×
Mobilā versija
+11.7°C
Visvaldis, Nameda, Ritvaldis
Otrdiena, 24. aprīlis, 2018
17. aprīlis, 2018
Drukāt

Par izglītības reformām bažas arī pašam Šadurskim (18)

Foto - Ieva Čīka/LETAFoto - Ieva Čīka/LETA

Izglītības un zinātnes ministrs Kārlis Šadurskis

Formāla saruna, kurā nekādi risinājumi nav rasti un katra puse palikusi pie savām domām: tā varētu raksturot Latvijas Pašvaldību savienības (LPS) domes otrdienas tikšanos ar izglītības un zinātnes ministru Kārli Šadurski un citām Izglītības un zinātnes ministrijas (IZM) amatpersonām.

LPS bija ministru aicinājusi, lai runātu par riskiem, kādus pašvaldība saskata gaidāmajā izglītības satura reformā, kas vienlaikus nozīmē arī skolas gaitu uzsākšanu no sešu gadu vecuma.

Lielākā daļa raižu, ko pašvaldību pārstāvji pauda, gan bija dzirdētas jau iepriekš. Pirmkārt, vietējām varām ir bažas par reformu sasteigtību. LPS ierosina sākotnēji ieviest jauno izglītības saturu tikai tajās 100 izglītības iestādēs, kuras jau tagad izmēģina jauno mācību saturu. Citās skolās izmaiņas ieviestu tikai tad, ja jauno sistēmu atzītu par labu. Valsts izglītības satura centra vadītājs Guntars Catlaks sarēķināja, ka tādējādi reformas tiktu atliktas līdz pat 2032. gadam, jo tik ilgu laiku jaunais saturs tiktu ieviests visās klašu grupās un tiktu novērtēts sasniegtais rezultāts.

Otrkārt, pašvaldībām šķiet, ka, izstrādājot jauno saturu, nav pietiekami ņemta vērā Latvijas specifika un nekritiski pārņemta citu valstu pieredze. Jo sevišķi attiecībā uz pirmsskolas izglītību pašvaldībām bail, ka reformu dēļ tiks sagrauts tas labais, kas bērnudārzos jau ir. G. Catlaks teica, ka citu valstu pieredze pārņemta gan, jo jaunais izglītības saturs veidots, ņemot vērā tās tendences, kas šobrīd dominē daudzu valstu izglītības sistēmās.

Treškārt, pašvaldību pārstāvji jautāja, vai nākotnē skolēniem maz būs iespējams mainīt skolu, ja katra izglītības iestāde varēs brīvi variēt stundu skaitu. Proti, būs noteikta stundu skaita proporcija dažādos mācību priekšmetos, taču tā būs jāievēro trīs gadu posmā, nebūs vairs noteikts stundu skaits nedēļā. G. Catlaks norādīja, ka elastība stundu skaita noteikšanā ir viena no pārmaiņām, ko atbalsta pedagogi, un aicināja viņiem uzticēties. Viņš piebilda: arī šobrīd skolas ir ļoti dažādas un, pārejot uz citu izglītības iestādi, ar to jārēķinās.

Ceturtkārt, ir bažas par to, kā praktiski notiks skolēnu, kas 1. klases vielu apguvuši bērnudārzā, ienākšana skolā. IZM pārstāvji atzina, ka pirmajā sešgadnieku reformas gadā būs daudz pirmklasnieku, taču daļa būs bērnudārzos, bet daļa – skolās. Gadu vēlāk skolās 2. klasēs, iespējams, būs gan septiņgadīgie, gan astoņgadīgie otrklasnieki, tātad gan bērnudārzos, gan skolās 1. klases vielu apguvušie. Tā nebūšot problēma, jo arī tagad 2. klasē mācās bērni no septiņiem līdz pat deviņiem gadiem. Lielās skolas gan varēšot veidot paralēlklases, ņemot vērā bērnu vecumu, taču izglītības programma visiem būs viena.

Tāpat pašvaldības uztraucas, ka varētu nepietikt vietas sešgadniekiem bērnudārzos vai skolās atkarībā no tā, kur tiks apgūta 1. klases mācību viela. Te nu IZM pārstāvji pauda pilnīgu neizpratni par šādu pašvaldību uztraukumu, jo, kā teica G. Catlaks: reformu dēļ jau bērnu vairāk nekļūs. Jā, skolās būs vairāk otrklasnieku, bet tās varēs neatvērt 1. klases, ja attiecīgajā pašvaldībā daudzi pirmklasnieki mācīsies bērnudārzos.

Uz jautājumu, kā tieši būs jāiekārto sešgadniekiem paredzētās telpas, ja 1. klases viela tiks apgūta skolā, K. Šadurskis atbildēja, ka tieši tāpat kā sagatavošanas grupa bērnudārzā. Skolām neesot jāuztraucas, ka nebūs vietas, kur likt gultas sešgadnieku diendusai. Normatīvie akti nosaka, ka bērniem jāatpūšas, bet nekur nav teikts, ka atpūsties var tikai guļot. Tas gan īsti nesaskan ar iepriekš ministra solīto, ka 1. klasē bērniem tiks saglabāts bērnudārznieka dienas režīms.

Piektkārt, pašvaldības bažījas par latviešu valodas lomu jaunajā saturā: kāpēc tai netiek veidota atsevišķa mācību joma, bet tā ievietota “vienā katlā” ar citām valodām. Te G. Catlaks ironizēja, ka matemātikas vai dabaszinību jomā viņš latviešu valodai vēl mazāk redzot vietu.

LPS priekšsēdis Gints Kaminskis pārmeta IZM pārstāvjiem, ka reformas izstrādātas pārāk lielā slepenībā un nepietiekami apspriestas ar sabiedrību. Te G. Catlaks iebilda, ka bijusi sabiedriskā apspriešana, kaut piekrita, ka, piemēram, mācību priekšmetu programmu paraugi sabiedrībai joprojām netiek rādīti.

K. Šadurskis atklāja, ka bažas par to, kā praktiski reformas tiks ieviestas, ir arī viņam, tomēr viņš neredzot iespēju reformas atlikt. Ja nebūs pārmaiņu, skolēnu sasniegtie rezultāti turpinās kristies, ir pārliecināts ministrs. Viņš arī lika saprast, ka šādā publiskā sanāksmē nav gatavs runāt gana atklāti: “Šādā sēdē līdz saknei parasti tikt neizdodas, tāpēc aicinu pašvaldības uz aktīvu dialogu.” Acīmredzot K. Šadurskis lolo cerības, ka sarunās ar katru pašvaldību atsevišķi vismaz daļu no tām izdotos pārliecināt par reformu nepieciešamību. Sarunas ar IZM arī pašvaldības gaida ar lielu nepacietību. Kā norādīja Jaunpiebalgas novada mērs Laimis Šāvējs, viņš jau ilgi gaidot, kad tad IZM uzsāks ar novadu sen solītās individuālās sarunas par skolu tīkla kārtošanu.

Pievienot komentāru

Komentāri (18)

  1. Ministri par velti cer,ja saks atrak macities,tad atrak stradat. Vini nav parekinajusi,ka liela dala klus par otrgadniekiem un tapat nekas nemainisies. Laikam aptrukstas nauda algam un tapec jadzen berni atrak skolas.

  2. Nešaubās tikai tie, kuri neko negrib paveikt vai neko nedara. Apbrīnojami, kā viņš vēl nav visu pametis. Tik daudz negatīvisma.
    Protams, alkoholiķis, kurš bija iedomājies, ka pāris reizes dienā izrunājot vārdu ŗeformas”, tās arī notiks, grupai “vissirslikti” ir pieņemamāks par cilvēku, kuram IR izpratne par to, ko dara.
    Ir lietas, ko, iespējams, varētu darīt citādi. Bet nemitīgā kritizēšanā un spriedelēšanā tikai tiek zaudēts laiks. Tā jau esam zaudējuši ti daudzus gadus.

  3. ko taisi problēmas,varēsi vest bērnu no septiņiem,astoņiem gadiem. Piem: mani bērni gāja no 6,5 gadu vecuma,18 gados pabeidza vidusskolu.Es domāju,ka vairāk jārevidē ko māca.Kāpēc ir 12 klases,senāk bija 10 klases un 11 klases .

    • 10 kl. bija tāpēc, ka krieviem nebija jāmācās latviešu valoda. Tagad 12 ir tāpēc, kā teica Kārlis, lai atbilstu pasaules izglītības normām.

  4. Pārtraukt, kamēr nav par vēlu. Iepazinos ar citu valstu pieredzi, kas ieviesušas šāda koncepta reformas, tostarp Skotijas, kas ņemta par paraugu Latvijā – secinājums, par ko mums nestāsta – degradēta skolēnu izglītība veselā paaudzē!!! Attopieties jel!

  5. izglītībai reformas nevajag, vajag izglītošanās reformas ar pamatnostādni, ka nevis ja būs slikta izglītība darbā neņems, bet ja būsi slikti izglītojies nemācēsi strādāt un citiem dot darbu.

  6. ir SOROSA atipendiāts , tātad SOROSA globālās idejas īstenotājs .
    Ja neticiet , painteresējieties paši , kuri ir SOROSA stipendiāti .

  7. Neviens nav teicis, ka būs viegli to izdarīt tagad, -tas bija jādara jau ar pirmajām neatkarības pasludināšanas dienu. Tagad būs grūtāk, bet ne soli atpakaļ! Divvalodība plosa Valsti un sēj savstarpēju naidu. Valsts valodas lielākā kļūda, ka latviski tulkotā informācija ir slēgta brīvai piekļūšanai. Valstij vairāk, kā bruņošanai, jāatvelē budžeta līdzekļi izglītībai un tulkojumiem. Pedagogu izglītošanai un morālai sagatavošanai. Brīva piekļūšana tulkotai informācijai plašu mēdijos, grāmatām tā arī filmām, youtubā un citos masu informācijas tīklos. Atbalstīt un popularizēt latvisko mūziku un kino. Jāiztīra vietējie Brauzeri (starpnieki) sakaru tīklos no citvalodīgajiem vietējiem “troļļiem”! Tiešāk sakot, no nelojālajām personām Valstij, kurā tie dzīvo uz pirmo laiku…

  8. Nekur neatrodu,KĀ tieši šī reforma paaugstinās izglītības kvalitāti!!! Vai kāds kaut vienu brīdi ir padomājis arī par BĒRNU, viņa vajadzībām un vecumīpatnībām? Ja pieaugušajiem ir vienalga, tad, ticiet man,bērnam ir liela atšķirība – vai viņš “iet” skolā vai bērnudārzā, pat ja tā ir 1.klase!

  9. Reformātoriem pārdomām! Mana mazmeita stāstīja par mācībām skolā Spānijā ,Valencijā. Vienā klasē mācās skolnieki no daudzām pasaules valstīm – Vācijas,Anglijas,Argentīnas ,Ķīnas u.t.t. ir arī no Krievijas.
    Lai ,,integrētos,, vispirms īsā laikā visi šie daudzo tautību bērniem iemāca spāņu valodu.Visapķērīgākie skolnieki esot ķīnieši , pareizā atbilde matemātikā sekojot nekavējoties pēc uzdevuma saņemšanas.
    Ja klasē kāds iedomājas mācību laikā trokšņot ,tad dežūrējošais skolotājs trokšņotāju nekavējoties izolē ,aizved uz pārrunām īpašā telpā ,kur grēkāzim 10,30, vai 50 reizes jāraksta ,ka turpmāk stundu
    netraucēs,uz pārrunām tiek izsaukti arī vecāki.

  10. Latviešu valodai un literatūrai ir jābūt prioritātei!

  11. Tas ir nepareizi, kāda 1 klase 6 gados, ja liela daļa bērnu vēl 3 gados pat nerunā 🙁

    • ko taisi problēmas,varēsi vest bērnu no septiņiem,astoņiem gadiem. Piem: mani bērni gāja no 6,5 gadu vecuma,18 gados pabeidza vidusskolu.Es domāju,ka vairāk jārevidē ko māca.Kāpēc ir 12 klases,senāk bija 10 klases un 11 klases .

  12. Tas ir nepareizi, kāda 1 klase 6 gados, ja liela daļa bērnu vēl 3 gados pat nerunā 🙁

  13. Galvenais sākt procesu, tad pēc pāris gadiem neviens vairs nesapratīs jēgu. Šadurskis nav ne pirmais (Piebalga paveikto kāds atceras?), ne pēdējais ministrs, kurš pusceļā uz mērķa sasniegšanu apstāsies naudas trūkuma dēļ.

    • Naudas trūkums bērniem viņus neapstādinās, jo priekš viņiem pašiem ir gan valsts kase, kur pagrābt visādām reformām, gan Eiropas nauda projektiem, kur ir paredzēta arī viņu alga un ne tā zemākā!!!!

  14. Vienkārš atrisinājums Atbildēt

    Nosaukt bērnudārzu pēdejo klasi par skolas pirmo klasi

  15. Skolēnu rezultāti kritīsies, jo valstī ir bardaks. Ministri, eksperti, u.c. kabinetos sēdošie , šķiet, nezina, kā cilvēki dzīvo, kāda materiālā bāze ir izglītības iestādēs. Viņiem galvenais, lai papīri kārtībā. Kāds vispār ir pasekojis, kā pieaudzis papīru apjoms, neskatoties, ka ir datori, utt. Kāpēc pastāv vecāku maksas skolās???? vai skolotājiem pašiem jāiegādājas materiāli, lai bērniem būtu daudzveidīgi, interesanti materiāli????? Visbēdīgākais ir tas, ka deputātiem ir visādas piemaksas, kompensācijas, tikmēr izglītības iestādēs daudz kā trūkst gadiem….kāda vēl ārzemju pieredze, tur jau cilvēki sadzīviski dzīvo savādāk. Sakārtojiet valsti, kungi, kopā ar catlakiem. Beidziet cept papīra kalnus.

Draugiem Facebook Twitter Google+