×
Mobilā versija
Brīdinājums +19.2°C
Ilvija, Marlēna, Ziedone
Ceturtdiena, 24. maijs, 2018
23. septembris, 2016
Drukāt

Gaiziņa nākotne: vai tiešām vislabāk dāvināt valstij? (5)

Foto - Ivars BušmanisFoto - Ivars Bušmanis

Piekrītu brīdinājumiem I. Apeles kundzei, ko izteikuši daudzi “Latvijas Avīzes” lasītāji 12. septembra “LA” publikācijas “Gaiziņa dāvinājums valstij – bezprecedenta gadījums” viedokļu sadaļā.

Ir ļoti jāpārdomā ideja dāvināt Gaiziņkalnu Latvijas valstij, jo Latvijas valsts ir ļoti nedroša šāda dāvinājuma saņēmēja un glabātāja. Paša Gaiziņkalna platība ir 0,7 ha. To nevar salīdzināt ar “Latvijas valsts mežu” dabas parka teritoriju Tērvetē – 1300 hekt­āriem – un Pokaiņu 500 hektāriem. Bet mums taču ir daudzi dabas objekti, kuru platība ir vēl mazāka: klintis, alas, avoti u. c. Kur tad slēpjas nelaime? Tā ir tajā apstāklī, ka tie nenodrošina dažādu izklaides objektu iekārtošanu (ko varētu arī saukt par šo objektu labiekārtošanu).

Esot pieņemts Madonas novada būvvaldes lēmums, ka dāvināmajai teritorijai jābūt vismaz 10 ha lielai? Bet 12. septembra “Latvijas Avīzē” dotajā uzziņā lasām, ka Ogrē dāvinātā teritorija bijusi 892 m2, Salienā dāvināts nekustamais īpašums 2265 m2 platībā u. c. Kā to saprast? Vai noteikumu veidotāji vispār zina, cik vienā hektārā ir kvadrātmetru? Vai dažādos lēmumos un noteikumos nav ieviesusies pārāk liela birokrātija, ko ir pēdējais laiks izmest?

Edgars Vimba

Pievienot komentāru

Komentāri (5)

  1. A čista filozõfiski? Atbildēt

    Valsts uzdāvina īpašniecei; tā atkal valstij – Gaiziņa riņķošana dabā. Nez vai pats Gaiziņš apzinās šīs utu spēles uz sava pakauša?

  2. īpašnieki cer, ka valsts uzcels jaunu skatu torni, un tad šie varēs uz SAVAS zemes likt tirgotāju būdiņas, viesu namus u.t.t.
    Proti – pelnīt ar nodokļu maksātāju rokām

  3. ak šie tūdaliņi Atbildēt

    vimba salidzina burkānus ar sliekām un nesaprot ar ko tie atšķiras, abi taču zemē.
    10 ha ir ar likumu noteiktā platiba aizsargājamās teritorijās(minists jau gan kā rudits likumpārkāpejs atrada kā likumu apiet) citā vietā darbojas citi likumi, un atiecigi citas platibas

  4. TIEŠI TĀ!!!

  5. Nevis nezināšana, bet cenšanās izspiest pēc iespējas lielāku teritoriju tūlītējai priHvatizācijai pēc dāvinājuma saņemšanas !!!

Lasītāju aptauja
Gata Šļūkas zīmējums
Gatis Šļūka. Vai sāksies datu plūdi?

No 25. maija Eiropas Savienības valstīs tiek piemērota ES Vispārīgā datu aizsardzības regula. Lai gan tā stājās spēkā jau pirms diviem gadiem, tomēr Latvijas valsts institūcijas nav steigušās regulu saskaņot ar mūsu valsts normatīvajiem dokumentiem. Tieslietu ministrija Saeimā iesniegusi jaunu Personas datu apstrādes likuma projektu, ar kuru paredzēts aizvietot patlaban spēkā esošo Fizisko personu datu aizsardzības likumu. Taču likumprojekts patlaban tiek skatīts Saeimas Juridiskajā komisijā tikai pirms otrā lasījuma un līdz 25. maijam galīgajā lasījumā to nepaspēs pieņemt. Arī daudzas iestādes un uzņēmumi atzinuši, ka nav gatavi regulas ieviešanai. Uzņēmēji uztraucas, piemēram, par regulas nosacījumiem, ka uzraugi no 25. maija varot ierasties ikvienā uzņēmumā un iestādē un pieprasīt parādīt, kādā veidā tiek ievērota Vispārīgā datu aizsardzības regula, arī tad, ja nav nevienas sūdzības vai aizdomu par datu noplūdi vai nozaudēšanu.

Vai baidāties, ka sausais pavasaris ietekmēs jūsu dārza ražu?
Draugiem Facebook Twitter Google+