Mobilā versija
-4.0°C
Baiba, Barbara, Barba
Svētdiena, 4. decembris, 2016
25. septembris, 2015
Drukāt

Par emocionālo fonu un praktiskām interesēm. Saruna ar Andri Ameriku

Foto - Timurs SubhankulovsFoto - Timurs Subhankulovs

“Latvijas Avīzē” viesojās Rīgas domes priekšsēdētāja vietnieks, Rīgas brīvostas valdes priekšsēdētājs Andris Ameriks. Nesen bija lieli satraukumi, ka Krievija pretreakcijā uz Eiropas liktajām sankcijām varētu pieņemt politisku lēmumu ievērojami samazināt kravu apjomu vai pavisam pārtraukt transportēšanu caur Latvijas ostām, radot zaudējumus valsts budžetam.

– Amerika kungs, pēc “Latvijas dzelzceļa” prezidenta Magoņa aizturēšanas nācāt klajā ar brīdinājumu – Krievijas tranzītkravas caur brīvostu ies mazumā. Tās šurp pa dzelzceļu nesūtīšot. Bet tas, šķiet, nav piepildījies. Krievu puse aizbildinājās, ka būšot vien sliežu remontdarbi. Ko jūsu toreizējais vēstījums nozīmēja – ka nav dūmu bez uguns? Jo Krievijas politika patiešām ir piesaistīt kravas savām ostām, citiem atdodot atlikumu. Un vēstnieka Vešņakova izteikums ir – nesadarbojoties sliedes varot sarūsēt, kā sarūsējis naftas pārvads uz Ventspili.

– Dūmi reti kad ir bez uguns, un vienmēr ir bažas, ka ekonomika tiek jaukta ar politiku. Kravnesīgais sliežu virziens Latvijai ir uz Austrumiem, un tas jāapzinās. Tranzītkravu apkalpošana ir viens no mūsu ienākumiem ar augstu pievienoto vērtību. Ja ar politisku lēmumu šo virzienu slēdz, sliedes tiešām var sarūsēt. Kad diskusija pirmīt izlauzās publiskajā telpā, tai bija vairāki zemteksti. Pirmais – bēdīgie notikumi ar “LDz” prezidentu. Otrs – brīvostas valde ir cieši saistīta ar konkrētiem uzņēmējiem kravu pārkraušanā. Viņi bija saņēmuši informāciju, ka esot komanda – vagonus nekraut. Nepatīkamos jaunumus publiskoju es. Vēsture izspriedīs, vai iemesli bija politiski vai subjektīvi, bet pēc nedēļas no amata pazuda arī “Krievijas dzelzceļa” priekšnieks Jakuņins. Krievijai – neraksturīgi strauji. Man liekas, ka paši krievu uzņēmēji nebija gatavi, lai sliedes uz Latviju sarūsētu. Minerālmēslu transportēšana, piemēram, dubultojusies, un, lai cik lepni kaimiņvalsts pasaulei paziņotu, ka viņu ostas pilnā mērā gatavas apkalpot kravas no visas Krievijas, īstenībā tā nav. Tāpēc, ja šobrīd tika jaukta politika ar ekonomiku, tas nāks par sliktu arī pašiem krieviem.

– Ostai gada sākumā tīri labi veicās – bija pieaudzis kravu apgrozījums.

– Pēc astoņiem mēnešiem plusiņš ir par 0,3%. Esam noturējušies iepriekšējā līmenī, ko nevar teikt par kolēģiem citos Baltijas jūras krastos. Tallinā ir kritums par 20%. Rīgā nāk mazāk konteinerkravu. Uz Krieviju gan sankciju, gan rubļa kursa dēļ neved ne tik daudz būvmateriālu, ne sadzīves priekšmetu.

– Vai trauksme atcelta, ka Krievija ierobežo kravu pārvadāšanu caur Latvijas ostām?

– Nav atcelta. Rīga ir līdere pārkraušanā, ja neskaita trīs lielās krievu ostas Baltijā – Pēterburgu, Ustjlugu, Primorsku. Noturam pozīcijas, jo Krievija pasaules tirgum cenšas pārdot aizvien vairāk – galvenokārt izejvielas. Tranzītkoridors uz austrumiem, ieskaitot Kazahstānu, Baltkrieviju, mūsu ekonomikai ir ļoti būtisks. To arī no mūsu puses nevajadzētu ļodzīt ar urrāpatriotiskiem paziņojumiem, ka Krievijas kravas vairs nekrausim. Brīvostā ir prasmes un modernās tehnoloģijas, lai pārkrautu jebkādas tirgum nepieciešamas kravas. Tā ir mūsu priekšrocība. Negribētos piedzīvot, ka tam visam būtu jāstāv dīkā. Mēs strādājam, pelnām naudu. Uz katru pārkrauto tonnu pievienotā vērtība mērāma 3 līdz 10 eiro, un tas ir nozīmīgi Latvijas ekonomikai.

– Magoņa kungam esot bijusi plaša pazīšanās un uzticība Krievijas dzelzceļa transporta aprindās. Jums taču nav vienalga, kuru kandidātu rekomendēs iecelt viņa vietā.

– Tā kā kravas pa gaisu nelido, ostām galvenais sadarbības partneris vienmēr ir dzelzceļš. Tā ir svarīgākā piegādes asinsvadu sistēma, un no dzelzceļa vadības tālredzīgas rīcības ir atkarīgs, vai būs kravas un cik to būs.

Pievienot komentāru

Medību laikā sievietei iešauj kājā Sestdien Kurzemē medību laikā kāda sieviete guvusi šautu brūci kājā.
Draugiem Facebook Twitter Google+