Mobilā versija
+2.0°C
Sabīne, Sarma, Klaudijs
Pirmdiena, 5. decembris, 2016
1. jūlijs, 2013
Drukāt

Par ganu kolhozā

Foto - LETAFoto - LETA

Aizgāju pensijā 2002. gadā kā daudzbērnu tēvs no 57 gadu vecuma. Mans darba stāžs – 51 gads un trīs mēneši. Vienā vietā nostrādāju 43,3 gadus – alga bija 500 lati mēnesī, pensija tagad – 245,80 lati. Trīs meitas vēl mācās, jāmaksā par mājas apkuri, elektrību, zemes nomu, apdrošināšanu utt. Kā lai iztiek?

Vienkārši eksistē – ne dzīvs, ne miris… 
Sāku strādāt 1957. gadā, kad man bija 12 gadi – gāju ganos no pieciem rītā līdz septiņiem vakarā, bez brīvdienām. Darba stāžā to neieskaita, jo esot mācījies skolā. No Labklājības ministrijas Sociālās apdrošināšanas departamenta saņēmu atbildi, ka kolhoza biedrs varēja skaitīties no 16 gadiem, bet es esot bijis par mazu. Kā tad varēja maksāt, ja neesi kolhoza biedrs? Nesaprotu, kur te taisnība – labklājības ministres vīrs esot strādājis piecos darbos (iznāk, ka pa vienai dienai nedēļā katrā darbā) un nu saņemot 1400 latu pensiju…
 Staņislavs Rutka Jelgavā

 

Valsts sociālās apdrošināšanas aģentūras Pensiju metodiskās vadības daļas vecākā eksperte Ināra Ļuta skaidro, ka personas, kuras strādājušas kolhozā, nebūdamas tā biedri vai nesasniedzot 16 gadu vecumu, var veidot apdrošināšanas periodu, ja tas pierādīts ar dokumentiem, kuros ir informācija par darbu šajā laikā.

Apdrošināšanas periodu tādā gadījumā nosaka, ņemot vērā vai nu nostrādāto dienu skaitu gadā vai mēnešus, kuros reģistrētas izstrādes dienas vai uzrādīts atalgojums. Ja dokumentā ir uzrādītas nostrādāto cilvēkdienu vai darbā ierašanās dienu skaits, apdrošināšanas perioda ilgumu šajā laikā veido šo dienu skaits. Ja, piemēram, kolhoznieka darba grāmatiņā ir norādīts, ka personai 1957. gadā, kad bija 12 gadi, ir reģistrētas 62 cilvēkdienas, apdrošināšanas periodu veido divi mēneši un divas dienas.

 

Pievienot komentāru

Draugiem Facebook Twitter Google+