Par Dienvidu tiltu katru gadu maksājam 3 reizes vairāk nekā par Rīgas ielu pārbūvi 8

Autors – satiksmes nozares eksperts Jānis Butāns

Reklāma
Reklāma
Veselam
8 veidi, kā bērnu izaudzināt par potenciālo psihoterapeita pacientu 18
Jau rīt Krievijas raķetes var lidot uz jebkuru valsti. Zelenskis par iespējamiem draudiem Eiropai
Kokteilis
FOTO. Ieva Brante demonstrē lielisku veidu, kā parādīt krāpniekiem viņu īsto vietu
Lasīt citas ziņas

Jau kādu laiku satiksmes jomas jautājumi ir aktuāli sabiedriskajos medijos, cilvēku prātos un savstarpējās diskusijās, tiek apspriests sabiedriskā transporta, ielu un tiltu stāvokļa jautājums, tiek stāstīts par jaunajiem projektiem un kritizēta velosatiksmes infrastruktūra. Rīgas domes amatpersonas stāsta par projektiem, kuri veiksmīgi vai mazāk veiksmīgi īstenoti, savukārt satiksmes nozares entuziasti norāda uz trūkumiem pilsētā. Tajā pašā laikā vērotājam no malas grūti izprast, kāda īsti ir situācija Rīgā satiksmes jomā.

Rīgas pilsētas budžetā 2018.gadam satiksmes jomai paredzēti 247,06 miljoni eiro, kas ir ievērojama summa no kopējiem Rīgas pilsētas budžeta izdevumiem, kuri sasniedz gandrīz 1 miljardu eiro. Šķiet, ka tūlīt sāksies pilsētas satiksmes problēmu straujš risinājums, tomēr faktiski darbības, kuru rezultātā rīdzinieki un pilsētas viesi redzētu būtiskus uzlabojumus satiksmes jomā, nejūtam. Izvērtējot pilsētas budžetu, top skaidrāks, kāpēc uzlabojumi satiksmes jomā nav jūtami.

CITI ŠOBRĪD LASA

Satiksmes jomai piešķirtie 247,06 miljoni eiro tiek izlietoti šādās izdevumu pozīcijās:

Rīgas domes Satiksmes departamentam 24,98 miljoni;
Iekškvartālu piebraucamo un koplietošanas ceļu un teritoriju remonta programmai 4,49 miljoni;
Valsts mērķdotācija autoceļiem un ielām 24,97 miljoni ; (t.sk.2017.gada neīstenoto investīciju projektu nauda)
Investīciju plāna 2017.-2019.gadam īstenošanai 21,34 miljoni;
Finansējums SIA “Rīgas gaisma” 9,00 miljoni;
Dotācija SIA “Rīgas satiksme” 108,39 miljoni;
Kredīta maksājums par Dienvidu tiltu 53,89 miljoni.

Rīgsas budžets 2018.gadā satiksmes jomai

Analizējot esošo finansējuma piešķīrumu, var secināt, ka satiksmes jomas uzlabošanas pasākumiem tiks novirzīti 84,78 miljoni no satiksmes jomai piešķirtiem 247,06 miljoniem jeb 24,74 % no kopējiem pašvaldības izdevumiem.

Ja joprojām šī summa šķiet pietiekama, tad, turpinot analizēt šīs summas izlietojumu, var secināt, ka faktiski tikai aptuveni 51 miljoni eiro tiks tērēti, lai uzlabotu situāciju satiksmes jomā, pie tam 14,23 miljoni eiro ir līdzekļi, kurus nepaspēja izlietot transporta infrastruktūras uzlabošanai iepriekšējā gadā, un kuri tika pārcelti uz 2018.gadu. Respektīvi 2018.gadā faktiski tika paredzēti tikai 36,77 miljoni, un 2018.gadā būs jāpadara darbi, kuri netika padarīti 2017.gadā. Pārējais finansējums tiek tērēts, lai nodrošinātu Rīgas domes Satiksmes departamenta darbiniekiem algas, lāpītu ielu bedrītes, atjaunotu ceļu horizontālos apzīmējumu, izvestu atkritumus, samaksātu par elektrību, tīrītu sniegu un citas ikdienas darbības, kas nav saistītas ar infrastruktūras attīstību.

Turklāt no šiem 36,77 miljoniem daļa tiek novirzīta ielu uzturēšanas darbiem jeb asfalta virskārtas atjaunošanai, kas ir aptuveni 17,61 miljoni. Tātad attīstībai faktiski paliek tikai 19,16 miljoni jeb 1,91 % no kopējiem pašvaldības izdevumiem.

Reklāma
Reklāma

Skaidrs, ka par 19,16 miljoniem gadā Rīgu mēs ilgi nespēsim padarīt labāku un cilvēkiem draudzīgāku. Piemēram, pārvada pāri dzelzceļa “Rīga-Skulte” ar pievedceļiem plānotās izmaksas sastāda 60,56 miljoni, veloceļa “Imanta – Daugavgrīva” plānotās izmaksas 2,9 miljoni. Ņemot vērā, ka Rīgā kopā ir ap 1191 km ielu, no kurām ar grants segumu 258 km, turklāt vairāk nekā puse no visām ielām ir sliktā stāvoklī, bet 1 km pārbūves izmaksas ir vismaz 1 miljons, tad pie pašreizējā finansējuma apmēra, ielu tīklu pie nosacījuma, ka tas vairs nebojājas un jauni transporta infrastruktūras objekti netiek attīstīti, varētu sakārtot ne ātrāk kā pēc 35 gadiem. Ņemot vērā, ka ielām, tomēr, ir savs kalpošanas mūžs, var secināt, ka pie pašreizējā finansējuma apmēra Rīgā nekad netiks sakārtota transporta infrastruktūra.

Finansējumu transporta infrastruktūrai iespējams dubultot

Vienlaikus nav skaidrs, kā tas var būt, ka tikai 19,16 miljoni gadā tiek attīstībai, un vai šo apjomu ir iespējams palielināt. Šeit jāatgriežas pie sākumā minētā finansējuma izlietojuma struktūras, no kuras var redzēt, ka lauvas tiesa tiek SIA “Rīgas satiksme” un kredīta maksājumam par Dienvidu tiltu.

Lieli finanšu līdzekļi tiek novirzīti kredīta maksājumam par Dienvidu tiltu, un vienīgā publiski pieejamā informācija par šī līguma detaļām norāda, ka procentu likme ir virs 6 % gadā un maksājumos līdz 2027.gadam procentos, neskaitot pamatsummu, kopā samaksāsim ap 374 miljonus, kas mūsdienās ir daudz, tāpēc nepieciešams pašvaldības skaidrojums, kāda ir situācija šajā jomā un vai ir iespējama līdzekļu ekonomija, veicot kādas konkrētas darbības, piemēram, kredīta pārfinansēšanu. Gadījumā, ja būtu iespējams pārkreditēties kaut vai uz pusi zemāku procentu likmi, gadā tā būtu aptuveni 12 miljonu ekonomija.

Nākamā lielā naudas bedre ir dotācija SIA “Rīgas satiksme”. Politiķiem, kuri ir pie varas, jābūt izlēmīgiem un beidzot jāatzīst, ka pašreizējā biļešu cenu politika cietusi fiasko, kā arī jāizvērtē SIA “Rīgas satiksme” darbība, jo līdz šim nav skaidrs, kāpēc uzņēmumam, kurš nodarbojas ar pasažieru pārvadājumiem, būtu jānodarbojas ar citām darbībām, piemēram, tenisa kortu uzturēšanu. Tāpat arī nav skaidrs, kur tiek tērēti tie 12,5 miljoni, kuri tiek iekasēti par automašīnu stāvvietām. Katrā ziņā, ieguldot publiskos līdzekļus tik lielā apmērā SIA “Rīgas Satiksme”, sabiedrībai būtu tiesības zināt, kur un kā tie tiek izlietoti. Turklāt, neskatoties uz 108,39 miljonu eiro lielo pašvaldības un valsts finansējumu uzņēmumam un saņemto naudu no automašīnu stāvvietām, SIA “Rīgas satiksme” kopējie parādi sasniedz ap 247 miljonus eiro un izmaksas procentu maksājumos gandrīz 6 miljonus gadā. Ekonomijas iespējas šeit ir plašas, sākot ar dotācijas apjoma samazināšanu un beidzot ar ieņēmumu par automašīnu stāvvietām naudas novirzīšanu transporta infrastruktūrai, kā arī nelietderīgo funkciju pārskatīšanu.

Veicot finanšu izdevumu pārskatīšanu kredīta maksājumam Dienvidu tiltam un SIA “Rīgas satiksme”, naudas līdzekļu apjomu transporta infrastruktūras attīstībai varētu dubultot. Papildu naudas līdzekļus būtu iespējams iegūt veicot kapitālieguldījumus vietās, kuras prasa lielus ikgadējos izdevumus vai kuras dod papildu ienākumus. Piemēram, automašīnu stāvparku un modernas satiksmes organizēšanas attīstība varētu nodrošināt finanšu ienākumus ne tikai par automašīnu stāvvietām, bet arī papildu pasažierus sabiedriskajam transportam. Ieguldot naudu modernos apgaismes līdzekļu risinājumos, varētu samazināt rēķinu par elektrību un uzturēšanas izdevumiem un atjaunojot ielu segumus samazināt ikgadējos tēriņus uzturēšanai/bedrīšu lāpīšanai.

Paliek tikai jautājums, kāpēc Rīgas vadība visus šos gadus nav rīkojusies un vai turpmāk spēs pieņemt lēmumus, kas neļautu pilsētas transporta infrastruktūrai sabrukt, vai tomēr, jācer uz kādu, kas spēs šos lēmumus pieņemt Rīgas vietā?