Mobilā versija
Brīdinājums +2.0°C
Gunārs, Vladimirs, Gunis
Ceturtdiena, 8. decembris, 2016
5. aprīlis, 2013
Drukāt

Par dabas liegumiem
 atlīdzinās no ES fondiem

Foto - LETAFoto - LETA

Par lauksaimnieciski izmantojamu zemi un mežiem, kas atrodas Eiropas nozīmes aizsargājamās dabas teritorijās (“Natura 2000”) un mikroliegumos un kur aizliegta saimnieciskā darbība, turpmāk ik gadu īpašniekiem maksās atlīdzību no Eiropas Savienības (ES) fondiem atbalsta maksājumu veidā. 


 

Tā noteikusi Saeima, vakar, 4. aprīlī, galīgajā lasījumā pieņemot likumu “Par kompensāciju par saimnieciskās darbības ierobežojumiem aizsargājamās teritorijās”. Kā zināms, likumu ar līdzīgu nosaukumu Saeimā pieņēma jau 2005. gadā. Bet, tā kā valstij allaž trūka naudas, likumā paredzēto vienreizējo atlīdzību visi īpašnieki nesaņēma.

Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrijā (VARAM) sagatavotais jaunais likums paredz citu atlīdzības veidu zemes un mežu īpašniekiem – vienreiz maksātās atlīdzības vai zemes atpirkšanas vietā maksāt atlīdzību katru gadu.

Maksājumiem no ES fondiem ik gadu būs nepieciešami 4,06 miljoni latu. Savukārt dabas rezervātā vai citas aizsargājamās teritorijas dabas rezervāta zonā kā atlīdzības veids par neapbūvētu zemi paliek atpirkšana. Tai būtu vajadzīgi 1,9 miljoni latu.

Par lauksaimnieciski izmantojamu zemi un mežiem citās valsts aizsargājamās dabas teritorijās un mikroliegumos, kuru kopplatība ir 5143 hektāri, kuru nav “Natura 2000” sarakstā, atlīdzību ik gadu maksātu no valsts budžeta. Savukārt par aizsargājamām teritorijām, kuras noteikusi vietējā pašvaldība, – atbilstoši šim nolūkam pašvaldības budžetā piešķirtās naudas apmēram.

Vai īpašniekus neatstās ar garu degunu arī šoreiz, par to jābažījas vēl cita iemesla dēļ. Šogad saskaņā ar līdz šim spēkā esošo likumu par zemi un mežiem no valsts budžeta atlīdzībām paredzēti 462 870 lati. Bet no tiem 346 910 lati jau ir samaksāti tiem zemes īpašniekiem, kuri bija prasījuši atlīdzību 2009. gadā un kuriem lēmumus par kompensāciju VARAM pakļautā Dabas aizsardzības pārvalde pieņēma 2010. gadā. Bet naudu nesamaksāja… naudas trūkuma dēļ. Savukārt atlikušie 115 960 lati būtu maksājami tiem zemes īpašniekiem, kuri ir rakstījuši iesniegumus 2010. un 2011. gadā.

Pašlaik paredzēts, ka likme par hektāru, ja aizliegta mežsaimnieciskā darbība, galvenā cirte un kopšanas cirte, ir līdz 110 latiem gadā, par aizliegtu galveno cirti – līdz 90 latiem gadā, par aizliegtu kailcirti – līdz 30 latiem gadā.

Savukārt par lauksaimnieciski izmantojamo zemi – līdz 30 latiem gadā. Bet likmes vēl var mainīties, ņemot vērā atlīdzībai piešķirtās naudas summas.

Jaunais likums stāsies spēkā šā gada 1. jūnijā.

 

 

Pievienot komentāru

Draugiem Facebook Twitter Google+