Mobilā versija
+15.0°C
Gundars, Kurts, Knuts
Otrdiena, 26. septembris, 2017
31. augusts, 2017
Drukāt

Par kaislībām un puķēm romāna “Tulpju drudzis” ekranizācijā (1)

Publicitātes fotoPublicitātes foto

Par darbības fonu izvēloties tulpju māniju Amsterdamā, kas 17. gadsimta pirmajā pusē ietekmēja vai visas Eiropas ekonomiku, Deboras Mohagas romāna “Tulpju drudzis” ekranizācija atklāj arī mīlas trijstūri, kurā iesaistīts bagāts tirgotājs, viņa krietni jaunākā sieva un nabadzīgs, bet talantīgs mākslinieks, kuram uzticēts uzgleznot abu portretu.

Vairākas reizes pārceļot datumu, kad filma iznāks uz lielajiem ekrāniem, kostīmdrāma “Tulpju drudzis” beidzos sastapsies ar skatītāju, lai trīs gadus pēc tam, kad tā uzfilmēta, viņu aizvestu uz 17. gadsimta pirmās puses Amsterdamu, kas pilnībā pakļauta tulpju mānijai. Kornēliss Sandvurts ir bagāts tirgotājs, kurš sava statusa uzpucēšanai ne vien apņem gados krietni jaunāku sievu, bet arī atrod mākslinieku, kurš abu sejas iemūžinātu gleznā. Taču biznesā apsviedīgajam vīram pat prātā nenāk, ka aiz Sofijas piemīlīgās sejiņas slēpjas īstena vellata, kuras prāts spēj izdomāt briesmu lietas. Tikmēr ne mazākas kaislības plosās biržā, kur tulpju sīpolu cenas kāpj debesīs un pie rocības ļauj tikt tādiem, kam tas pēc izcelsmes “papīriem” nemaz nepienāktos.

Sera Toma Stoparda un romāna autores Deboras Mohagas kopīgiem spēkiem radītajā scenārijā, iespējams, uz papīra notikumi risinās daudz pārliecinošāk un ar lielāku aizrautību nekā uz lielā ekrāna Džastina Čadvika režijā, arī filmas nosaukums šķiet mulsinošs, jo ne jau tulpes ir centrā, bet Alīsijas Vikanderes un Kristofa Valca – pa abiem kopā viņi saņēmuši trīs “Oskarus” – atveidoto varoņu nelaimīgā laulība un mīlas trijstūris, kurā iejaukts arī Deina Dehāna spēlētais mākslinieks. Stāsta paralēlo līniju zvaigznes ir Sandvurtu kalpone Marija un viņas neparastais stāsts, kurā iezīmējas gan cilvēciska negausība, gan nenovēršami apstākļi, gan liktenīga mīlestība, un Džūdijas Denčas – arī viņa ir “Oskara” ieguvēja, turklāt šī britu aktrise Amerikas Kinoakadēmijas balvu saņēma kā labākā otrā plāna aktrise kostīmdrāmā “Iemīlējies Šekspīrs” (1998), kura scenārija līdzautors ir neviens cits kā Toms Stopards – abate, kuras klosterī Sofija nodzīvojusi tik daudz gadus un no kuras tik daudz ko mācījusies.

 

“Tulpju drudzis”/”Tulip Fever”

ASV, Lielbritānija, 2017

Režisors: Džastins Čadviks

Lomās: Alīsija Vikandere, Kristofs Valcs, Deins Dehāns, Džūdija Denča, Holideja Greindžere, Toms Holanders, Zaks Galifianakiss, Džeks O`Konels, Kara Delaviņa

No 1. septembra “Kino Citadele”, “Cinamon”, “Multikino”, “Splendid Palace” un “K.Suns”, kā arī kinoteātros Liepājā, Ventspilī, Kuldīgā, Siguldā, Cēsīs un Valmierā.

Pievienot komentāru

Komentāri (1)

  1. Viens Likums un viena Taisnība VISIEM! Atbildēt

    > lv–vīzes administratīvajiem izpildfunkcionāriem (u.c. taml. nožēlojami juridiski analfabētiskiem “lielākajiem kretīniem”)

    =======

    Latvijas Republikas SATVERSME.

    VIII nodaļa. Cilvēka pamattiesības

    89. VALSTS ATZĪST UN AIZSARGĀ CILVĒKA PAMATTIESĪBAS saskaņā ar šo Satversmi, LIKUMIEM un Latvijai saistošiem starptautiskajiem līgumiem.

    90. Ikvienam ir tiesības zināt savas tiesības.

    91. Visi cilvēki Latvijā ir vienlīdzīgi likuma un tiesas priekšā. Cilvēka tiesības tiek īstenotas BEZ JEBKĀDAS DISKRIMINĀCIJAS.

    100. IKVIENAM IR TIESĪBAS UZ VĀRDA BRĪVĪBU, kas ietver tiesības brīvi iegūt, paturēt un izplatīt informāciju, paust savus uzskatus. C_E_N_Z_Ū_R_A ir AIZLIEGTA.

    =======

    Ir sacīts: “Likuma nezināšana (un, īpaši jau, pat nevēlēšanās zināt) neatbrīvo no LIKUMĪGĀS ATBILDĪBAS.”

Draugiem Facebook Twitter Google+