Mobilā versija
+2.0°C
Sabīne, Sarma, Klaudijs
Pirmdiena, 5. decembris, 2016
13. maijs, 2015
Drukāt

Kā raugāties uz klonētu mājlopu gaļas ienākšanu tirgū un mūsu ēdienkartē? (12)

Foto - ShutterstockFoto - Shutterstock

Eiropas Savienībā (ES) noris aktīvas diskusijas par klonētu mājlopu gaļu, vai ir racionāli to laist tirgū.

 

Aivars Kokts, SIA “Ulbroka” valdes priekšsēdētājs: “Šo ieceri vērtēju negatīvi. Man ir uztraukums, kā tas atsauksies uz mūsu ražotājiem. Jau šobrīd nozare sašaurinās un, ienākot šādām tehnoloģijām, tās var būtiski ietekmēt tradicionālo zemnieku, kura darbs būs daudz neefektīvāks. Ja pasaulē būs divi trīs uzņēmumi, kam būs pieeja dzīvnieku datu bankai, mēs varam zaudēt savu patstāvību un neatkarību. Pagaidām šajā jautājumā neesam daudz informēti, bet saprotu, ka tas principiāli var mainīt gan pieeju mūsu darbībā, gan patērētāju uzvedību. Šis jautājums saistīts ar Amerikas brīvās tirdzniecības līgumu, un pastāv bažas, ka ģenētika var koncentrēties tikai dažu uzņēmumu rokās. Eiropas cūku audzētāji uz to nevirzās un nejaucas ģenētiskajos procesos, bet veic selekciju pakāpeniski. Dzīvnieku klonēšanu stimulē aizokeāna audzētāji, un, ja to produkcija nonāks Eiropā, Eiropas audzētāji būs spiesti to darīt, lai nezaudētu konkurences cīņā, jo šis produkts varētu būt lētāks. Domāju, ka pircējs varētu teikt “jā” šim produktam, ja tas būs lētāks. Jau šodien redzam, ka pircēji maz izvēlas bioloģisko produkciju un galvenokārt pērk industriālos produktus, daudz neiedziļinoties, vai to sastāvā ir ģenētiski modificēti organismi (ĢMO).”

 

Dzintra Lejniece, Latvijas Cūku audzētāju asociācijas vadītāja: “Šis jautājums pie mums vēl ir bērna autiņos. Ja tas saistīts ar Amerikas brīvās tirdzniecības līgumu, tad mēs esam pret šā līguma parakstīšanu. Latvijas lauksaimniekiem šis līgums būtu ar mīnuszīmi, un tas nozīmē, ka būsim zaudētāji. Mums nav pārliecības, ka, ienākot Eiropā, Amerikas cūku audzētāji spēs izpildīt vides un labturības prasības, kas Eiropā ir stingrākas. Turklāt Amerikas produkcija ir par 15 – 20% lētāka, līdz ar to varam kļūt nekonkurētspējīgi. Un pati dzīvnieku klonēšana jau ir ļoti diskutabla lieta.”

 

Aleksandrs Jemeļjanovs, Dr. Med. vet, profesors: “Tas nav labi, jo mēs maz ko zinām par šīs gaļas ietekmi uz patērētāju. Trūkst informācijas, vai šāda pārtika būtu pieņemama, piemēram, bērnu, pusaudžu vai slimnieku uzturā. Ir pārāk daudz nezināmo. Pašreizējie gaļas ražošanas principi nodrošina patērētāja nepieciešamību. Neiebilstu par klonēšanas veikšanu zinātniskos nolūkos. Taču runāt par gaļas laišanu tirgū ir pāragri – pie šāda secinājuma nonācām jau pirms vairākiem gadiem.”

 

Lolita Neimane, diētas ārste: “Man nav pieejamas zinātniskas informācijas, lai varētu par to spriest, bet man kā patērētājam tas liekas aizdomīgi. Bet arī ĢMO cilvēkiem liekas aizdomīgi, taču nav pierādījumu to ietekmei uz cilvēku veselību.”

 

Laura Podskočija, SIA “Rimi Latvia” vecākā sabiedrisko attiecību speciāliste: “”Rimi” neapsver iespēju ieviest sortimentā klonētu dzīvnieku gaļu, tāpēc nav speciāli pētījis pircēju iespējamo attieksmi pret šāda veida produktiem. Bet, ja runājam par situāciju ar pārtikas produktu nodrošinājumu pasaulē, jāteic, ka lielai pasaules iedzīvotāju daļai trūkst pārtikas. Un nākotnē šī situācija, iedzīvotāju populācijai arvien palielinoties, pieaugs. Tādēļ ir saprotams, ka pārtikas ražošanas industrija un zinātnieki domā par to, kā nodrošināt cilvēkus ar pārtiku apstākļos, kad resursi sarūk. Līdz ar to varam apgalvot, ka “Rimi Latvia” noteikti ir par zinātnes atklājumiem, taču vienlaikus mums ir ļoti būtiski būt pārliecinātiem par pārtikas kvalitāti un drošību, ko piedāvājam saviem klientiem. Tāpēc ļoti rūpīgi izvērtējam un analizējam katru jauninājumu iespējamo ietekmi.”

 

UZZIŅA

* Eiropas Parlamentā notiek detalizētas diskusijas par klonētu māj­lopu gaļas tirdzniecību, par tās marķēšanu, kā arī reproduktīvā materiāla izmantošanas iespējamību.

* Diskusijās izskan bažas par Eiropas pircēju vēlmi pirkt klonu gaļu, vienlaikus rēķinoties, ka šāda gaļa ES tirgū drīzumā varētu ienākt no ASV vai Argentīnas. Debatēs izskan arī priekšlikums slēgt ES robežu jebkādiem klonētas gaļas produktiem.

Avots: LETA

Pievienot komentāru

Komentāri (12)

  1. Absoluutrs analfabeetisms uzskatiit ka kloneeshana varr ietekmeet negatiivi galjas kvalitaati pateereetaajam. Taa var ietekmeet razhotaaju-zemnieku, bet man nkaa pateereetaajam kloneeshana var tikai uzlabot galjas kvalitaati. Un siikzemnieciibai kaa dziives veidam jebkuraa gadiijumaa nav nekaadu perspektiivu, iznjemot pashnodarbinaatiibu un pashapmierinaashanos (ekonomisko pnaanismu). Ja kaadam tas ir dziives sapnis – luudzu, uz priekshu, bet ne uz mana un citu lauksaimnieciibas produktu pateereetaaju reekjina. Pashi gribat buut par ‘zaljiem suudu zemniekiem’ – visu labu, un jauku dienu!

    • Einšteins ir teicis:Visumam un cilvēku idiotismam robežu nav bet par pirmo es vēl šaubos.To cilvēku viņs droši vien domāja tev Dace līdzīgos.

  2. Cik daudz baidēšanas ar analfabētisku demagoģiju ! Termiski labi apstrādāta gaļa nevienu neapdraud !

    • Piiekriitu, veelos tikai piebilst ka nepareizi ieguuta (kauta), un apstraadaata galja (taapat kaa jebkursh lauksaimnieciibas produkts) var buut neveseliiga/biistama neatkariigi no razhoshanas veida. Klasisks piemeers – gurkji ar paaugstinaatu nitraatu daudzumu. Ir vienalga, ar ko paarmeeslo – ar veco laiku ‘Nitrofosku’, jaunlaiciigiem mineraalmeesliem, jeb paaraak daudz kuutsmeeslu jeb vircas – visos gadiikumos paaugstinaatais nitraatu daudzums buus vienaadi kaitiigs veseliibai.

  3. Paskatieties internetā Atbildēt

    Pameklējiet – klonēšana attēli un ja gadās nošaut greizi…. Uzskatu, ka ES ir jāaizliedz jebkādi eksperimenti ar kloniem un arī gaļu aizliegt izplatīt ES tweritorijā. ja to atļaus – tad kam tāda sūdu bedre vajadzīga. Vienmēr atradīsies alkatīgi ļaudis, kas gribēs iedzīvoties. Kād\u iespaidu ĢMO atstāj uz nākošajām paaudzēm. Klonēti dzīvnieki – kaut kas līdzīgs biorobotiem. SAtļaujot to , tiks pārkāpta robeža – morāles – ētikas robeža. Ja asv jau ir nopatentējusi vienu cūkas gēnu, tad ienākot šei, tiks uzsākti tiesu procesi, ja kāds zemnieks audzēs cūku ar tādu pašu gēnu. paskatieties bildes guglē, kā tiek mocīti dzīvnieki – saklonēti suns ar ziloni, tīģeris ar lāci, mērkaķis ar suni, utt… Kur garantija, ka to visu jūs ēdīusiet vai neēsīsiet. Tie ir bioloģisku eksperimentu rezultāti. padomājiet par pirkstu, ko atdodat…. kaut kam briesmīgākam – par biorobotiem, kuriem ieliks šūmas, kas nedomās, bet iznīcinās. Jau mākslīgā apaugļošana ir bumba ar laika degli – vecāki realizē savas ambīcijas tur, kur Dievs atsakās būt klāt. Par šiem bērniem maz runā – bet tur, kur runā viņi paši, kas jau izauguši – rezum’ējums – kāpēc tā vajadzēja vardarbīgi rīkoties….

    • var neskatīt internetā ! Atbildēt

      Klonēšana nav KRUSTOŠANA bet kāda VIENA indivīda precīza PAVAIROŠANA . Nevajag izplatīt dezinformāciju ! Lietojiet vārītu vai ceptu gaļu vai gaļas izstrādājumus un varat neiespringt ! Termiska gaļas apstrāde denaturizē(izjauc struktūru) gaļu. Tie kliedzēji jau paši spīdzina dzīvniekus un iedzīvojas uz tā 🙁

    • Vai ir veerts atbildeet IDIOTIEM??? Domaaju, ka nee.

  4. Drīz jau paši kļūsim par kloniem.ES noklonēs ,tā ka maz neliksies.

  5. (-)-vi raugāmies uz klonētu mājlopu gaļas ienākšanu tirgū un mūsu ēdienkartē! un (-)-vi raugāmies arī uz klonētu poli†iķu ienākšanu poli†ikā!

  6. Pilniibaa jaasleedz Eiropas tirgus shaada galjai. Zinaatne attiistaas un cilveeki arii taapeec kaadaa briidii resursu deelj zinaatne ienjems cilveeces izniicinaashanas virzienu un ,diemzjeel tas jau ir noticis un pirmie protams ir nabagie un vienaldziigie otrie buus straadnieki un videejais slaanis.
    Es nezinu ,ko dariit ,lai to aptureetu ,varbuut kaads zin ?

  7. onka bez zin. grādiem Atbildēt

    Ja ēdiet jēlu gaļu – meklējiet baltu palagu un ejiet stāvēt uz tuvāko tiltiņu pār upīti. Ja vārītu vai ceptu – neiespringstiet !

"Mežvidu" tomātu karaļi pārstrādās arī ogas un kaņepes (6)SIA "Latgales dārzeņu loģistika" plāno paplašināt siltumnīcas un attīstīt ogu un pat kaņepju pārstrādi.
Pasaulē
Gribējām, kā labāk, sanāk, kā vienmēr: Valsts izģērbj mazo uzņēmēju (10)Iecere no nākamā gada 1. janvāra noteikt minimālo sociālās apdrošināšanas iemaksu līmeni izpelnījusies ievērojamu pretestību, jo uzņēmēji brīdina, ka labie nodomi var beigties ar bēdīgām sekām.
Draugiem Facebook Twitter Google+