Foto – Shutterstock

Par dārgāku endoprotēzi jāmaksā pašam 4

Nesen “Latvijas Avīzē” lasīju, ka uzlabojusies iedzīvotāju medicīniskā apkalpošana. Man pirms vienpadsmit gadiem labajā gūžā ielika endoprotēzi. Rindā gaidīju septiņus gadus, par protēzi un operāciju maksāja apdrošinātājs, mans līdzmaksājums bija seši lati. Pirms gada tāda pati operācija bija kreisajā gūžā. Rindā gaidīju desmit gadus, par operāciju maksāja valsts. Mans līdzmaksājums bija 237 eiro. Kur te ir uzlabojums? Cik zinu, dārgākās un stiprākās protēzes liek 50 – 55 gadus veciem slimniekiem. Kad runāju ar dakteri par pirmo operāciju, teicu: ”Esmu zemnieks, man jācilā mēslu dakšas, lieciet man stiprāko protēzi – piemaksāšu. Man bija garantijas vēstule par 1000 latiem, taču atbilde bija šāda: ”Tu neesi pirmais, kas to prasa. Par dārgo jāmaksā pašam.” Pirms otrās operācijas traumatologs sacīja: ”To protēzi, ko mums dod, būs grūti ielikt, tev kanāls šaurs. Man grūtāk strādāt, tu vairāk asiņosi.”  Teicu: ”Lieciet man stiprāko protēzi – piemaksāšu,” bet atbilde skanēja tāpat kā pirmoreiz. Labā gūža man kalpo lieliski, bet pēc kreisās gūžas operācijas kāja pie mazākās slodzes smeldz. Atceros, kad Zatleru vēlēja par prezidentu, bija skandāls, ka iepirktas dārgas protēzes. Kāpēc gan ierēdņu un politiķu dēļ jācieš manai veselībai? Kārlis Lepsis

Reklāma
Reklāma
Veselam
8 veidi, kā bērnu izaudzināt par potenciālo psihoterapeita pacientu 13
Kokteilis
FOTO. Ieva Brante demonstrē lielisku veidu, kā parādīt krāpniekiem viņu īsto vietu
Jau rīt Krievijas raķetes var lidot uz jebkuru valsti. Zelenskis par iespējamiem draudiem Eiropai
Lasīt citas ziņas

Atbild Traumatoloģijas un ortopēdijas slimnīcas valdes loceklis, traumatologs ortopēds Modris Ciems: “Lasītājs savas sūdzības saista ar implantētās gūžas locītavas endoprotēzes modeli. Analizējot šāda veida operāciju rezultātus, jāņem vērā pacienta aktivitātes, viņa slimības un novecošana konkrētajā laika periodā. Operācijas rezultāts ir atkarīgs no ķirurga pieredzes un tās izpildījuma. Implanta izvēlē jāņem vērā pacienta anatomiskās īpatnības, taču uzskats, ka dārgākais produkts vienmēr ir vispiemērotākais, nav pareizs. Ja ārstam ir šaubas par pieejamā endoprotēzes modeļa atbilstību konkrētajam pacientam, jārīko konsilijs, jāizvērtē situācija un jāpamato modeļa maiņas nepieciešamība, jo dārgāka implanta lietošana ārstniecības iestādei nozīmē papildu izmaksas, kas no valsts finansējuma netiek segtas.

Latvijā likumdošana neparedz iespēju pacientam piemaksāt par dārgāka implanta ievietošanu endoprotezēšanas operācijā, tāpēc ārstniecības iestāde to nedrīkst piedāvāt. Ja pacients vēlas dārgāku implantu, par operāciju un endoprotēzi jāmaksā pašam saskaņā ar ārstniecības iestādes maksas pakalpojumu cenrādi.”