Mobilā versija
+11.5°C
Viesturs, Viestards, Kitija
Trešdiena, 28. jūnijs, 2017
23. septembris, 2016
Drukāt

Gaiziņa nākotne: vai tiešām vislabāk dāvināt valstij? (5)

Foto - Ivars BušmanisFoto - Ivars Bušmanis

Piekrītu brīdinājumiem I. Apeles kundzei, ko izteikuši daudzi “Latvijas Avīzes” lasītāji 12. septembra “LA” publikācijas “Gaiziņa dāvinājums valstij – bezprecedenta gadījums” viedokļu sadaļā.

Ir ļoti jāpārdomā ideja dāvināt Gaiziņkalnu Latvijas valstij, jo Latvijas valsts ir ļoti nedroša šāda dāvinājuma saņēmēja un glabātāja. Paša Gaiziņkalna platība ir 0,7 ha. To nevar salīdzināt ar “Latvijas valsts mežu” dabas parka teritoriju Tērvetē – 1300 hekt­āriem – un Pokaiņu 500 hektāriem. Bet mums taču ir daudzi dabas objekti, kuru platība ir vēl mazāka: klintis, alas, avoti u. c. Kur tad slēpjas nelaime? Tā ir tajā apstāklī, ka tie nenodrošina dažādu izklaides objektu iekārtošanu (ko varētu arī saukt par šo objektu labiekārtošanu).

Esot pieņemts Madonas novada būvvaldes lēmums, ka dāvināmajai teritorijai jābūt vismaz 10 ha lielai? Bet 12. septembra “Latvijas Avīzē” dotajā uzziņā lasām, ka Ogrē dāvinātā teritorija bijusi 892 m2, Salienā dāvināts nekustamais īpašums 2265 m2 platībā u. c. Kā to saprast? Vai noteikumu veidotāji vispār zina, cik vienā hektārā ir kvadrātmetru? Vai dažādos lēmumos un noteikumos nav ieviesusies pārāk liela birokrātija, ko ir pēdējais laiks izmest?

Edgars Vimba

Pievienot komentāru

Komentāri (5)

  1. A čista filozõfiski? Atbildēt

    Valsts uzdāvina īpašniecei; tā atkal valstij – Gaiziņa riņķošana dabā. Nez vai pats Gaiziņš apzinās šīs utu spēles uz sava pakauša?

  2. īpašnieki cer, ka valsts uzcels jaunu skatu torni, un tad šie varēs uz SAVAS zemes likt tirgotāju būdiņas, viesu namus u.t.t.
    Proti – pelnīt ar nodokļu maksātāju rokām

  3. ak šie tūdaliņi Atbildēt

    vimba salidzina burkānus ar sliekām un nesaprot ar ko tie atšķiras, abi taču zemē.
    10 ha ir ar likumu noteiktā platiba aizsargājamās teritorijās(minists jau gan kā rudits likumpārkāpejs atrada kā likumu apiet) citā vietā darbojas citi likumi, un atiecigi citas platibas

  4. TIEŠI TĀ!!!

  5. Nevis nezināšana, bet cenšanās izspiest pēc iespējas lielāku teritoriju tūlītējai priHvatizācijai pēc dāvinājuma saņemšanas !!!

Māris Antonevičs: Pirmais eksāmens KNAB vadītājam. Pagaidām teorētisks... (11)Par "oligarhu sarunām" vairāk taisnošanās nekā pārliecības par rīcību.
Lasītāju aptauja
Ērika Oša zīmējums
Ēriks Ošs. Pie domes durvīm manītas lāča pēdas

Vakar Daugavpils pilsētas domes priekšsēdētāja amatā ievēlēts partijas “Saskaņa” saraksta līderis Andrejs Elksniņš. Arī Rēzeknes pilsētas domes priekšsēdētāja amatā atkārtoti ievēlēts “Saskaņas” saraksta līderis Aleksandrs Bartaševičs. Līdz ar to šobrīd “Saskaņa” nonākusi pie abu Latvijas lielāko pilsētu – Rīgas un Daugavpils, kā arī Rēzeknes vadības grožiem. Jūrmalā “Saskaņa” veido koalīciju ar ZZS.

Partija “Saskaņa” maksimāli izmantojusi to, ka atrodas opozīcijā un nepiedalās valsts pārvaldē, tādēļ partijas nākšana pie varas lielākajās Latvijas pilsētās ir likumsakarīga, šādu viedokli aģentūrai LETA paudis politologs Filips Rajevskis. Viņš gan to neuztver kā nopietnu atspēriena punktu gaidāmajās Saeimas vēlēšanās: “”Saskaņa” ir bijusi ļoti konsekventa, jo nelauž līgumu ar partiju “Vienotā Krievija”, aktīvi uzstāj uz attiecībām ar Krieviju un nemainīgi negatīvi attiecas pret Latvijas līdzdalību NATO. Šī būs tā robeža, kas “Saskaņai” kā kreisajiem neļaus pilnīgi izpausties, jo, lai gan cilvēkiem varētu patikt kaut kādi ideoloģiski punkti viņu programmā, tomēr nedomāju, ka vairākums cilvēku ir tik prokrieviski orientēti.”

Ko sagaidāt pēc noklausīto oligarhu sarunu publicēšanas?
Juris Jansons: Valodu lielu dara cilvēki (4)Man ir patiess gods būt starp tiem dažiem miljoniem, kuri var domāt, runāt un klausīties latviešu valodā.
Juris Lorencs: Globālo sasilšanu gaidot (6)Cīņā par zaļajām idejām aktīvi līdzdarbojas arī dažādu interešu lobiji
Draugiem Facebook Twitter Google+