Mobilā versija
Brīdinājums -0.9°C
Guna, Judīte
Sestdiena, 10. decembris, 2016
15. aprīlis, 2015
Drukāt

Uldis Šmits: Par “jauno realitāti”, kas jāņem vērā prezidenta izraudzītājiem (8)

Foto - Timurs SubhankulovsFoto - Timurs Subhankulovs

Valsts prezidenta Andra Bērziņa paziņojums par lēmumu atteikties no kandidēšanas uz otru pilnvaru termiņu tika plaši apspriests, nepievēršot īpašu uzmanību paziņojumā ietvertajam šķietami sausajam un visiem jau zināmu patiesību atkārtojošam konstatējumam, ka “diemžēl ģeopolitiskā situācija Eiropā ir mainījusies” un ka iestājusies “jauna realitāte, kurā dzīvojam un kura nākamo četru gadu laikā būs Valsts prezidenta viena no darba kārtības prioritātēm”. Proti, vajadzēs gādāt par valsts drošību un aizsardzības spēju stiprināšanu.

Iespējams, šo atgādinājumu var uztvert kā pragmatiskā tautsaimnieka Bērziņa paškritisku atzīšanos, ka viņš tomēr nav īsti pratis pielāgoties ģeopolitiskās situācijas pārmaiņām. Lai gan tās nebija nemaz tik neparedzamas. Taču prezidenta pieminētā “jaunā realitāte” jāņem vērā ne tikai viņa pēctecim, bet vispirms tiem, kuri šo pēcteci drīzumā izraudzīsies. Jo Satversmē ierakstītais, ka Valsts prezidents “reprezentē valsti starptautiski”, tagad iegūst ārkārtēju nozīmi, turklāt reprezentēšana nav dekoratīva, bet politiski svarīga funkcija. Par valstīm, kas nav lielvalstis, no ārienes visbiežāk spriež pēc augstāko amatpersonu sacītā intervijās, publikācijās, ja tādas parādās, un runās, ja sacītais šķiet arī citiem saistošs. Diez vai šajā gadījumā varam apgalvot, ka tas, ko par mums domā citi vai vispār neko nedomā, nav svarīgi. Valstis, kuru balsis nav dzirdamas, vienmēr vieglāk padarīt par laupījumu vai par aizmugurisku darījumu upuri, tāpēc valsts tēls, tāpat kā augsto amatpersonu atpazīstamība un starptautiskā autoritāte, ir būtiski.

Tomēr Latvija ir parlamentāra republika, kuras politiku nosaka Saeimā pārstāvētās partijas – tautas priekšstāvju atklāts vai kādreiz slēpts kuluāros sarunāts vairākums. Un patiesībā “jaunās realitātes” apzināšanās vispirms ir prasāma no mūsu vēlētās Saeimas deputātiem. Kad tur, piemēram, apspriež kārtējos ar termiņuzturēšanās atļauju izsniegšanu (apmaiņā pret “investīcijām”) saistītos grozījumus Imigrācijas likumā. Vai kad nespēj rast balsu vairākumu, lai beidzot ieviestu kārtību KNAB. Kaut gan korupcijas apkarošana ir arī viens no galvenajiem valsts drošības jautājumiem un tai nav nepieciešami lieli papildu līdzekļi, vien laba griba. Redzams, ka “jaunā realitāte” Eiropā diez ko neiespaido veco pieeju Latvijā, kur dedzīgi apceram, kādas īpašības vajadzīgas Valsts prezidentam, bet visai maz runājam par partiju politisko kultūru, kuras prezidentu izraugās. Lai publikai negaidīti – vismaz līdz šim tā noticis – gluži kā pa ķēķa durvīm ievestu pārsteigumiem bagātajos augstākās varas gaiteņos un, starp citu, nosēdinātu Nacionālās drošības padomes galvgalī. Mēs arī šoreiz nezinām, vai tur atradīsies kāda no personām, kuru vārdi ir izskanējuši, vai kāds vēlāk un varbūt pavisam pēdējā brīdī izbīdītais. Tomēr būtu jāpanāk pēc iespējas plašāka sabiedrības iesaistīšanās diskusijās par kandidātu atbilstību amatam. Laikā, kad “ģeopolitiskā situācija ir mainījusies”, politiskie ieradumi, īpaši tie, kas neraisa uzticību, nevar palikt bez izmaiņām.

Pievienot komentāru

Komentāri (8)

  1. ................... Atbildēt

    tāpēc nevar no vecā Ķēķa ar krievijas ‘tikumiem’.

  2. 90. gados, kad paskatījos, kas notiek Krievijā ar likumību, korupciju utt., es sapratu, man likās – Latvija tāda mini Krievija vien ir. Viss tas pats. Tagad, savādāk vai ne savādāk, tāds ir jautājums. Pēc atbildes uz tā pasaule spriedīs, kas mēs īsti esam. Ja cilvēkiem domas dažādos jautājumos grozīsies 50 pret 50 robežās, tas būs strupceļš. Ja būs trīs viedokļi vienādos spēkos, tad sanāks kā zināmā fabulā ar gulbi, vēzi un līdaku, un ratiem, kas nekust ne no vietas. Brīžiem liekas, ka Latvija ir šie rati.

  3. nav lielas izvēles iespējas, tas taisnība. Tāpēc jautājums- vai nav racionāli apsvērt Kažociņa kunga kandidatūru ?

  4. Prezidents var klanīties un smaidīt, bet ārzemju naudas maisi vienalga darīs tā, kā tas viņiem izdevīgi. Laikam Bērziņš tos pazīst labi. Ir bezcerīgi runāt ar cilvēkiem, kuriem sirds vietā ir zelta kule. Diemžēl vara ārzemēs patreiz pieder tieši viņiem.

  5. Sarežģī vienkāršu procedūru, katra partija izvirza savu kandidātu, pirmajā kārtā katra partija loģiski balso par savu kandidātu, otrjā kārtā paliek divi un kurš tad saņem vajadzīgo balsu skaitu tiek ievēlēts. Ja nu otrajā kārtā tomēr vajadzīgo balsu skaitu neviens neiegūst ,tad virza jaunus kandidātus un tā kaut septiņas reizes ,kamēr prezidents ievelēts. Pa vēlēšanu laiku prezidenta funkcijas pilda Saeimas priekšsēdētāja. Ja kādā pusgadā nevienu ievēlēt nevar ,tad Saeimu atlaiž un rīko ārkārtas Saeimas velēšanas ,pirms tam vēl gan jāsarīko referendums. Tā at atlaisties nez vai deputāti gribēs ,gan jau pie prezidenta tiks.

  6. Vācieti Šrēderu nopirka to ieceļot gāzes vada ierīkošanas bīdītāja amatā,franūzietei Lepēnai piešķīra 9 miljonus priekšvēlēšanu kampaņas rīkošanai,Olands gaida brīdi kad varēs pārdot abus kara kuģus,Kiprai ,Grieķijai, Ungārijai ,Čehijai arī gribās pārdoties,tikai pagaidām nevar vienoties par cenu,bet Latvija,ES nabadzīga nomale būdama, ir pati pieticība ,pietiks ar atļauju turpmāk pārdot šprotes un ostās pārkraut ogles.

    • Ja Tu patiešām būtu “vērotājs”, tad pamanītu, ka komatu vai punktu liek pēc vārda bez atstarpes. Ja tu ievērosi šo kārtulu, būs daudz vieglāk lasīt tavus, bez tā sarežģītus, murgus.

Draugiem Facebook Twitter Google+