Mobilā versija
+0.1°C
Antonija, Anta, Dzirkstīte
Trešdiena, 7. decembris, 2016
19. janvāris, 2015
Drukāt

Par Doņeckas teroristu atbalstīšanu aizdomās turamais apgalvo, ka DP policisti kratīšanas laikā viņu esot situši (6)

Foto-LETA/AFPFoto-LETA/AFP

Biedrības “GVD Baltija” dibinātājs Staņislavs Bukains, kura dzīvesvietā Drošības policija (DP) 16.janvārī veica kratīšanu aizdomās par Doņeckas teroristu atbalstīšanu, apgalvo, ka policisti kratīšanas laikā viņu esot situši.

Bukains laikrakstam “Vesti” apgalvojis, ka DP darbinieki, kuri ieradušies pie viņa veikt kratīšanu, sākotnēji viņam esot melojuši par ierašanās iemesliem – pēc zvana pie durvīm viesi viņam esot paziņojuši, ka pagalmā esot iebuktējuši viņa auto, tāpēc ieradušies uzrakstīt saskaņoto paziņojumu par ceļu satiksmes negadījumu. Bukains pa logu esot apskatījis savu auto, nekādus bojājumus tam nav ieraudzījis, tomēr durvis esot nolēmis atvērt.

Tajā brīdī viņam esot uzklupuši divi vīrieši. Bukains esot padomājis, ka viņu cenšas aplaupīt, tāpēc mēģinājis durvis aizspiest ciet, taču spēka samērs nav bijis vienāds un vīrieši viņu nogāzuši uz grīdas. Bukains sācis kliegt “Palīgā!”, un tikai tad vīrieši paziņojuši, ka ir no DP, turklāt telpā ienācis vēl viens cilvēks, kurš ar apliecību apliecinājis, ka ir īpaši svarīgu lietu izmeklētājs Aldis Višņevskis. Pēc Višņevska pavēles Bukains esot ar varu ievilkts dziļāk dzīvoklī un sākta tā pārmeklēšana.

Kratīšanas protokolā situācija, kuru Bukains raksturojis kā uzbrukumu un fizisku ietekmēšanu, esot raksturota kā bruņota pretošanās tiesībsargiem. Bukains atzinis, ka tiešām tobrīd viņa kabatā bijusi gāzes pistole, tomēr ierocis viņam esot bijis, jo viņš bieži saņemot draudus no nacionālistiski noskaņotām personām, turklāt viņš dzīvojot bēdīgā rajonā, kur uzbrukumi cilvēkiem neesot retums. “Tāpēc arī piektdienas rītā devos atvērt durvis ar ieroci pie sāniem. Gribēju noskaidrot, kas noticis ar mašīnu, bet rezultātā mani gulošu piekāva,” izteicies Bukains.

Pret Bukainu un viņa biedriem lieta sākta pēc trim pantiem – par publisku aicināšanu uz terorismu, par cilvēku vervēšanu terora aktu pastrādāšanai, kā arī par ieroču neatļautu iegādāšanos un glabāšanu. Viņš šīs apsūdzības neatzīst, jo uzskata, ka esot tikai nodarbojies ar humanitārās palīdzības vākšanu Doņeckas iedzīvotāju atbalstam.

Kratīšanas laikā viņam esot izņemta visa datortehnika, telefoni un zibatmiņas. “Ļoti nepieciešami advokāti mūsu tiesību aizstāvēšanai. Zvaniet 27104644!” sociālajos tīklos pēc kratīšanas rakstīja Bukains.

Kā ziņots, 16.janvārī DP Rīgā un Rīgas reģionā veica kratīšanas biedrības “GVD Baltija” juridiskajā un faktiskajā adresē, kā arī tās dibinātāja Bukaina un divu citu šīs biedrības biedru dzīvesvietās saistībā ar sākto kriminālprocesu par publisku aicinājumu uz terorismu.

Šīs kratīšanas veiktas kriminālprocesā, kas sākts saskaņā ar Krimināllikuma 88.2 pantu par publisku aicinājumu uz terorismu, Krimināllikuma 88.3 pantu par personas vervēšanu terora akta veikšanai un Krimināllikuma 233.panta 2.daļu par šaujamieroča iegādāšanos, glabāšanu un nēsāšanu bez attiecīgas atļaujas.

Vienlaicīgi DP veic tās rīcībā esošās informācijas pārbaudi par to, ka Bukains kopā ar diviem citiem biedrības “GVD Baltija” biedriem ir sniedzis atbalstu Benesam Aijo caur Igauniju un Somiju doties uz Krieviju ar mērķi nokļūt Austrumukrainā. Ņemot vērā izmeklēšanas intereses, DP no sīkākiem komentāriem pagaidām atturas.

LETA jau ziņoja, ka pērn, pamatojoties uz DP sniegtajām rekomendācijām, Rīgas pilsētas izpilddirektors Juris Radzevičs (GKR) aizliedza visus biedrības “GVD Baltija” plānotos pasākumus Rīgā. Šī organizācija pērn Rīgas mikrorajonos sarīkojusi pasākumus, kuru laikā tika vākti ziedojumi “humānās palīdzības sniegšanai Donbasam”.

DP jau bija paziņojusi, ka izvērtē, vai “GVD Baltija”, kas rīko ziedojumu vākšanu Ukrainas konfliktā cietušajiem, darbība atbilst Latvijas likumiem, jo publiski izskanējusī informācija liecina, ka šo ziedojumu vākšanas patiesais mērķis ir nevis atbalsta sniegšana cietušajiem civiliedzīvotājiem, bet gan kaujinieku grupējumiem, kas cīnās pret Ukrainas bruņotajiem spēkiem.

Iepriekš Rīgas rajonos notika organizācijas pasākumi, kas domē tika pieteikti ar mērķi “runāt ar cilvēkiem par jautājumiem, kas skar Latvijas attīstību un ekonomiku, nepieminot etniskos un vēstures jautājumus”, kā arī lai vāktu ziedojumus Ukrainas konfliktā cietušajiem bēgļiem. Šādi pasākumi dažādos rajonos tika pieteikti no 2014.gada 30.augusta. Pašvaldība šos pasākumus nebija tiesīga aizliegt, jo tie bija saskaņā ar normatīvajiem aktiem.

Pievienot komentāru

Komentāri (6)

  1. Koroč­ē…. Gestapo!

  2. Policija sita,sit un sitīs!

  3. Varēja būt arū trakāk.Beļģijā par aizdomām par terorismu šauj nost neprasot kā sauc.

  4. Laitinas prom uz Jaunkrieviju un atpakaļ neatgriežas! Šādiem tipiem vajadzētu aizliegt iebraukt arī ES. Muslimus no ES, kas devušies palīgā Islāma valstij, arī atpakaļ ES nelaidīšot. Vismaz tāda doma izteikta…

  5. Apgalvot viņš var jebko.Pat to ,ka Ukrainā teroristu nav.

  6. Ko tad gaidiija, ja pinas ar teroristiem, ka luugs atveert durvis, bet ja neveers tad vinji apgrieziizies un ies prom … ??? protams, ka noziedzniekus njem pie dziesmas ar speeku …

Draugiem Facebook Twitter Google+