Kultūra
Kultūrpolitika

Par kļūdu norēķināsies nodokļu maksātāji 16


Bijusī kultūras ministre Helēna Demakova tagad neatrod iespēju medijiem skaidrot savu pozīciju par valstij nelabvēlīgo tiesas iznākumu.
Bijusī kultūras ministre Helēna Demakova tagad neatrod iespēju medijiem skaidrot savu pozīciju par valstij nelabvēlīgo tiesas iznākumu.
Foto – Lita Krone/LETA

Stājies spēkā tiesas spriedums, ar kuru par labu SIA “Jaunrīgas attīstības uzņēmums” no Kultūras ministrijas (KM) piedzīti 652 335 eiro saistībā ar Laikmetīgās mākslas muzeja projektu. Tiesas lēmums nav pārsūdzams, un līdzekļus tā izpildei Kultūras ministrija, visticamāk, prasīs no līdzekļiem neparedzētiem gadījumiem, “Latvijas Avīzei” pauda KM sabiedrisko attiecību nodaļas vadītāja Lita Kokale.

Kultūras ministrija bija iesniegusi kasācijas sūdzību, taču Augstākās tiesas (AT) Civillietu departaments 15. jūnijā rīcības sēdē atzina apelācijas instances tiesas spriedumu par tiesisku un pamatotu. Līdz ar to lietā stājas spēkā AT Civillietu tiesu palātas 2016. gada 6. decembra spriedums, ar kuru daļēji apmierināta “Jaunrīgas attīstības uzņēmuma” prasība pret valsti Kultūras ministrijas personā. Ar apelācijas instances tiesas spriedumu par labu prasītājai no KM piedzīts parāds 621 949 eiro un tiesas izdevumi 30 386 eiro, pavisam kopā 652 335 eiro.

Kā ierasts gadījumos, kad kāda ierēdņa vai politiķa neapdomātu lēmumu dēļ valsts zaudē naudu, arī šoreiz to no vainīgā neizdosies piedzīt. Zem līguma ar “Jaunrīgas attīstības uzņēmumu” stāvēja tobrīd darbojošās valsts aģentūras “Jaunie trīs brāļi” direktora Zigurda Magones paraksts. Zigurds Magone nomira 2011. gadā. “Kad 2012. gadā KM iesniedza tiesā prasību par Magones uzņemto saistību “mantinieku” atbildības noteikšanu, lai KM varētu vērsties ar līdzekļu piedziņu, tiesa prasību noraidīja,” skaidro Lita Kokale.

Turklāt pat tādā gadījumā, ja “Jaunie trīs brāļi” nebūtu likvidēti un to vadītājs nebūtu miris, ļoti ticams, būtiski nekas šajā tiesvedībā nemainītos. “Zaudējumu piedziņu nepieciešams veikt tikai nelikumīgas rīcības gadījumā, nevis lietderības jautājumos, kad lēmuma pieņemšanas brīdī vairāki rīcības varianti būtu bijuši adekvāti vai konstatēts tikai risks vai sistēmiski trūkumi,” norāda Inese Gailīte, Valsts kancelejas direktora vietniece juridiskajos jautājumos, Juridiskā departamenta vadītāja. Viņa piebilst: ja konstatēti mantiskie zaudējumi, tad iestādei primāri ir jāstimulē labprātīga zaudējumu atlīdzināšana pilnībā vai vismaz kādā daļā, panākot vienošanos starp iestādi un atbildīgo amatpersonu par zaudējumu atlīdzināšanas grafiku, jo “mērķis ir atbildības iestāšanās principā, nevis matemātiski aprēķinātu summu atgūšana ar jebkuriem līdzekļiem”.

Atgādināsim, ka 2006. gada 28. aprīlī valsts aģentūra “Jaunie trīs brāļi” ar muzeja projekta īstenošanai paredzētās ēkas īpašnieku un Andrejsalas teritorijas attīstītāju “Jaunrīgas attīstības uzņēmums” noslēdza vienošanos, kas paredzēja muzeja ieceres īstenošanai paredzētās teritorijas detālplānojumā izstrādāt Laikmetīgās mākslas muzeja ēkas novietojuma plānu un muzejam atbilstošus teritorijas izmantošanas un apbūves noteikumus, kā arī valsts īpašumā iegūt arhitektu biroja “OMA Rotterdam” izstrādāto Laikmetīgās mākslas muzeja meta projektu. Līguma summa par metu iz­strādi bija 496 500 eiro. Pēc valsts aģentūras “Jaunie trīs brāļi” reorganizācijas un pievienošanas KM neizmantoto valsts budžeta finansējumu 429 444 latus, kas bija paredzēti muzeja projekta īstenošanai, ieskaitīja atpakaļ valsts budžetā.

2011. gada pavasarī Valsts kontrole KM pārskata revīzijā norādīja, ka “Jaunajiem trīs brāļiem” nebija tiesiska pamata slēgt vienošanos ar “Jaunrīgas attīstības uzņēmumu” par Laikmetīgās mākslas muzeja meta un teritorijas detālplānojuma izstrādi. Tā kā KM nebija veikusi darbības aģentūras rīcības seku novēršanai, uzņēmums iesniedza prasības pieteikumu tiesā pret valsti KM personā par prasībā norādītās summas piedziņu.

KM tolaik uzsvēra, ka ministrija nebija nedz pilnvarojusi aģentūras “Jaunie trīs brāļi” direktoru slēgt darījumu ar “Jaunrīgas attīstības uzņēmumu”, nedz to akceptējusi.

Minētais Laikmetīgās mākslas muzeja projekts tika iecerēts Aigara Kalvīša (Tautas partija) valdības laikā, toreiz kultūras ministre bija Helēna Demakova, kura nav atradusi iespēju tagad medijiem skaidrot savu pozīciju par šo valstij nelabvēlīgo tiesas spriedumu. Vēl jāpiebilst, ka “Jaunrīgas attīstības uzņēmumu” 2001. gadā kopīgi nodibināja Rīgas brīvostas valde un Aināra Šlesera un Viestura Koziola biznesa partneri no “Varner Gruppen”, bet tagad uzņēmums, pēc TV3 rīcībā esošām ziņām, pieder ekspolitiķu Andra Šķēles un A. Šlesera ģimenēm, tāpat uzņēmumā esot iesaistīts ar Aivaru Lembergu saistītais uzņēmējs Ivars Sormulis. Līdz ar to jāsecina, ka vairāk nekā pusmiljons eiro valsts budžeta naudas, kas nolikta “neparedzētiem gadījumiem”, nonāks oligarhu vai ar viņiem saistītu personu kabatās.

LA.lv