“Peļņas pieaugums ir tiešs rezultāts apgrozījuma pieaugumam un īstenotajai investīciju un efektivitātes paaugstināšanas programmai,” stāsta “VG Kvadra Pak” valdes loceklis Roberts Vasiļevskis.
“Peļņas pieaugums ir tiešs rezultāts apgrozījuma pieaugumam un īstenotajai investīciju un efektivitātes paaugstināšanas programmai,” stāsta “VG Kvadra Pak” valdes loceklis Roberts Vasiļevskis.
Foto – Dainis Bušmanis

Pār iepakojuma nozari savelkas mākoņi
 0

Autores: Indra Lazdiņa, Dace Skreija/Lursoft

Reklāma
Reklāma
VIDEO. Kāpēc gurķus tin plēvē? Atbilde tevi pārsteigs
NATO admirālis atklāj, vai ir pazīmes, ka Krievija tuvākajā laikā plāno iebrukt kādā no NATO valstīm
Veselam
8 veidi, kā bērnu izaudzināt par potenciālo psihoterapeita pacientu 13
Lasīt citas ziņas

Tas, ka Latvijā ir spēcīga poligrāfijas nozare, nosaka arī to, ka, piemēram, iepakojuma vairumtirgotāji vairāk specializējas polimēra iepakojuma piegādēs klientiem.

No Latvijas iespiedindustrijas pērn apgrozītiem 336 milj. eiro iepakojums un etiķetes kopējā produktu portfelī veidoja ap 40% un ir lielākā un līdz šim viena no straujāk augošām industrijas produktu grupām, liecina biedrības “Latvijas Poligrāfijas uzņēmumu asociācija” (LPUA) informācija. Tomēr šā gada pirmajā pusgadā papīra un papīra izstrādājumu ražošana, salīdzinot ar iepriekšējā gada attiecīgo periodu, samazinās, liecina Centrālās statistikas pārvaldes dati. Lai gan vēl esot par agru vērtēt 2014. gada rezultātus, Latvijas Iepakojuma asociācijas (LIA) vadītāja Iveta Krauja pieļauj nozares produkcijas eksporta un importa apjomu svārstības drīzāk uz neliela krituma pusi. Starp vadošajiem poligrāfijas nozares iepakojuma un etiķešu ražotājiem jāmin “Stora Enso Packaging”, “VG Kvadra Pak”, “Liepājas papīrs”, “Dizaina un poligrāfijas nams”, “Impaks”.

Pelna un investē


CITI ŠOBRĪD LASA

Iepriekšējais gads iepakojuma un etiķešu ražotājiem kopumā bija daudz veiksmīgāks nekā vairāki gadi pirms tam – līdzīgi kā valsts tautsaimniecībā, saka I. Krauja. To apliecina arī uzņēmumu finanšu rezultāti. Viens no nozares līderiem – “VG Kvadra Pak” pērn palielināja eksporta apjomu uz Ziemeļval­stīm un Krieviju, tādējādi audzējot apgrozījumu par 16,5% līdz 14,29 milj. eiro un būtiski palielinot peļņu līdz 1,4 milj. eiro. “Peļņas pieaugums ir tiešs rezultāts apgrozījuma pieaugumam un īstenotajai investīciju un efektivitātes paaugstināšanas programmai,” stāsta “VG Kvadra Pak” valdes loceklis Roberts Vasiļevskis.

Nedaudz apjomus audzējis arī otrs nozares līderis – a/s “Liepājas papīrs”, tomēr peļņa ir sarukusi. “Pamats stabilitātei – pieaugumam – ir nostiprināšanās eksporta tirgos, eksporta apjoma pieaugums, kas šajā gadā turpinās. Ražošanas un pārdošanas apjomi eksportā varētu pieaugt straujāk, ja būtu agrākais banku kreditēšanas atbalsts, kas ir mainījies, un valsts mērķtiecīgāk sniegtu atbalstu jaunu tirgu apgūšanā, izmantojot LIAA (Latvijas Investīciju un attīstības aģentūras) un Ārlietu ministrijas resursus, kā arī Ekonomikas ministrija mērķtiecīgāk veidotu savas programmas struktūrfondu apgūšanai, kas šobrīd zaudējušas efektu un palikušas smagas to apgūšanā,” skaidro a/s “Liepājas papīrs” prezidents Jānis Vilnītis.

Pērn palielinājās gan eksporta, gan importa iepakojuma apjomi, tas savukārt saistīts galvenokārt ar izejmateriālu ievešanu daudzveidīga iepakojuma izgatavošanai, skaidro I. Krauja. Tomēr importētajā klāstā savu daļu aizņem arī jau gatavi iepakojumi, jo, lai arī Latvijas ražotāji investē attīstībā, pagaidām Latvijā atsevišķu mūsdienīgu iepakojuma veidu ražošanai vēl nav atbilstošas tehnoloģiskas bāzes. “Pēdējos gados “VG Kvadra Pak” uzņēmumā veikusi investīcijas vairāku miljonu eiro apmērā – gan iekārtās, gan infrastruktūrā. 2013. gadā uzsākām darbu ar jaunu štancēšanas iekārtu, kura ir modernākā pasaulē. Kā arī investējām papildus līmēšanas iekārtās. Nākamā gada investīciju plāns vēl ir izstrādes procesā, bet kopumā tas būs vērsts uz efektivitātes palielināšanu,” stāsta R. Vasiļevskis. Savukārt J. Vilnītis cer, ka jau vistuvākajā laikā a/s “Liepājas papīrs” tiks ieviesta ražošanā jauna, pilnībā digitalizēta ātrgaitas drukas iekārta, kas paredzēta mazām un vidējām tirāžām un atbilstu šī brīža tirgus tendencēm. 2013. un 2014. gada mijā uzņēmums investējis ražošanas modernizācijā un attīstībā ap 0,45 milj. eiro. Šogad investīcijas netiek plānotas, kas saistīts ar struktūrfondu neesamību ražošanas attīstībai un banku pārlieku lielo piesardzību.

Reklāma
Reklāma

Saņem balvas


Šobrīd apgriezienus uzņem Nacionālais konkurss “Labākais iepakojums Latvijā 2014”, ko organizē LIA un kas notiek jau astoņpa­dsmito reizi. Nacionālais konkurss parāda vietējo uzņēmēju iespējas, bet Pasaules iepakojuma organizācijas starptautiskajā konkursā “WorldStar for Packaging” saņemtās balvas – augsto novērtējumu pasaulē. Piemēram, pērnā gada nogalē pārtikas produktu grupā balva tika piešķirta par šokolādes konfekšu kārbu “Fazer Travel Trade” sēriju, ko izgatavojusi a/s “VG Kvadra Pak”.

Starp vietējā iepakojuma un etiķešu ražotāju klientiem var minēt vir­kni vietējo flagmaņu: “Latvijas balzams”, “Laima”, zivju konservu, piena produktu ražotājus, tomēr skati vairāk tiek vērsti uz lielajiem eksporta tirgiem. Latvijas nacionālā īpatnība ir tā, ka mums ir diezgan daudz mazo un vidējo ražotāju, attiecīgi arī pieprasījums pēc iepakojuma ir sadrumstalots – nepieciešama liela daudzveidība, bet samērā mazos daudzumos, nelielās tirāžās – dažreiz pat tikai daži simti, kas savukārt nav īpaši izdevīgi iepakojuma izgatavotājam, tāpēc gatavais iepakojums sanāk dārgs produkta ražotājam, norāda LIA vadītāja 
I. Krauja.

Tomēr tas, ka Latvijā ir spēcīga poligrāfijas nozare, nosaka arī to, ka, piemēram, iepakojuma vairumtirgotāji vairāk specializējas polimēra iepakojuma piegādēs klientiem, piedāvājot arī dažādus kompleksus risinājumus. Iepakojuma izvēlē korelē divas tendences, no vienas puses, tā ir klienta vēlme izcelties uz pārējo fona, būt oriģināliem, no otras – ekonomiskie apsvērumi. Klienti izvēlas iepakojumu, kas ir lētāks, bet piesaista uzmanību, piemēram, pārtikas produktiem tās ir dažādas daudzslāņainas plēves, stāsta iepakojuma vairumtirdzniecības SIA “PTC” valdes loceklis Inārs Kučāns.

Nestabilitātes sajūta


Negatīvo ģeopolitisko procesu ietekmē arī pār poligrāfijas nozari šogad sāk savilkties draudīgi mākoņi. Lai gan visas poligrāfijas nozares eksports uz Krieviju svārstās ap 12 – 13%, kas nav daudz, nozari papildus negatīvi ietekmēs netiešais eksports uz kaimiņvalsti.

Tā kā virknei pārtikas uzņēmumu šobrīd ceļš uz Krieviju ir slēgts, no tā cieš arī etiķešu un iepakojuma ražotāji un nozare kopumā. Negatīvi mūsu ražotājus ietekmē valūtas kursa svārstības, rubļa vērtība samazinās, skaidro PLUA izpilddirektore Ieva Bečere. “VG Kvadra Pak” valdes loceklis R. Vasiļevskis atzīst, ka arī šogad uzņēmums sākotnēji plānoja apgrozījuma pieaugumu, diemžēl šobrīd finanšu prognozes šim gadam ir samazinātas un apgrozījums tiek plānots nedaudz zem iepriekšējā gada rādītājiem.

A/s “Liepājas papīrs” kaimiņvalstis ir nozīmīgi eksporta tirgi, taču tas, ka Krievijas tirgus daļa mazliet sarūkot, esot mērķtiecīgi virzīts process, paaugstinot cenu, tātad samazinot konkurētspēju un meklējot un arī atrodot jaunus tirgus Rietumeiropā, skaidro J. Vilnītis. “Ģeopolitiskā situācija tieši neietekmē, bet pastarpināti gan, jo ir radusies nestabilitātes, neprognozējamības sajūta, kas ietekmē jaunu klientu meklēšanu un darbu ar esošajiem,” piebilst 
J. Vilnītis.

“Krievijas ietekme visus vienlīdz neskars, bet kopumā ietekme nav vērtējama kā izteikti kritiska. Nozares uzņēmumiem pieprasījuma korekciju ir jāspēj absorbēt. Tas, protams, pavērsīs skatus citu tirgu virzienā, ko apgūt izdosies vien vairāku gadu garumā. Tomēr jāņem vērā, ka šādas pārmaiņas vienmēr rada labas biznesa iespējas nišas ražotājiem, kas ir krīzes rūdīti – elastīgi. Pagaidām arī sankciju ietekme makroekonomikas mērogos ir neliela, kas šobrīd pārmērīgus riskus nerada. Bet ir jāveido krīzes plāni un jāaktivizē darbība risku mazināšanai,” secina SEB bankas ekonomists Dainis Gašpuitis.

Tas, vai izmaiņas Krievijas tirgū noteiks katra konkrēta uzņēmuma dzīvotspēju, ir atkarīgs no daudziem faktoriem, piemēram, no vadības prasmes pielāgoties jaunajai situācijai, veikt izmaksu pārskatīšanu, atrast jaunus tirgus, vai uzņēmumam ir uzkrājumi, cik liels ir kredītsaistību apjoms, cik finansiāli spēcīgi ir īpašnieki u.tml. Tātad ir neskaitāmi faktori, kas nosaka katra uzņēmuma izredzes, kā dēļ arī nākotnē redzēsim dažādus – gan veiksmes, gan bēdu – stāstus jebkurā nozarē, skaidro D. Gašpuitis. Poligrāfijas nozare kopumā visai veiksmīgi darbojas ziemeļvalstu tirgos, kur konkurējam ar labu cenu un augstu kvalitāti. Tas pierāda, ka potenciāls jauniem tirgiem ir, jāaktivizējas to apguvei.