Mobilā versija
+10.7°C
Gundars, Kurts, Knuts
Otrdiena, 26. septembris, 2017
14. septembris, 2017
Drukāt

Par Eiropas naudu skolosies citādi. 32 miljoni eiro – individuālajām kompetencēm (1)

Foto - Timurs SubhankulovsFoto - Timurs Subhankulovs

Plānots, ka skolas Eiropas finansējumu izmantos arī, lai vestu skolēnus mācību vizītēs uz uzņēmumiem.

Četrarpus gadu laikā plānots izlietot 32 miljonus eiro – lielākoties Eiropas sociālā fonda naudu –, lai skolās ieviestu daudzveidīgākas izglītošanās formas.

Šāds finansējums izglītībai atvēlēts projekta “Atbalsts izglītojamo individuālo kompetenču attīstībai” ietvaros. Paredzams, ka projektā iesaistīsies visas Latvijas pašvaldības un simtiem skolu.

Valsts izglītības satura centra (VISC) pārstāve, šā projekta vadītāja Liene Voroņenko stāsta: kaut arī 32 miljoni eiro šķiet gana daudz, ja to sadala starp visām pašvaldībām un simtiem skolu, summa nemaz tik liela vairs neliekas. Protams, lielās pašvaldības, kur vairāk skolēnu, saņems vairāk naudas. Piemēram, Rīgai tikuši 4,3 miljoni eiro, citām lielajām pilsētām ap pusmiljonu, bet mazākiem novadiem – pat mazāk par 10 tūkstošiem eiro. Tieši kurās skolās nonāks Eiropas finansējums, tas lielā mērā jau bijis vietējo varu ziņā.

Tomēr projekta nosacījumi atšķīrās lielām un mazām pašvaldībām. Piemēram, ja novadā ir tikai divas skolas, projektā jāiesaista abas. Ja trīs skolas, tad vismaz divas. Toties lielās pilsētas drīkstēja iesaistīt procentuāli mazāk skolu. Rīgai bija jāiesaista vismaz 15, tomēr izvēlētas 34 skolas.

Gan talantīgajiem, gan tiem, kam neveicas

Rīgas domes Izglītības, kultūras un sporta departamenta galvenā izglītības projektu vadītāja Kristīne Graudumniece skaidro, ka patlaban Latvijā darbojas vairāki Eiropas Savienības (ES) finansēti projekti, kas vērsti uz mācību sasniegumu uzlabošanu, un minētais ir tikai viens no tiem. Departaments raugoties, lai katra Rīgas skola piedalītos vismaz kādā no šiem projektiem. Par iespēju piedalīties projektā individuālo kompetenču attīstībai informēti visu Rīgas skolu, kurās mācās skolēni no 1. līdz 6. klasei, direktori. Jo projekts galvenokārt paredzēts sākumskolēnu kompetenču attīstībai. Daļa pasākumu gan paredzēti arī vecākiem skolēniem.

Skolas, kas vēlējās piedalīties projektā, iesniedza mācību plānus turpmākajiem diviem gadiem, kā arī norādīja, kādas mācīšanās grūtības ir skolēniem un ar kādiem pasākumiem varētu uzlabot mācību sasniegumus. Piedāvātajiem pasākumiem bija jābūt jauniem, iepriekš nebijušiem. Departaments nenoraidīja nevienas skolas pieteikumus, taču daļa skolu, izvērtējot savas iespējas un kapacitāti, pašas nolēmušas projektā tomēr nepiedalīties. K. Graudumniece uzsver, ka Rīgā pasākumi būs tādi, lai būtu interesanti un noderīgi gan tiem, kam mācības neveicas, gan talantīgajiem, gan “vidusslānim”. Piemēram, tematiskās darbnīcas, kas rosinātu dažādus skolēnus sadarboties savā starpā. “Tad viņi gan kopā attīstīsies, gan uzlabos savas sadarbības prasmes,” skaidro departamenta pārstāve.

L. Voroņenko uzsver, ka mērķis ir panākt, lai projekta laikā skolu kolektīvi dažādas izglītošanās formas jau sāktu “uztvert kā normālu procesu”, ko turpinātu, kad ES finansējums vairs nebūs pieejams. Tādējādi šis projekts papildina arī citu – galvenokārt ES finansēto – projektu, kura ietvaros tiek izstrādāts jaunais mācību saturs, kas pieprasīs arī jaunu izglītības metožu ieviešanu.

Apmaksās mācību ekskursijas

Kopumā Rīgas skolas grasās īstenot 842 dažādus pasākumus. Daļa no tiem paredzēti, lai uzlabotu mācību procesu – individuālas konsultācijas skolēniem, grupu darba organizēšana, praktiskas nodarbības, kurās skolēni eksperimentēs, pētīs un rakstīs projektu darbus, piedalīsies diskusiju klubos. No projekta finansējuma daļā skolu tiks apmaksāts arī skolotāja palīga darbs, kas nozīmē, ka stundās ar skolēniem strādās ne tikai pedagogs. Tieši pedagoga palīga algošana ir viens no dārgākajiem projekta pasākumiem, jo tad, ja palīgs strādā pilnu slodzi, gadā tas izmaksā 10 000 eiro. Otra pasākumu daļa plānota kā interešu izglītības nodarbības, liekot uzsvaru uz zinātni, tehnoloģijām un vidi. Interesanta ir arī iecere pagarināto grupu padarīt jēgpilnāku, to laikā piedāvājot izglītojošas nodarbības.

“Mācību un interešu izglītības nodarbībām būs jauna pieeja. Iecerēts, ka skolas sadarbosies ar nozaru asociācijām, tātad uzņēmumiem. Jau sāktas sarunas ar ķīmijas, farmācijas, mašīnbūves, elektrotehnikas, informācijas un komunikāciju tehnoloģiju uzņēmumu pārstāvjiem. Uzrunātas arī universitātes, kuru zinātniskie centri un laboratorijas varētu būt interesantas skolēniem. Uz uzņēmumiem, universitātēm, kā arī zinātņu centriem kā, piemēram, “Zinoo” un “AHAA”, skolēni dosies mācību vizītēs,” stāsta K. Graudumniece. Ja skolēni dosies mācību ekskursijās uz attāliem zinātnes centriem, tiks apmaksāts gan ceļš, gan ieejas biļete.

Finansējumu būs iespējams tērēt arī skolēnu nometnēm. Piemēram, Ķīmijas un farmācijas asociācija piedāvājusi rīkot vasaras nometni jaunajiem ķīmiķiem. Tāpat skolās tiks organizētas radošās darbnīcas. Mašīnbūves asociācija vedīšot uz skolām savu tehnobusu, kurā var vairāk uzzināt par mašīnbūves nozari. Plānoti arī konkursi, festivāli un izstādes, skolās tiks rīkotas robotikas dienas.

Cik daudz naudas tiks katrai no projektā iesaistītajām skolām, vēl nav zināms, jo finansējumu skolas saņems tad, kad plānotie pasākumi tiks īstenoti.

Kā mērīs sasniegumus?

Vai lauku skolas spējušas plānot tikpat daudzveidīgus pasākumus kā galvaspilsētas skolas? L. Voroņenko atbild: attālums no Rīgas nav šķērslis pilnvērtīgai dalībai projektā. Jo arī reģionos ir gan augstskolas, gan zinātnes centri, gan uzņēmumi, kas gatavi sadarboties. Projekta pārraugus gan priecē tas, ka skolas nebūt negrasās skolēnus tikai vadāt apkārt vai nodarbību vadīšanai aicināt ekspertus no malas. Uzņemties ko jaunu, piemēram, vadīt robotikas pulciņus, ir gatavi arī skolotāji. “Skolas sapratušas, ka ir jāinvestē savos skolotājos. Ja skolotājs iemācās darboties robotikā un turpmāk skolā vadīt šādus pulciņus, tas ir ilgtspējīgāk nekā uzaicināt speciālistus no malas,” skaidro VISC pārstāve. Ir gan bažas, ka daļai pedagogu varētu būt grūti iesaistīties projekta pasākumos, jo viņi jau tagad ir pārslogoti. Kā uzsver L. Voroņenko, piešķirtais finansējums nevar atrisināt visas skolu problēmas, taču tas ļaus “stiprināt skolu kolektīvus”. Iespējams, projekts parādīs, ka, piemēram, pedagoga palīga ieviešana būtiski uzlabo mācību sasniegumus un tad valsts vadītājiem būs jādomā, kur ņemt finansējumu, lai pedagoga palīgs kļūtu par ikdienu.

Kā notiks skolēnu sasniegumu mērīšana, lai novērtētu projekta ietekmi, pilnībā nav skaidrs. K. Graudumniece stāsta, ka projekta darbības laikā plānoti skolēnu mācību sasniegumu mērījumi. Svarīgi būs ne tik daudz sekmju vērtējumi kā skolēnu izaugsme. “Ja kādam vērtējums būs izaudzis no četrām līdz sešām ballēm, tas, iespējams, šim konkrētajam skolēnam būs liels sasniegums,” teic K. Graudumniece. “Ja bērnam, kas juties bezcerīgs fizikā vai ķīmijā, būs radusies interese par šīm jomām, tas arī būs sasniegums.” Savukārt L. Voroņenko atzīst, ka mērīt skolēnu sasniegumus sākumskolā nav tik vienkārši, jo šajā izglītības posmā nav centralizētu vērtējumu. Arī valsts līmeņa diagnosticējošie darbi tiek vērtēti katrā skolā atsevišķi, līdz ar to dati varētu nebūt salīdzināmi. Tomēr VISC pārstāve atzīst, ka ilgtermiņā gan šim, gan citiem ES finansētiem izglītības projektiem ir jānes augļi. Tāpēc izveidota tabula, kurā redzams, kuros projektos skolas iesaistījušās, cik bieži to skolēni ieņem augstas vietas mācību olimpiādēs un zinātniskās pētniecības darbu konferencēs. VISC uzmanīs, vai gadu gaitā projektos iesaistītajās skolās šādu skolēnu kļūs aizvien vairāk, kā arī to, vai uzlabosies skolu absolventu sasniegumi centralizētajos eksāmenos.

20170913204347_7735

Pievienot komentāru

Ludzā diennakts laikā likvidē trīs marihuānas audzētavasLikumsargi Ludzā diennakts laikā likvidējuši trīs marihuānas audzētavas, portāls LA.lv uzzināja Valsts policijā (VP).
Draugiem Facebook Twitter Google+