Mobilā versija
+7.0°C
Sarmīte, Tabita
Ceturtdiena, 8. decembris, 2016
10. decembris, 2013
Drukāt

Par kādu noslēpumu un Ziemassvētku brīnumu


Simanis_6

Adventes laiks. Ļaudis atver visas maņas gaišajam un brīnumainajam. “Mīlestība nekad nebeidzas” – tā Haralds Sīmanis runā poēmā ērģelēm, kas tapusi tālajā 1976. gadā. Arī 1979. gadā radītais dziesmu cikls “Par zāli, sāli un tevi” sauc uz mīlestību.

Ne reizi līdz šim neizdots, nu tas ceļo pie klausītājiem saulainas zelta ripas veidolā, atdodot godu 18. gadsimtā dzimušās Vidzemes brāļu draudžu jeb hernhūtiešu kustības “lielajam vēstures noslēpumam un brīnumam”, kā šo reliģisko strāvojumu albuma ceļavārdos nodēvē Brāļu draudzes vadītājs Gundars Ceipe. Haralda Sīmaņa mūzikas ieskaņojums Rīgas Domā (ar skaņu režisoru Normunda Slavas un Tāļa Timrota līdzdalību) ir brīnišķīgs atgādinājums par latviešu pirmo, 18. gadsimtā notikušo, atmodu. Tās centrā un pamatā bija garīgs un sabiedrisks strāvojums, kas mudināja uz gara gaismu, atbildību Dieva un tuvāko priekšā, nepieciešamību strādāt un darboties, atgādināja par cilvēka pašvērtību, tāpat kā mudināja uz nesavtīgu mīlestību pret tuvāko. Brāļu draudžu dziesmas, kas vēstures avotos pamatā saglabājušās tikai draudžu locekļu pašsacerētajos tekstos, rāda jau pirms gadu simteņiem dzīvo dziesminieka radošo garu latviešos. Panaivie, bet radoši rosinošie pieraksti mudina tiekties uz vērtībām, pēc kurām šodienas cilvēki slāptin izslāpuši. Ir labi, ja kāds par tām spēj atgādināt. Haralds Sīmanis – mūzikas autodidakts, pacietīgs baznīcu jumtu un torņu restaurators, dziesminieks un ērģelnieks – jaunajā ierakstā robusti, bet sirdsšķīstā pārliecībā pieskaras Doma baznīcas instrumentam, savu neparasto dziesminieka balsi tikpat nepieradināti laižot katedrāles šalcošajā akustikā. Desmit dziedājumi, kuru teksti pamatā pieder Arvīdam Ulmem (vien “Lūgšana” ir Māras Zviedres sarakstīta), ieved pasaulē, kas varētu būt garīgi tuva vidzemnieku priekšteču pasaulei – 67. Psalms, “Dziesminieks” un noslēguma “Lūgšana” liek domāt par sirsnīgajiem brāļu oriģināldziedājumiem – vienkāršiem, lakoniskiem korāļstila sacerējumiem. Sīmaņa vēstījumi tomēr ir arī laikmetīgi un tuvi mūsdienu izpratnei par māksliniecisku pašizteiksmi. Ieva Akuratere, Zane Šmite, Ilze Grunte, Liene Vanaga un citi, galvenokārt projekta “Lidojošais paklājs” mūziķi, tembrāli bagātina un dažādo Sīmaņa veltījumu Visaugstākajam. Ārpus konjunktūras un politiskajiem pasūtījumiem – tāds ir sirmā dziesminieka vēstījums, kas iekļaujas kaut kur vidū starp sakrālo mūziku, barda dziedājumu un tradicionālās kultūras izpausmi, ciktāl mūzika spēj atgādināt senu tautas mutvārdu garīgo tradīciju.

Dubra_7

Meklējumi pēc būtiskā, pēc pirmavota, pēc svarīgākā, raksturo arī Riharda Dubras daiļradi, kas reprezentē jaunā garīguma un jaunās vienkāršības tendenci latviešu mūzikā, īpaši spilgti – kormūzikā un vokāli simfoniskajos darbos. Ziemassvētku oratorijas “Oratorio in Natali Gaudio” ieskaņojums tam ir kārtējais apliecinājums. Pēc oratorijas pirmatskaņojuma 2011. gada Ziemassvētkos “Swedbank” koris šo opusu ierakstījis sadarbībā ar “Gadsimtu orķestri” kora mākslinieciskā vadītāja Artūra Ancāna vadībā. Rīgas Doma zēnu koris, solisti Laura Grecka un Viesturs Jansons, kā arī īpašais projektu orķestris, kura sastāvā iekļaujas Latvijas orķestru labākie mūziķi, ļāvis Jēkaba katedrāles atmosfērā radīt monumentālu skaņu būvi. Kā raksta pats Rihards Dubra, viņa Ziemassvētku mūzika ir vairāk filozofiska, nekā parasti pieņemts, jo komponistu pamatā interesē tieši Ziemassvētku nakts izjūtas, nevis Ziemassvētku rīta jautrība. “Tāpēc pamatā ir sapņošana, viegla laimes izjūta, cerību, mierinājuma un absolūtas mistikas klātbūtne.” Sev raksturīgā manierē komponists operē gan ar gregorikas, gan dažādu citu senās mūzikas žanru un stilu elementiem, gan gluži laikmetīgu orķestra un kora krāsu izmantojumu, īpašu vērību pievēršot sitaminstrumentu krāsu sapludināšanai un nebaidoties no “pārmērīgas” labskanības, akustiska skaistuma, no pārlaicīgā. “Swedbank” koris savu profesionālo varēšanu jau vairāku gadu garumā audzē gan starptautisko konkursu arēnā, gan Latvijas koncertdzīvē, pievēršoties latviešu un ārzemju komponistu darbu iestudējumiem. “Ziemassvētku oratorija” – nu jau trešais kora ieskaņotais albums – apliecina labu profesionālo izaugsmi, bet klausītājiem dod iespēju izbaudīt Ziemassvētkus kā latviešu komponista un atskaņotājmākslinieku versiju par svētku garīgās būtības atklāsmi.

Pievienot komentāru

Objektu Dobelē saista ar 11. septembri; dome aicina nedramatizēt (5)Sociālajos tīklos izraisījusies diskusija par Dobeles pilsētas domes fasādeis piestiprināto lidaparāta astes daļas mulāžu, kas daļai vērotāju likusi atcerēties 11. septembra notikumus ASV. Domes pārstāve Dzintra Matisone aicina šo instalāciju skatīties kontekstā ar ikgadējo Lielo sniegavīru saietu un nesaistīt ar traģēdijām.
Draugiem Facebook Twitter Google+