Mobilā versija
+4.7°C
Guna, Judīte
Sestdiena, 10. decembris, 2016
20. augusts, 2012
Drukāt

Par faktoriem, kas veicinājuši ekonomisko izrāvienu

Foto-LETAFoto-LETA

Sabiedrībai derētu zināt, kādi faktori veicinājuši Latvijas ekonomikas izrāvienu gada otrajā ceturksnī

 

It kā vajadzētu sist plaukstas un skaļi gavilēt, jo Eiropas Savienības (ES) statistikas birojs “Eurostat” izplatījis informāciju: Latvijas ekonomika šī gada otrajā ceturksnī gada salīdzinājumā uzrādījusi straujāko izaugsmi starp visām ES dalībvalstīm. Nu beidzot arī kādā pozitīvu ciparu ailītē esam pirmie, nevis bārenīgi pastarīši un Eiropā nošņurkušākie nabadziņi, nu būs pamats atliekt sakņupušos plecus un izgāzt krūti, vai ne? Bet kas to deva – skaisto vēlmi pusceļā aptur pašmāju statistikas secinājums: mūsu valstī 34,4 procenti nodarbināto saņem par 200 latiem zemākas algas. Iztikas realitāti zinot, vairs ne mazākā prieka par izaugsmes izrāvienu. Un vai maz tāds patiesībā ir?… Kolhozu iekārtā dzīvojušo paaudze taču labi atceras – toreiz, lai pasaulei radītu iespaidu par sociālisma paradīzē plūstošajām piena upēm, padomju varas ideologi masu saziņas līdzekļiem lika daudzināt vislielāko izslaukuma kāpumu uzrādījušās lopkopes. Protams, laurus plūca tur, kur iepriekš no govs bija čurkstināta vien kazas tiesa. To nepieminot, tapa stāsti par darba varoņiem. Šīm ziņām gan ticēja tikai retais, jo veikalu plaukti kā bija, tā palika tukši – tur izlīda noklusējuma īlens.

ES statistikas birojs nevienu ideoloģiju neapkalpo, bet bezkaislīgā skaitļu valodā patiešām atspoguļo reālo situāciju. Taču nav “Eurostat” pienākumos apcerēt, cik dziļā bedrē Latviju bija iemetusi ekonomiskā krīzē, un speciālā atkāpē vēl paskaidrot, ka izrāviens no ļoti zema plaukta mēdz būt iespaidīgs uz spaidos mazāk cietušo fona. Detalizēti cilvēkiem apgaismot iekšzemes kopprodukta (IKP) pieauguma faktorus ir vistiešākais valdības struktūru pienākums. Turklāt cilvēkiem saprotamā izteiksmē un bez noklusējumiem izstāstot, cik droša ir nākamajam atspērienam sagatavotā laipiņa. Lai gan visas Latvijas valdības kopš neatkarības atjaunošanas sirgušas ar komunikācijas mazspēju, valsts attīstības labad varas krēslos sēdošajiem beidzot vajadzētu saņemties un šo kaiti pārvarēt. Cilvēki, kuru stoisko pacietību un siksnu savilkšanas prasmi tagad apbrīno daudzviet Eiropā, pelnījuši normālu ikdienas sarunu par valsts ekonomikas nākotni. Jau minētā trešā daļa nodarbināto vēlas zināt, kā vārdā knapinās ar mazajām algām un ko reāli viņiem, nevis bezkaislīgajai statistikai, gatavo rītdiena.

Labā ziņa ir tāda, ka cilvēki, kuri savu un bērnu nākotni redz Latvijā, vēlas sadarboties ar valsti – to, piemēram, jaušami apstiprināja trešais latgaliešu saiets pagājušajā nedēļā Rēzeknē. Līdztekus neizbēgamajiem sapņojumiem atšķirībā no diviem iepriekšējiem saietiem šogadējā ekonomiskajā sadaļā valdīja krietni lietišķāka un darboties rosinoša gaisotne. Gan pirmā Latgalē izdotā žurnāla “A 12” prezentācijā, gan uzrunās un sarunās skanēja labi sadzirdams zemteksts: pietiek sūroties, no gaušanās miltiem maizi neizcepsi, tāpēc esam noskaņoti veicināt sava novada uzplaukumu un gaidām valdības uzrādītus spēka pielikšanas punktus. Saietā dzirdēto varētu definēt kā pašapziņas līmeņa celšanos, un to lielākā vai mazākā mērā jūt viscaur Latvijā. Bet cilvēki ar augstu pašapziņu necieš pusvārdus un noklusējumus. Ņem, lūdzu, to vērā, mīļā valdība!

 

Pievienot komentāru

Draugiem Facebook Twitter Google+