Mobilā versija
-2.0°C
Alma, Annemarija
Sestdiena, 25. februāris, 2017
23. septembris, 2016
Drukāt

Gaiziņa nākotne: vai tiešām vislabāk dāvināt valstij? (5)

Foto - Ivars BušmanisFoto - Ivars Bušmanis

Piekrītu brīdinājumiem I. Apeles kundzei, ko izteikuši daudzi “Latvijas Avīzes” lasītāji 12. septembra “LA” publikācijas “Gaiziņa dāvinājums valstij – bezprecedenta gadījums” viedokļu sadaļā.

Ir ļoti jāpārdomā ideja dāvināt Gaiziņkalnu Latvijas valstij, jo Latvijas valsts ir ļoti nedroša šāda dāvinājuma saņēmēja un glabātāja. Paša Gaiziņkalna platība ir 0,7 ha. To nevar salīdzināt ar “Latvijas valsts mežu” dabas parka teritoriju Tērvetē – 1300 hekt­āriem – un Pokaiņu 500 hektāriem. Bet mums taču ir daudzi dabas objekti, kuru platība ir vēl mazāka: klintis, alas, avoti u. c. Kur tad slēpjas nelaime? Tā ir tajā apstāklī, ka tie nenodrošina dažādu izklaides objektu iekārtošanu (ko varētu arī saukt par šo objektu labiekārtošanu).

Esot pieņemts Madonas novada būvvaldes lēmums, ka dāvināmajai teritorijai jābūt vismaz 10 ha lielai? Bet 12. septembra “Latvijas Avīzē” dotajā uzziņā lasām, ka Ogrē dāvinātā teritorija bijusi 892 m2, Salienā dāvināts nekustamais īpašums 2265 m2 platībā u. c. Kā to saprast? Vai noteikumu veidotāji vispār zina, cik vienā hektārā ir kvadrātmetru? Vai dažādos lēmumos un noteikumos nav ieviesusies pārāk liela birokrātija, ko ir pēdējais laiks izmest?

Edgars Vimba

Pievienot komentāru

Komentāri (5)

  1. A čista filozõfiski? Atbildēt

    Valsts uzdāvina īpašniecei; tā atkal valstij – Gaiziņa riņķošana dabā. Nez vai pats Gaiziņš apzinās šīs utu spēles uz sava pakauša?

  2. īpašnieki cer, ka valsts uzcels jaunu skatu torni, un tad šie varēs uz SAVAS zemes likt tirgotāju būdiņas, viesu namus u.t.t.
    Proti – pelnīt ar nodokļu maksātāju rokām

  3. ak šie tūdaliņi Atbildēt

    vimba salidzina burkānus ar sliekām un nesaprot ar ko tie atšķiras, abi taču zemē.
    10 ha ir ar likumu noteiktā platiba aizsargājamās teritorijās(minists jau gan kā rudits likumpārkāpejs atrada kā likumu apiet) citā vietā darbojas citi likumi, un atiecigi citas platibas

  4. TIEŠI TĀ!!!

  5. Nevis nezināšana, bet cenšanās izspiest pēc iespējas lielāku teritoriju tūlītējai priHvatizācijai pēc dāvinājuma saņemšanas !!!

Lasītāju aptauja
Gata Šļūkas zīmējums
Gatis Šļūka. Meteņdienas tirdziņš

Šīs nedēļas nogalē daudzviet tiek svinēti Meteņi un rīkoti Meteņdienas tirdziņi. Meteņi ir seni latviešu pavasara gaidīšanas svētki. Līvu apdzīvotajos novados un Rīgā šie svētki tika saukti par vastlāvjiem. Lietuvieši to sauc par “užgavenes”, igauņi par “vastlapäev”. Krieviem un citām ortodoksās kristietības tautām šie svētki pazīstami kā masļeņica. Citur Eiropā un Amerikā šie svētki sakrīt ar karnevālu laiku un tiek dēvēti par “trekno otrdienu” vai “pankūku dienu”. Tradicionālie svētku ēdieni Meteņos bija cūkas galva un plāceņi. Apaļie plāceņi un pankūkas daudzām tautām ir kā saules simbols, jo šajos svētkos cilvēki sveic sauli pēc ziemas.

Kā jūs rīkotos, ja Latvija piedzīvotu militāru uzbrukumu?
Gunārs Nāgels: Matemātika vai Математика (9)Latviešu valoda ir vienīgā valsts valoda Latvijā. To pārliecinoši apliecinājām ar referendumu 2012. gadā. Mūsu valodas “izredzēto vietu” apliecina šī gada sākuma ažiotāža
Draugiem Facebook Twitter Google+