Foto – Līga Vasiļūna

“Man personīgi grāmatu svētki ir skaistākie svētki gadā,” atzina pensionētais biologs Ilmārs Riekstiņš, tiekoties novadu 12. Grāmatu svētkos Talsos ar Saeimas deputātiem Aiju Barču (ZZS), Romualdu Ražuku (RP) un veselības ministri Ingrīdu Circeni (“Vienotība”).

Lasītākie

Mistika: pie Ukrainas robežas atvēries milzīgs krāteris, ko dēvē par “portālu uz pazemes pasauli” 32

Kokteilis

Mākslīgais intelekts nosauc 5 sieviešu un 5 vīriešu vārdus, kas nes laimi to īpašniekiem 30

Notriektā tautumeita 6

Lasīt citas ziņas

Ar prieka sajūtu un pozitīvām emocijām var sev nepielaist klāt slimības, ir pārliecināts Riekstiņa kungs, un veselības ministre Ingrīda Circene viņam piekrīt – naids ir veselības postītājs. Kad vaicāju, cik no Talsu novada pašvaldības zālē sanākušajiem ļaudīm sevi uzskata par veseliem, pacēlās tikai dažas rokas. Veselības ministrija “Sirds un asinsvadu veselības uzlabošanas rīcības plānā 2013. – 2015. gadam” raksta, ka vesels cilvēks nesmēķē, regulāri nodarbojas ar fiziskām aktivitātēm, saglabā vidukļa apkārtmēru zem 94 centimetriem vīriešiem un zem 80 centimetriem sievietēm. Veselam cilvēkam arteriālais asinsspiediens ir zem 140/90 mmHg, kopējais holesterīna līmenis zem 4,5 mmol/L, bet zema blīvuma holesterīna līmenis zem 2,5 mmol/L. Starp tiem retajiem, kas pacēla roku, bija arī deviņdesmitgadnieks Jānis Gailītis, bijušais mediķis un Talsu poliklīnikas vadītājs, kurš sniedz bezmaksas padomus par veselīgu dzīvesveidu cienījama vecuma ļaudīm un pats katru dienu atrodas gan fiziskā, gan garīgā kustībā.

Koncepcija – 
uz valdības galda

Talsenieki interesējās, cik tālu Veselības ministrija tikusi ar obligāto veselības apdrošināšanas koncepciju. I. Circene pastāstīja, ka koncepcija grūti un smagi ir nonākusi līdz Ministru kabinetam un 19. martā to apspriedīs valdības sēdē. I. Circene: “Ja to izdosies īstenot, tad tiks papildināts veselības aprūpes budžets. Vēl nav skaidrs, vai uzskaitīs tikai nodokļa maksāšanas faktu vai iezīmēs konkrēta procenta daļu no iedzīvotāju ienākuma nodokļa, ko nosauks par veselības nodokli. Veselības ministrija uzskata, ka no šā nodokļa ir jāiezīmē 3,65%.

VIDEO. “Sit tā, it kā gribētu mani nogalināt!” Magone uzvelk boksa cimdus

Putins tagad fokusē hibrīduzbrukumus pret Somiju, lai destabilizētu šo valsti

“Vai tad nevarēji rītu sagaidīt? Ko tu vispār atbrauci?” Paciente piedzīvojusi pazemojošu situāciju slimnīcā

Tie iedzīvotāji, kas apzināti strādā ēnu ekonomikā, gada laikā varēs legalizēt darba attiecības un kļūt par nodokļu maksātājiem vai arī veselības budžetā iemaksāt 240 latu gadā. Ir arī tāda ļaužu grupa, kas neslēpj, ka nopelna lielu naudu, bet, kad vajadzēšot ārstu, tad samaksāšot pilnu maksu par nepieciešamajiem pakalpojumiem.

Nesen viesojos Īrijā, un Latvijas pilsoņi, kas tur strādā, man apgalvoja, ka 240 latu gadā viņiem esot saprātīga un pieņemama maksa.”

R. Ražuks atbalsta I. Circenes priekšlikumu, ka augstajam pacientu līdzmaksājumam par saņemto ārstēšanu, kas veido 40% no kopējās summas un ir augstākais Baltijas valstīs, vajadzētu sarukt līdz 29% un vēl mazāk, proporcionāli pieaugot valsts apmaksātajai daļai. R. Ražuks: “Veselības apdrošināšana nostiprinās šos iezīmētos iedzīvotāju ienākuma nodokļa procentus, neļaujot nekādos apstākļos tos samazināt.”

Vai slimības lapas izraksta pamatoti

Talsu puses uzņēmēji vēlējās noskaidrot vairākus jautājumus, kas saistīti ar ģimenes ārstu izsniegtajām darba nespējas lapām. Vai uzņēmējam ir iespēja informēt augstāk stāvošas personas ministrijā par aizdomām, ka slimības lapa izdota nepamatoti, un vai ir iespēja šādu darbinieku sūtīt pie cita ģimenes ārsta vai speciālista, lai pārbaudītu, vai viņš tiešām ir slims?

Veselības ministre pastāstīja, ka tiek veidota jauna elektroniska sistēma, kur diagnoze tiks salikta kopā ar darba nespējas lapas izrakstīšanas faktu. Tad varēs pārliecināties, cik ilgi kura slimība ir ārstēta.

Ministre uzskata, ka nedrīkst būt tā, ka ār
stēšanas ilgums vienai un tai pašai slimībai atšķiras divas un pat trīs reizes. Šī datu bāze patlaban tiekot analizēta, un droši vien pēc pusgada varēšot izdarīt secinājumus.

I. Circene skaidroja, ka agrāk vienpersoniski ģimenes ārsts vai ārsta palīgs pacientam darba nespējas apliecinošo dokumentu varēja izdot uz 45 dienām, bet tagad šis laiks ir saīsināts līdz 10 dienām. Pēc tam slimniekam ir jāiet pie sava ārsta, un ģimenes ārstam ir jākonsultējas ar speciālistu vai otru ģimenes ārstu, vai nepieciešams pagarināt darba nespējas laiku. Izrādās, ka 2012. gadā valsts par darba nespēju ir samaksājusi vairāk nekā 53 miljonus latu. Tam jāpieskaita vēl klāt arī tas, ko samaksājuši uzņēmēji.

Ja darba devējam rodas aizdomas, ka slimības lapa ir izsniegta fiktīvi, tad var vērsties Veselības inspekcijā.

Rindas sarūkot

Veselības ministre pastāstīja, ka šogad papildus ir piešķirti septiņi miljoni latu dažādu veidu izmeklējumiem un astoņi miljoni latu konsultācijām pie speciālistiem. I. Circene: “Ja paskatāmies Nacionālā veselības dienesta interneta mājas lapā, tad redzams, ka 2011. gada decembrī gaidīšanas ilgums rindās bija 16 – 18 nedēļas, bet 2012. gadā 6 – 8 nedēļas.

Skandināviem ir daudz mazāks apmeklējums pie speciālistiem, jo ļoti daudzas medicīniskās manipulācijas veic ģimenes ārsts pats. Arī ministrija papildus veikto darbu ir ielikusi ģimenes ārstu kvalitātes kritērijos. Ģimenes ārsts par speciālista darbu, ja ir nepieciešamā kvalifikācija, var nopelnīt klāt pie ikmēneša ieņēmumiem no tūkstoša līdz pusotram tūkstotim latu.

Pensiju indeksācija – pēc darba stāža

Saeimas Sociālo un darba lietu komisijas vadītājai A. Barčai bija jāatbild arī uz ne visai patīkamiem pensionāru uzdotajiem jautājumiem. Piemēram, kad tiks izlīdzināta tā netaisnība, kas pastāv starp pensionāriem, kuri aizgāja pensijā pagājušajā un aizpagājušajā gadā, un tiem, kas pelnītā atpūtā devās agrāk? Izpeļņas līmenis viņiem ir vienāds, bet pensija pirmajiem par 100 latiem mazāka. Vai šiem cilvēkiem krīze turpināsies mūžīgi?

A. Barča: “Tiem, kuri pensijā devās agrāk par pagājušo un aizpagājušo gadu, pensiju aprēķināja pēc augstākiem koeficientiem, jo algas palielinājās. Kad valstī sākās krīze un krietni tika samazinātas algas, kritās arī koeficients. Kā to var mainīt? Pensionāru federācijai ir jauna vadība, un es ceru, ka tā nāks uz Saeimu ar saviem priekšlikumiem, kā izlīdzināt šo netaisnību.

Manuprāt, pensiju indeksāciju vajadzētu veikt nevis pēc inflācijas koeficienta, bet pēc darba stāža. Lai tie, kam ir lielais darba stāžs, saņemtu vairāk naudiņas. Nesen mani apmeklēja kāds 62 gadus vecs kungs un ļoti rājās, kāpēc šī valsts, un tad sekoja tādi teikumi un vārdi, kurus parasti publiski neatkārto, viņam nav piešķīrusi pensiju. Viņam pietrūka dažu mēnešu darba stāžam līdz 10 gadiem. Kad painteresējos, ko kungs darījis pārējos gadus, viņš man atbildēja: kas jums par daļu! Un tad es viņam teicu: kas valstij par daļu gar jums! Tā mēs šķīrāmies.”