×
Mobilā versija
+9.8°C
Mirta, Ziedīte
Piektdiena, 20. aprīlis, 2018
15. jūnijs, 2016
Drukāt

Vai Kārtības policijas funkcijas jānodod pašvaldībām? “LA” aptauja (5)

Foto - Evija Trifanova/LETAFoto - Evija Trifanova/LETA

Inga Bērziņa, Kuldīgas novada domes priekšsēdētāja

Jaunās Valsts policijas attīstības koncepcijas sakarā Saeimas Aizsardzības, iekšlietu un korupcijas novēršanas komisijā runāts, ka būs jāpieņem lēmums vai nu Kārtības policijas funkcijas pilnā apjomā nodot pašvaldības policijai, vai arī Valsts policijas iecirkņos palielināt policistu skaitu. Kāds ir pašvaldību vadītāju viedoklis?

 

Inga Bērziņa, Kuldīgas novada domes priekšsēdētāja: “Viss atduras pret finansējuma problēmu. Pat ja neko nemaina, tik un tā lielāki līdzekļi vajadzīgi gan Valsts policijai, gan pašvaldības policijai. Par ieceri Kārtības policijas funkcijas nodot pašvaldības policijai – lūdzu, tikai tad uzreiz lai līdzi nāk arī finansējums! Turklāt reizē jārunā arī par valsts apmaksātām pašvaldības policistu mācībām. Viena lieta, kad jākontrolē, kā tiek ievēroti saistošie noteikumi par sabiedrisko kārtību vai automašīnu apstāšanās noteikumi, pavisam cita, kad jāuzņemas visas pašreizējās Kārtības policijas funkcijas, kas ir daudz sarežģītākas un prasa zināšanas, ko var apgūt tikai Valsts policijas koledžas kursos. Apmācība būtu nepieciešama arī mums, pašvaldību vadītājiem, jo ieceres īstenošanas gadījumā mums pietrūktu zināšanu pašvaldības policijas vadīšanā. Izskatās, ka ieceri nevarēs tik ātri īstenot, kā gribētos konkrētajai Saeimas komisijai. Tikai vienu piemēru – šobrīd Valsts policijā gan Kuldīgas, gan Talsu iecirknī ir vakances, jo, pirmkārt, policistu algas nav pietiekami lielas, otrkārt, darbinieku trūkst arī tāpēc, ka likvidēta Policijas akadēmija. Kas mums atliek? Pagaidām turpināt uzlabot pašvaldības policijas darbu un tās sadarbību ar Valsts policiju. Mums ir labi apmācīti policisti, nodrošinātas diennakts dežūras, izbrauc arī uz pagastiem, palīdz bāriņtiesai reidos.”

 

Jānis Rozenbergs, Cēsu novada domes priekšsēdētājs: “Man uzreiz pretjautājums: vai iecerētā kārtības sargāšanas funkcijas nodošana pašvaldības policijai šobrīd patiešām ir prioritāte? Šobrīd prioritāte noteikti ir izglītības sakārtošana, divas tik nopietnas lietas pašvaldības gluži vienkārši nespēj pavilkt. Turklāt aprīlī apstiprinātā Valsts policijas attīstības koncepcija taču paredz veidot vienotu patruļdienesta strukturālo uzbūvi reģionos un īstenot kopēju Valsts policijas un pašvaldības policijas institūciju dislokācijas plānošanu. Koncepcijā arī akcentēta materiāltehnisko resursu atjaunošana, piemēram, policijas struktūrvienību nodrošināšana ar atbilstošiem transportlīdzekļiem un datortehniku. Konkrēti minēts, ka katru gadu atjaunos autoparku ar 80 transportlīdzekļiem. Tāpēc domāju, ka tuvākajos divos trijos gados jāstrādā Valsts policijas un pašvaldības policijas tālākas sadarbības virzienā, reizē precīzāk nosakot katras policijas atbildību. Atteikties no divvadības, kas, protams, nav tā labākā forma, – tas dažādu iemeslu dēļ vismaz tuvākajā laikā nav tik vienkārši izdarāms.”

 

Leonīds Salcevičs, Jēkabpils pilsētas domes priekšsēdētājs: “Uzskatu, ka par kārtību konkrētā teritorijā jāatbild vienam, nav normāli, ka ir divi kārtības uzturētāji. Jēkabpilī par pašvaldības policijas atjaunošanu lēmām tāpēc, ka Valsts policijas kapacitāte darbinieku skaita ziņā samazinājās par 50 procentiem. Tiesa, pagaidām vēl nespējam nodrošināt diennakts dežūras. Kārtības sargāšanas funkciju pilnībā nodot pašvaldības policijai varētu tikai tādā gadījumā, ja atrastos papildu resursi. Ja neatrodas, tad jājautā ļoti asi – ko vēl uzkraus uz pašvaldības pleciem, nenodrošinot finansējumu? Vai tad nepietiek ar skolotāju algām un daudz ko citu? Ko tad darīs valsts – sargās tikai ārējās robežas?”

 

Maruta Plivda, Preiļu novada domes priekšsēdētāja: “Protams, jāskatās uz priekšu, taču šobrīd, kad trūkst līdzekļu, mēs priekšroku dodam sadarbībai gan ar Valsts policiju, gan ar zemessardzi. Mums ir labs piemērs – atskurbtuvi finansē pašvaldība, taču tā atrodas Valsts policijas telpās. Tas ļoti palīdz sabiedriskās kārtības nodrošināšanā, jo cilvēki ļoti labi zina, ka “paaugstinātas maksas viesnīcā” var nokļūt ļoti negaidīti.”

Pievienot komentāru

Komentāri (5)

  1. Bērziņai ,lai naudu iedod Vienotība,Solvita tak piemineklim ziedoja.Ja Kuldīdznieki uz šo uzķersies ,tad Solvitai luči.Junkurs šoreiz netraucēs

  2. Salcevičs kārtējo reizi atkal apmetis kažoku. Abi ar Goguli bija lielākie bļāvēji par pašvaldības policijas dibināšanu. Visi kabatas.deputāti par to nobalsoja (izņemot K.Ozolu). Piemeklēja sev tīkamu priekšnieku (galīgu i, vēl deputāta dēliņš bez izglītības). Un tagad kažoks otrādi???

  3. Policija pašvaldībām – ja pašvaldība skatās uz Kremli un tā sastāvu komplektē pēc tā ieteikuma ( ieroči un likums var tikt likts lietā ) – skaidroju – pašvaldība X stundā balso un paziņo par lāča zemes mīlestību un kamēr ziņa līdz Rīgas Saeimas kungiem ( kā ar Maidana izstādi – neredzu, nedzirdu), pāris pilsētu jau ar trīskrāsu karogiem un zaļajiem vīriņie, kuri izkāpuši no autobusiem, kā ekskursanti (kā tas ”angļu” žurnālists un vara nekā ). Tāpat par ZZS sāk bloķēšanos ar SC… Par pārējo tā uzmanīgāk – blakus ir Bizantijas valsts…

  4. Prioritāte šobrīd ir robežžoga caurumu aizlāpīšana,strukturālās reformas valdībā (ministriju ierēdņu skaita samazināšana un ministriju apvienošana) un steidzama pāreja uz aizkavēto progresīvo ienākuma nodokli,kuram vajadzēja būt ieviestam (saskaņā ar 2009.gada 9.jūlija valdības ārkārtas sēdes lēmumu) jau 2010.gadā!

  5. Kategorisks NĒ!

Lasītāju aptauja
Ērika Oša zīmējums
Ēriks Ošs. Likumprojekts “LELB – vienīgie īstie luterāņi”

Vairāki Saeimas deputāti iesnieguši likuma labojumus, lai noteiktu, ka valsts atzīst Latvijas Evaņģēliski luteriskās baznīcas (LELB) darbības nepārtrauktību Latvijā un ka LELB ir vienīgā tiesību pārmantotāja luteriskajai baznīcai, kas darbojās Latvijā līdz 1940. gadam.

Pašlaik spēkā esošo LELB likumu plānots papildināt ar preambulu, kurā būtu noteikts gan augstāk minētais, gan tas, ka LELB izveidojusies luteriskās reformācijas kustības ietvaros 16. gadsimtā, darbību sākusi pirms Latvijas dibināšanas un nepārtraukti darbojusies Latvijā arī okupāciju laikā. Grozījumi likumā paredz vēl vairākas citas izmaiņas. Likumprojektu sagatavojusi LELB Tiesību komisija un apstiprinājusi baznīcas Bīskapu kolēģija. LELB pārstāvji vērsušies pie 12. Saeimas deputātiem ar lūgumu parakstīt šo likumprojektu.

Taču Latvijas Evaņģēliski luteriskā baznīca ārpus Latvijas (LELBĀL) pauž uzskatu, ka piedāvātie grozījumi nepamatoti ierobežo baznīcas draudžu pašnoteikšanās tiesības. Likumprojekts esot izstrādāts bez konsultācijām ar citām luterāņu baznīcām Latvijā. LELBĀL norādīja, ka patlaban Latvijas teritorijā un ārpus tās darbojas trīs luterāņu baznīcas un to draudzes kā tās LELB pēcteces, kuras darbību pārtrauca Otrais pasaules karš un sekojošā okupācija. Līdz ar to būtu pareizi vienoties par baznīcu līdzvērtīgu sadarbību, nevis netaisni izcelt vienas absolūtu prioritāti, uzskata LELBĀL.

Vai ir pareizi Likteņdārza zemi nodot valsts īpašumā?
Draugiem Facebook Twitter Google+