Mobilā versija
+7.7°C
Gunārs, Vladimirs, Gunis
Ceturtdiena, 8. decembris, 2016
29. septembris, 2014
Drukāt

Egils Līcītis: Par katru cenu jeb Pat Lapčenoks tā neprot uzdziedāt

Foto: LETAFoto: LETA

Šais vēlēšanās būs nopelnījuši tipogrāfi. Tas ir labi, ka partijas pasūtījušas daudz drukas darbu, jo poligrāfija ir svarīga, ienesīga nozare tautsaimniecībā. Arī reklāmisti kādu laiku varēs pārcelties pusdienot no ēdnīcām uz vietām, kur smērē lašmaizītes un atkorķē šampanieti. Bet viņiem tas darbiņš netīrāks kā avīzes iespiedējam. Kampaņotājam, lai ievaskotu ceļu uz Saeimu partijai, kas viņam samaksājusi, jāaptin ap pirkstu un jāievilina slazdos kaut 5% vēlētāju, kuri dosies pie urnām, jānotašķa ar dubļiem vai jāaplej ar skābi maizes tēvu konkurents un ar pievestajiem kara materiāliem melns par baltu jāpārtaisa tik izveicīgi, ka citas partijas pa priekšu mūsu bruņotajiem spēkiem steigtos iegādāties pretgaisa aizsardzības sistēmas, lai viņiem netrāpītu smirdbumbu krusa un uz galvas krītošās atsevišķās mēslu pikas. Partiju popularizētājiem pārsvarā jāraujas kā kāršu šuleriem ar piedurknē paslēptiem pīķa dūžiem un džokeriem un jāpūš tautai migla acīs. Kaut neviens vēlētājs vēl nav paviesojies aprakstītajā, taisnīgajā Ēdenes dārziem pielīdzinātajā nākotnē, tomēr par tās eksistenci jānotic uz vārda, kā ticam tam, ko Jona redzējis un piedzīvojis valzivs vēderā.

Šmulīgākā un zemāk atalgotā haltūra kampaņā ir interneta troļļiem, kam 24 h dežūrā jāuzrauga, kur un kas parādās tīmeklī. Šie tarakāni ieviesušies pēc Krievijas parauga, un daža vietējā partija apbruņojusi veselu datora klabinātāju armiju, lai jauktu gaisu. Troļļu uzdevums ir ieur­bties interneta komentāros, vadīt tos jiftīgā vai, gluži otrādi, glaimīgā virzienā. Ja arī šo knišļu pienesums smadzeņu pūderēšanā nav necik liels, tomēr suflieri – čukstiņi – strādā, dod savu adžikas asumiņu, dillītes smaržiņu. No šīm anonīmajām personām komentārus lasošā tauta uzzina izsmeļošākos valdības dzīru aprakstus, ka cilvēki mirst badu un cieš aukstumu. Viņu pirksti nedrīkst pagurt un mēle nevar kļūt smaga, slavinot partiju vadoņus, kuri troļļiem ieskaita eirīšus kabatā. Tamdēļ papagaiļiem pie datora kā ložberiem jāatkārto – cik debeszils un sirdsšķīsts ir attiecīgais politiķis. Citi viņu tur par karikatūru? Nē! Jau tikko pēc izkāpšanas no autiņiem viņš pacēlās visā diženumā!

Priekšvēlēšanu cīņā uzdziedāt kā Lapčenoks neprastu un sniedz ar ūdenszīmēm apstiprinātu pārbaudītu informāciju, kas tikko pacelta no rensteles vai izvilkta no miskastes. Jātiecas pēc iedarbīguma, lai politiskais pendelis iet uz otru pusi. Sākot ar stāstiem par Latvijas posta epopeju un beidzot ar matu skaldīšanu un līšanu partijas biedreņu slēptākajā bikini zonā, jāpanāk, lai visievērojamākā stāvokļa politiķi lauztu kaklu un līdz šim skaidro vēlētāju redzējumu uzlauztu tūkstoš vīrusu iebrukumā un ķertu kā ar elektrisko strāvu.

Vēlētājam jāsaglabā miers. Ar vēsu galvu jāveic partiju atlases procedūra, kvalifikāciju izvērtēšana un konkrēti sasniedzamu piedāvājumu testēšana. Jānoraida alkatīgi, par katru cenu tīkojumi pēc varas.

Pievienot komentāru

Draugiem Facebook Twitter Google+