Liāna Langa: Par interjeru tālrādē 5

Dažādu televīzijas studiju iekārtojumi tiek pakārtoti raidījuma mērķiem un liecina par to iekārtojuma un raidījuma autoru gaumi un izpratni par to, kas tiek vēstīts skatītājiem.

Reklāma
Reklāma
Krievija uzbrūk Ukrainai ar “brīnumieroci”. Ar to varētu tikt galā tikai F-16 144
TV24
“Viņi ir gatavi uz visādām neģēlībām.” Kas mudinātu Putinu pieņemt lēmumu uzbrukt NATO?
Veselam
Neviens to pat nenojauta – pasaulē populāros kosmētikas produktos vēzi izraisošas ķīmiskas vielas 800 reižu pārsniedz normu 42
Lasīt citas ziņas

Ierasti diskusiju raidījumu studijas iekārtotas askētiski tā, lai skatītāju uzmanība būtu maksimāli pievērsta runātājiem un fonā nekas nenovērstu uzmanību no viņiem, jo dalībnieku teiktais arī ir būtiskākais raidījuma satura veidotājs. Lielo pasaules televīziju diskusiju raidījumu studijas, piemēram, BBC, CNN, ir funkcionāli askētiskas, arī Latvijā tā ir gan “Skatā no malas”, gan “1:1” un citos. Televīzijas laiks ir ļoti dārgs, un TV diskusijas, īpaši tiešraidē, no dalībniekiem paģēr spēju mobilizēties, koncentrētā veidā pēc iespējas artikulēti pateikt vēlamo, ātri reaģēt uz vadītāja jautājumiem… ar vārdu sakot, būt kā atsperei, tādēļ sēdēšana visbiežāk ir uz cietiem krēsliem vai tribīnes soliem kā “Sastrēgumstundā”, jo TV studija nav nekāda komforta zona.

“100 g kultūras” abu studiju iekārtojumi skatītājiem signalizē par mākslas un intelekta klātbūtni sarunu telpā. Pirmā šā raidījuma studija bija aizkustinoši līdzīga mākslas studenta mansarda istabai – puķainas tapetes, vecmāmiņas grāmatu etažere, pie sienas piesprausts aktuāla kultūras notikuma plakāts, omulīga tējkanna un jaunākā kultūras periodika un grāmatas uz galda. Tad kultūras raidījuma izskats mainījās, un tagad studija ir elegantāka, bet ceturtdienas diskusijās tām atvēlētā vieta ir funkcionāla un tur nav nekā lieka.

CITI ŠOBRĪD LASA

Jāņa Dombura vadītais “Kas notiek Latvijā” savulaik bija aktuālākais un gaidītākais diskusiju raidījums desmit gadu garumā. Tas atstājis vērtīgu nospiedumu Latvijas TV pieredzē, jo uzstādījis jaunu kvalitātes latiņu TV diskusijas žanrā, tādēļ ziņu par Jāņa Dombura atgriešanos ēterā ar “Dombura studiju” LNT uztvēru ar pozitīvām cerībām, vienīgi mazliet mulsināja, ka šī atgriešanās notiek pusgadu pirms Saeimas vēlēšanām. Izdarīt secinājumus par “Dombura studijas” saturu un tendencēm pēc diviem raidījumiem noteikti ir pāragri, savukārt par studijas iekārtojumu iespējams runāt jau tagad. Ko Latvijas skatītājam signalizē pompozi bagātais “Dombura studijas” iekārtojums?

Uz ovāla, musturota arābu stila paklāja gruntīgs galds ar kristāla karafi un glāzēm uz sidrabotas paplātītes. Virs studijas viesu galvām mirguļo lustra. Ādas kluba krēsli mudina laiski atlaisties ar avīzi vai grāmatu rokā. Smēķēt TV ir aizliegts, bet nudien prasās, lai telpā uzvirmotu dārgas, smaržīgas pīpes tabakas vai cigāra dūms… Fonā plaukti ar grāmatām, bet raidījuma laikā neviena netiek pat atšķirta, lai, piemēram, sameklētu kādu trāpīgu, sarunai vajadzīgu citātu. Angļu džentlmeņu klubs, kurā reizi nedēļā satikt biedrus un pārrunāt svarīgo? Bet iekļūšana šādos klubos maksā ļoti dārgi, un tajos visai nedemokrātiski kurš katrs netiek uzņemts ar atplestām rokām, pat ja džentlmenis par biedra karti var samaksāt dubultā. Un vispār, kāpēc Latvijā jākopē šādu klubu telpas, kāds tam sakars ar diskusiju televīzijā? Kluba telpas nav caurstaigājamā istaba, savukārt TV studija tāda ir noteikti.

Pirmā raidījuma laikā sociālajos tīklos par Dombura studijas iekārtojumu izcēlās viedokļu sadursmes, vieni par to priecājās, publiski aplaudējot dārgajam studijas iekārtojumam, citi to raksturoja kā Brežņeva laiku pulkveža atraitnes cienīgu gaumes izpaudumu, vēl citi pieprasīja ziemeļnieciski askētisku, pret TV skatītājiem pieklājīgu studijas telpu kā skandināvu televīzijās un šo interjeru dēvēja par noskatītu no itāļu un krievu filmām par mafiju, bet viena daļa šaubījās, vai vienkāršās tautas pārstāvji šādā studijā jutīsies normāli, bet laikam taču tā dēvētās parastās tautas pārstāvji raidījumā nav paredzēti.

Diemžēl pagaidām Latvija vēl arvien ir viena no ES nabadzīgākajām valstīm, no kuras uz bagātākām valstīm turpina aizbraukt cilvēki darba meklējumos. Tādēļ no morāles un ētikas viedokļa “turīguma bravūra” televīzijas studijā, ar kuru mēģina atstāt iespaidu uz skatītāju, dzenot viņu nabadzības kompleksos, nav vēlama. Raidījumā taču plānots pārrunāt aktuālos notikumus Latvijā, nevis vēlēšanu gada saspringtajā gaisotnē mums atrādīt daudzos Latvijas miljonārus šo kungu nereti visai diskutablo gaumi atainojošā interjerā, vai ne?