļ, ka ir šie bezsatura vārdi, kuriem neseko darbi,” atklāj Andris.

Dramaturģiskais konflikts risināts starp jauniem cilvēkiem šodienas pilsētā. Mūsdienu situācija un varoņi – visi cieši savstarpēji saistīti jauni cilvēki. Viņi sarunājas par itin kā tikai sev tuvām problēmām, tajā pašā laikā nonākot pie lielo jautājumu apdomāšanas. Cik stiprs galu galā ir tāds viens “apsolu”? Vai kaut ko vispār nozīmē “piedod”? Kā viena cilvēka izvēles un atbildības uzņemšanās vai neuzņemšanās ietekmē tuvākos?

Līdzās 3. vietas iegūšanai Latvijas Nacionālā teātra Simtgades lugu konkursā šis darbs tika novērtēts un uzvarēja “Darbnīcas” dramaturgu lasījumā “10 min slavas”. Andris neslēpj, ka šis ir darbs, pie kura viņš ļoti nopietni strādāja, lai to skatītāji varētu skatīt profesionālā teātrī. Dramaturga darbs savā ziņā noslēdzas ar to, kad pie tā sāk strādāt režisors. Šīs lugas režisore ir Daiga Gaismiņa. Jau sarunas sākumā Andris strikti nosaka: “Uzreiz gan piebildīšu, ka nevēlos atklāt nekādu sīkāku informāciju par sižetu, jo tas ir gana sarežģīts, lai būtu grūti korekti ko pastāstīt. Kā arī nevarēšu neko komentēt par izrādi, jo par to neko sīkāk nezinu.”

Skatītājam pašam ir jāatklāj, cik viegli ir pateikt – apsolu? Šo vārdu un citus lielus jēdzienus, kuri, mūsuprāt, piešķir dzīvei jēgu, vērtību un nozīmīgumu, ko mēs dāsni lietojam ikdienā.

Stāsts par apsolījumiem sākas kādā naktī, kad trīs rīdzinieki satiekas pilsētas nomalē, lai apraktu līķi. Šī tikšanās pilnībā izmaina viņu dzīvi. Lomās sasvstarpējās cilvēcīgās attiecības izspēlēs Līga Zeļģe, Ilva Centere, Mārtiņš Brūveris, Raimonds Celms, Kristaps Ķeselis. Vēl radošajā komandā: kostīmu mākslinieks – Ivars Veinbergs, scenogrāfs – Edgars Kļaviņš, komponists – Mārtiņš Zariņš, gaismu mākslinieks – Oskars Pauliņš, producente – Linda Helviga.

 

Pievienot komentāru

Draugiem Facebook Twitter Google+