Foto – LETA

Par karoga neizkāršanu vairs nesodīs 11

Turpmāk iedzīvotājus vairs nevarēs sodīt par valsts karoga neizkāršanu svētku un sēru dienās pie savām dzīvojamām ēkām – tas izriet no Satversmes tiesas (ST) vakar pieņemtā sprieduma, kas tuvākajās dienās stāsies spēkā.

Reklāma
Reklāma
RAKSTA REDAKTORS
“Šorīt viņi tur stāvēja vairāk nekā pusstundu, diskusijas bija skaļos toņos” – jautājam instruktoram, kuram no šoferiem šādā situācijā ir priekšroka 3
TV24
Šoreiz “šefs” ir pielaidis kolosālu kļūdu. Vai Krievijas elite patiesībā gaida Putina nāvi? 41
Veselam
8 veidi, kā bērnu izaudzināt par potenciālo psihoterapeita pacientu 18
Lasīt citas ziņas

ST gan atzinusi par atbilstošu Satversmei Latvijas valsts karoga likumā noteikto pienākumu svētku un sēru dienās izkārt karogu, taču par neatbilstošu atzīts Administratīvo pārkāpumu kodeksā noteiktais sods par šā pienākuma nepildīšanu. Līdz ar to likuma norma, kas nosaka pienākumu izkārt karogu, turpmāk kļūs dekoratīvāka, jo sodīt par tās nepildīšanu nevarēs. Turpmāk karoga izkāršana būs tāds pats pilsoņa pienākums kā, piemēram, piedalīšanās vēlēšanās, par kura nepildīšanu nekas nedraud.

Kā uzsver ST priekšsēdētāja palīdze Līna Kovalevska, spriedums attiecas tikai uz fiziskām personām piederošajām dzīvojamām mājām, jo par to bija iesniegta sūdzība. Tālāk jau Saeimas ziņā ir lemt, kā grozīt vai negrozīt likumus: vai, piemēram, saglabāt sodus par karoga neizkāršanu pie juridiskām personām piederošiem namiem un iestādēm, vai atcelt tos pavisam. Katrā ziņā fiziskas personas šis Satversmes tiesas spriedums no jebkādām soda sankcijām jau ir atbrīvojis un te nekas vairs nav maināms.

CITI ŠOBRĪD LASA

Kā “Latvijas Avīze” iepriekš rakstīja, “karoga lieta” tika ierosināta pēc Latvijas Universitātes Medicīnas fakultātes docentes Solvitas Olsenas sūdzības. Viņa 2013. gada 14. jūnija sēru dienā rīkojusi radiem un draugiem viesības savā privātmājā Pār­daugavā, tādēļ nav izkārusi sēru karogu. Pašvaldības policija piefiksējusi šo pārkāpumu un Rīgas domes Administratīvā komisija noteikusi viņai administratīvo sodu – brīdinājumu. Olsena to pārsūdzējusi Rīgas pilsētas Zemgales priekšpilsētas tiesā un pēc tam apelācijas kārtībā – arī Rīgas apgabaltiesā, bet tās abas sodu atstājušas spēkā. Tādēļ viņa vērsusies Satversmes tiesā, apstrīdot Karoga likuma prasības pēc būtības. Viņa pamatoja: “Likumā uzliktais pienākums obligāti izkārt karogu noteiktās svētku un atceres dienās pārkāpj valsts pamatlikumā garantētās tiesības uz vārda brīvību.”

Tomēr ST noraidīja Olsenas paustās pretenzijas pret Latvijas valsts karoga likumu, kas noteic, ka Latvijas valsts karogu pie publisko personu ēkām, privāto tiesību juridisko personu un personu apvienību ēkām, kā arī dzīvojamām ēkām novieto 1. maijā, 4. maijā, 21. augustā, 11. novembrī un 18. novembrī, bet sēru noformējumā novieto 25. martā, 14. jūnijā, 17. jūnijā, 4. jūlijā un decembra pirmajā svētdienā. Turpretī par neatbilstošu Satrversmei atzīta Administratīvo pārkāpumu kodeksa norma, kas paredz par valsts karoga nepacelšanu noteiktajās dienās vai par karoga pacelšanas kārtības pārkāpšanu piemērot brīdinājumu vai naudas sodu līdz 40 eiro apmērā, ja pārkāpums izdarīts atkārtoti. Tiesas ieskatā sods par karoga nenovietošanu pie fiziskām personām piederošām dzīvojamām ēkām rada iespējamību, ka valsts karogs tiek novietots noteiktā soda dēļ, nevis atceroties Latvijas valstij nozīmīgos vēsturiskos notikumus. ST norāda, ka valstiskās apziņas veidošanās sekmējama atbilstoši demokrātiskas valsts principiem un soda noteikšana pilsoniska rakstura pienākumu izpildes nodrošināšanai esot atzīstama par samērīgu tikai izņēmuma gadījumos. Tiesa arī uzsvērusi, ka demokrātiskā sabiedrībā nav pieļaujama soda paredzēšana par viedokļa nepaušanu. Līdz ar to sodīšana par karoga neizkāršanu pie fiziskajām personām piederošām dzīvojamām ēkām neesot samērīga un neatbilst Satversmes 
100. pantam.

Vienlaikus ST pamatojusi, kāpēc Latvijas valsts karoga likums, kas noteic pienākumu pacelt valsts karogu, atbilst Satversmei. Tiesa norādījusi, ka indivīda tiesības var tikt ierobežotas, ja ierobežojums ir attaisnojams, proti, nepieciešams sabiedrības interešu labā. Tiesa atzina, ka Latvijas valsts karoga novietošana pie dzīvojamām ēkām veicina demokrātiskas valsts iekārtas aizsardzību. Šī tradīcija nodrošinot ne vien to, ka konkrētās ēkas iedzīvotāji piedalās vēsturisko notikumu pieminēšanā, bet arī to, ka šādā veidā tiek informēta plaša sabiedrības daļa, atgādinot par Latvijas valstij būtiskiem vēsturiskiem notikumiem. Līdz ar to Olsenas apstrīdētajās normās noteiktais vārda brīvības ierobežojums tiesas ieskatā piemērots leģitīmā mērķa sasniegšanai.