Mobilā versija
+5.5°C
Sarmīte, Tabita
Piektdiena, 9. decembris, 2016
19. aprīlis, 2013
Drukāt

Par Ķemeru sanatoriju lems komisija

Foto - LETAFoto - LETA

Saeima vakar nolēma izveidot parlamentārās izmeklēšanas komisiju par Ķemeru sanatorijas pārvaldīšanas juridisko un faktisko situāciju. Paredzēts, ka komisija izvērtēs Ķemeru sanatorijas privatizācijas tiesiskumu, privatizācijas līguma izpildi, kā arī vērtēs situāciju ar SIA “Ominasis Latvia” maksātnespēju.


Parlamentārās izmeklēšanas komisija izveidojama uz deviņiem mēnešiem. Par komisijas izveidi parakstījušies 37 deputāti no visiem koalīcijas politiskajiem spēkiem. Saeimas prezidija un Frakciju padomes sēdē nolemts, ka parlamentārās izmeklēšanas komisijai katra frakcija un arī pie frakcijām nepiederošie deputāti izvirzīs pa diviem pārstāvjiem, kas jāpiesaka līdz 23. aprīļa vakaram. “Saskaņas centra” deputāts Valērijs Agešins aģentūrai BNS norādīja, ka partiju izmeklēšanas komisijā pārstāvēs Irina Cvetkova un Andrejs Elksniņš. Zaļo un zemnieku savienības deputāts Augusts Brigmanis pastāstīja, ka viena partijas pārstāve komisijā būs Iveta Grigule, bet par otru kandidātu plānots lemt 22. aprīlī. Nacionālās apvienības, “Vienotības” un Reformu partijas kandidātu vārdi vēl nav izskanējuši.

Deputātu domas par komisijas nozīmi dalījās – Dāvis Stalts, kurš vakar oficiāli izstājās no “VL”/”TB”/LNNK, aicināja atbalstīt iniciatīvu par komisijas izveidi. Pēc Stalta teiktā, parlamentārās izmeklēšanas komisijas uzdevums būtu iegrožot maksātnespējas procesu tādējādi, lai maksātnespējas administratori respektētu arī tiesu varu un tiesu sistēmu Latvijā, kā arī padarīt caurredzamu maksātnespējas administratoru darbību.

Ķemeru sanatorijas gadījums ir konkrēts piemērs, kas var kalpot kā precedents, lai palīdzētu sakārtot tiesisku vidi Latvijā, skaidroja Stalts. Tikmēr Kārlis Seržants (ZZS) pauda skepsi, pamatojot to ar iepriekšējās parlamentārās izmeklēšanas komisijas darba rezultātiem par “Latvijas Krājbankas” gadījumu.

Ķemeru sanatorijas kompleksu iecerēts pārdot izsolē, nosakot sākumcenu 3,7 miljonu latu apmērā. Ķemeru sanatorijas privatizācijas process ilga vairāk nekā desmit gadus. 1995. gadā pieņemtie sanatorijas privatizācijas noteikumi paredzēja, ka desmit gadus pēc “Ķemeru” ēkas nodošanas ekspluatācijā jāsaglabā objekta darbības profils – kūrorta ārstnieciski profilaktiskā darbība, rehabilitācija, medicīniskie un atpūtas pakalpojumi. 2010. gada septembrī Jūrmalas pilsētas dome noslēdza sadarbības līgumu ar “Ominasis Latvija”, bet vēlāk no tā vienpusēji atkāpās, jo uzņēmums nepildīja neskaitāmos solījumus pabeigt sanatorijas rekonstrukciju. 1. martā Jūrmalas pilsētas tiesa “Ominasis Latvia” pasludināja par maksātne­spējīgu.

 

Pievienot komentāru

Draugiem Facebook Twitter Google+