Mobilā versija
-0.5°C
Guna, Judīte
Sestdiena, 10. decembris, 2016
14. janvāris, 2013
Drukāt

Par kādām vērtībām, jūsuprāt, ir svarīgi iestāties?

Igors Ziņģis Rīgā: “Pilnīgi piekrītu arhibīskapam, ka pašlaik pasauli pārņem naudas vara un process aizgājis jau pārāk tālu. Pozitīvas vērtības ir cilvēciskas attiecības un ģimene, tās jāliek pirmajā vietā. Diemžēl tagad ir tā, ka pensionāriem nepietiek naudas, lai ārstētos.” 


 

Skaidrīte Viļumsone Jelgavā: “Ir teiciens, ka nauda valda pār pasauli. Ja nav naudas, nevar samaksāt ārstam un nevar tikt arī pie veselības, kas ir pati lielākā vērtība. Labi, ka ikviens cilvēks var aiziet uz baznīcu Dievu pielūgt un gūt garīgo iepriecinājumu. Taču nauda ir līdzeklis, lai tiktu arī pie tādām vērtībām kā grāmata, teātra vai koncerta biļete. Mani visvairāk satrauc, ka cilvēciskajās attiecībās sirsnība iet mazumā un cits citam vairāk atbalstu atsaka nekā palīdz.”

 

Juris Balodis Rīgā: “Mans tēvs, Lāčplēša ordeņa kavalieris, gāja bojā Soļikamskas nometnē 1941. gadā, es pats biju politiski represētais. Visu mūžu strādāju Krievijā un tikai 2006. gadā pārcēlos atkal uz Latviju, tāpēc zinu, ko cilvēkam nozīmē sava valsts un ka tā ir liela vērtība. Latvijas armijas ģenerālis Jānis Balodis bija mana vectēva brālis. Piedalos visos sabiedriskos pasākumos, kas saistīti ar Latvijas armiju, lai godinātu cīnītājus. Vēsture un patriotisms ir mums ļoti svarīgas vērtības. Esmu Sv. Jāņa draudzē un katru nedēļu vairākas stundas nodarbojos ar draudzes arhīva kārtošanu.”

 

Ojārs Bīriņš Zaubē: “Iestājos par kristīgām vērtībām, par nacionālu valsti un par ģimenēm, jo bērni nodrošina valsts nākotni.”

 

Guntis Ranka Rīgā: “Manai paaudzei vērtību skalā pirmajā vietā ir Latvija, tās simboli, latviešu valoda. Bet ir cita cilvēku grupa, kas augstāk vērtē mantu, naudu, modi un mirkļa iedomas. Es mudinu cilvēkus uz kristīgu dalīšanos, līdzjūtību un cilvēcisku attieksmi. Nesen savā daudzdzīvokļu nama kāpņu telpā pamanīju guļam bezpajumtnieku. Pirmā doma bija – jāzvana policijai! Bet tad nospriedu – ja tas cilvēks iedzēris, patversmē viņu neņems, ārā aukstumā nosals. Lai izguļas tepat.”

 

Edīte Krastiņa Ķoņos: “Vērtība ir latviešu valoda un latviskā kultūra, tās ģimenēs jātur augstu. Bērnu audzina tēvs un māte. Ja viņi piesārņojuši valodu ar krievu un angļu vārdiem, bērni darīs tāpat. Man arī savulaik skolā pielipa žargonvārdi, mājās mamma aizrādīja. Toreiz šķita, ka viņa piekasās. Tagad, kad man pašai ir ducis mazbērnu, arī pieprasu izteikties tikai latviski. Ja man lūdz iedot skoču, saku – latviešu valodā to sauc par līmlenti. Mums sakrāta tāda tautasdziesmu bagātība, ar ko citu tautu vidū varam lepoties, un šis lepnums jāiemāca bērniem un mazbērniem. Labprāt pamācu ikvienu jaunu saimnieci, kā cept mājās rupjmaizi, un priecājos, ka to grib darīt arvien vairāk cilvēku, arī tā stiprinot sakņu izjūtu.”

 

Inta Svilāne Rīgā: “Es kā bērnudārza skolotāja uzskatu – liela vērtība ir ģimeniskums, jo ģimene ir droša un labvēlīga vide bērnam. Par latvietim raksturīgu vērtību uzskatu darba mīlestību. Man stāv prātā nesen lasītā doma, ko izteica Marija Naumova: cilvēks var justies laimīgs, ja viņam patīk tā vieta, kur dzīvo, ja viņš ir saskaņā ar cilvēkiem, kas apkārt, un ja viņam patīk savs darbs. Mums ir brīnišķīga dzīves vieta Latvija ar visiem četriem skaistajiem gadalaikiem. Un cilvēkus, ar kuriem būt kopā, mēs izvēlamies paši.”

 

Fakti

Romas katoļu baznīcas Rīgas arhibīskaps metropolīts Zbigņevs Stankevičs televīzijas raidījumā sacīja, ka sabiedrībai ir jāatpazīst trešā totalitārisma vēsmu iedīgļi: “Šie iedīgļi ir tādi smalki, bet tos var noraksturot ar dažiem jēdzieniem. Tas ir morālais relatīvisms un arī filozofiskais relatīvisms. Tas ir ultraliberālisms, un patiesībā tā ir tāda vērtību atrofija vai pakāpeniska izšķīdināšana. Tiek pārlikti akcenti no vērtībām uz patēriņu. Patēriņa sabiedrība. Gala rezultātā tas noved pie tā, ko var apzīmēt ar naudas varu. Un tādā gadījumā cilvēks, kurš ir centrā, – jā, viņš ir vērtība, bet viņš kļūst tik liels, ka sāk virzīt vienvirziena toleranci vai iecietību. Un visi tie, kas nepiekrīt šim valdošajam strāvojumam, tiek stumti laukā vai pat tiek radīti apstākļi, ka viņi tiek izsludināti ārpus likuma.”

 

 

Pievienot komentāru

Draugiem Facebook Twitter Google+