Par dienišķo maizīti… 0
Dziļā pateicībā noliecu galvu dižā maizniekmeistara Normunda Skauģa priekšā, jo viņš prot izcept maizīti pēc mūsu senču receptēm, nepievienojot konservantus un citas E vielas. Vai tas nav kolosāli? Bet… 11. janvārī veikalā “Mego” Tallinas ielā 56 nopirku firmas “Lāči” cepto burkānmaizīti 310 g iepakojumā.
Tajā ir 5 šķēlītes 9 mm biezumā katra. Kad nogriezu katrai šķēlītei apdegušo – kancerogēno – garoziņu, tā svēra 30 g. Nu jau ēdamās maizītes palika 280 g. Un par to jāmaksā 88 santīmi.
Jautājums Skauģa kungam: vai viņa firma kādreiz pratīs izcept garšīgo maizi bez apdegušas garozas? Limbažu Alberts jau par to cenu laiž pārdošanā veselu kukulīti, turklāt bez apdegušas garoziņas.
Par šķēles biezumu. Pārdošanā esošās maizes šķēles ir par plānu, un tās nav iespējams normāli apsmērēt ar sviestu vai margarīnu – maize sadrūp.
Imants Kalums Rīgā
“Lāču” rudzu maize tiek gatavota no plaucējuma un ierauga, ieraugi un plaucējumi tiek gatavoti ozolkoka mucās, klapēti (dzesēti) ar koka mentēm, mīkla tiek raudzēta koka abrās, skaidro SIA “Lāči” mārketinga vadītāja Laura Mihailova. Maizes kukulīši tiek veidoti uz koka lizēm un tiek cepti īstās, ar malku kurināmās klona krāsnīs. Tikai šāds cepšanas process nodrošina “Lāču” maizei tās īpašo garšu, smaržu un visaugstāko uzturvērtību.
Plāna garoza ir tai veikalu plauktos atrodamajai rudzu maizei, kas tiek cepta elektriskajās krāsnīs, taču ar malku kurinātā krāsnī maizes garoziņa vienmēr būs biezāka atšķirīgās ražošanas tehnoloģijas dēļ. Taču arī “Lāču” maizei ir noteikti kvalitātes standarti un pieļaujamais garozas biezums.
“Katram cepienam tiek veikta kvalitātes kontrole, tomēr, ja klientam ir gadījusies kāda biezāka garoza, mēs vienmēr esam gatavi uzklausīt kritiku un veikt pārbaudi, lai konstatētu, kurā maizes ražošanas posmā radusies kļūme. Tādēļ mums nepieciešams zināt uz maizes iepakojuma norādīto derīguma termiņu, pēc kura nosaka, kad tā cepta,” saka L. Mihailova.
Viņa pieļauj, ka, rakstot par kancerogēnu maizes garozu, Kaluma kungs droši vien domājis vielu akrilamīds, kas dabīgi veidojas jebkurā ar cieti bagātā pārtikas produktā, to termiski apstrādājot virs 120 grādiem pēc Celsija, piemēram, cepot krāsnī, eļļā vai grilējot. Mārketinga vadītāja mierina, ka akrilamīds ir atrodams ļoti daudzos pārtikas produktos, kas ir gatavoti augstā temperatūrā, – arī tajos, kurus gatavojam mājās paši.
Pārtikas un veterinārā dienesta “BIOR” laboratorija ir veikusi vairākus pētījumus par akrilamīda līmeni dažādos produktos. Vidējais akrilamīda daudzums testētajai rupjmaizei ir 48,4 µg/kg (ieteicamā vērtība 150 µg/kg). Tajā pašā laikā vidējais akrilamīda līmenis dažādos konditorejas izstrādājumos ir 158,6 µg/kg (pieļaujamā norma 500 µg/kg), (avots: “BIOR” pārtikas drošības, dzīvnieku veselības un vides zinātniskais institūts, akrilamīda līmeņa noteikšana Latvijas izcelsmes pārtikā, 06.12.2012.).
“Maizes šķēles biezums ir noteikts, ņemot vērā tirgus pieprasījumu un to, ko vēlas lielākā daļa pircēju. Veikalos noteikti esat ievērojuši, ka maizes šķēlītes biezums dažādām maizēm ir ļoti līdzīgs. Mūsu pašu veikalos pircējiem piedāvājam arī nesagrieztu maizi dažāda lieluma kukulīšos,” teic L. Mihailova.
Sagatavojusi Līksma Bebre
